Rīdziniekus satrauc šausmu filmas cienīgi skati: koki ietīti "zīda zeķēs"! FOTO
Katru gadu cilvēkus arvien biežāk pārsteidz dīvaini tīklojumi uz kokiem – tie aptīti it kā ar zīda zeķi. Patiesībā tas nekas diži neparasts nav, bet ļaudīm, aizvien vairāk pārvācoties uz dzīvi pilsētā no laukiem, tā liekas gluži vai dabas katastrofa. It sevišķi, ja šāds brīnums vēl tiek ieraudzīts galvaspilsētā. Nesen šādā tīklā tika ietīti koki Purvciemā, Stirnu ielā pie veikala “Rimi”.
Apraksts par “zīda zeķē” ietīto koku un tā foto izraisīja teju vai paniku Purvciema iedzīvotāju “Facebook” forumā: “Tur jau paliek bail iet garām... gluži kā šausmu filmā.”
Neskaitāmos komentāros mikrorajona iedzīvotāji dalījās savā satraukumā – kokiem uzbrūk indīgi kāpuri, steidzīgi koks jāzāģē nost, kamēr ļaunā liga nav pārņēmusi visu apkārtni...
Kā šausmu filmā: kāpuri kokus ietinuši “zīda zeķēs”
Rīgas mūros dzīvojošos pilsētniekus, kuriem lauku un dabas norises ir tā patālāk no ikdienas gaitām, atkal satraukuši tīklkožu “nedarbi”, kuras ...
Neestētiskās kāpuru ķuļķenes
Kas tie ir par dīvainiem tīkliem, un vai tik tiešām tie ir cilvēkiem indīgi un beidz nost kokus Jauns.lv skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, dendrologs Andrejs Svilāns:
“Šur tu vietām, it sevišķi uz ievām un segliņiem, ir parādījušies šie tīklojumi. Šie “cunami” Latvijā vienmēr bijuši saistīti ar ievām un segliņiem – ievu un segliņu tīklkodēm, kuras regulāri reizi trijos-piecos gados masveidā savairojas. Tad nu ieva ir noēsta gluži plika, visa ietīta zīda pavedienos, iekaitot stumbru. Tad, kad kāpuram nav ko ēst, viņš apņēmīgi no lapotnes dodas uz stumbru lejā, aiz sevis auzdamas šo te zīda pavedienu.
Un tad ievu stumbri izskatās, it kā tiem virsū būtu uzvilkta zīda zeķe. Kāpuri stumbru žaklēs, zem lielo zaru pārkarēm, veido tādus lielus “maisus”, tajos iekūņojas un vēlāk no tiem izlido taureņi.
Parasti viņi tīklojas vasaras pirmajā pusē, pēc tam kokiem pat var izaugt jauni dzinumi. Jebkurā gadījumā tā nav mirstamā vaina: koki paliek dzīvi, letālu iznākumu nav.
Protams, cilvēki par šo skatu šausminās: koks ir pliks, viss ir ietīts tīklā – Dievs vien zin’, kāda tur “zaraza” virsū uznākusi! Tos, kam īsti estētiskās jūtas nav savienojamas ar kāpuru izskatu, tās kāpuru ķuļķenes, kur viņu ir kilogramiem, šausmina. Bet būtībā no dabas viedokļa tas nav nekas īpašs.
Šie kāpuri jeb tīklkodes neko sliktu ne cilvēkiem, ne kokiem nodarīt nevar. Tās nav indīgas. Protams, pie mums Zemgalē ir uzieta zeltvēdere mūķene, kas var veselībai nodarīt kaitējumu".
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors Boldemārs Spuņģis par Purvciema iedzīvotājus pārsteigušo tīklkodi teica: “Tā ir ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus). Parasti tā ir nelielā skaitā un pastāvīgs ābeļu apdzīvotājs. Šogad nezināmu iemeslu dēļ tā masveidā savairojusies Rīgā. Tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti. Es biju Dārzciemā, un tur tas pats.
Kaitēkli praktiski ierobežot nevar. Jārēķinās, ka būs jāiztiek bez āboliem”.
Brīdina piesargāties no zeltvēderes mūķenes!
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) jūnija sākumā brīdināja, ka Zemgalē atklātas vietas, kur savairojies cilvēka veselībai bīstamais kaitēklis - zeltvēdera mūķene (Euproctis chrysorrhoea): Zaļenieku, Jaunbērzes un Īslīces apkārtnē:
Zeltvēdera mūķene īpaši bīstama astmas slimniekiem:
“2021. gadā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās. VAAD sadarbībā ar Valsts meža dienestu un Valsts mežzinātnes institūta “Silava” speciālistiem veica darbības, lai apzinātu zeltvēdera mūķenes savairošanās izplatību: izvietoja feromonu slazdus zeltvēdera mūķenes izplatības noteikšanai, kā arī rudenī, kad zeltvēdera mūķene ir izlidojusi, veica tās izplatības novērtējumu. Tika secināts, ka zeltvēdera mūķenes masveida savairošanās ārpus konstatētās vietas nav vērojama.
Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību.
Tauriņa kāpuru kutikulu (ārējo epidermas apvalku) sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt elpošanas traucējumus. Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām zeltvēdera mūķenes vairākus gadus ilgstoša savairošanās var izraisīt arī koku nokalšanu.
Zeltvēdera mūķenei ir nepieciešams daudz gaismas un siltuma, tādēļ parasti tā atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs, meža malās, alejās, augļu dārzos un tamlīdzīgās vietās. Mūķenes kāpuri ir polifāgi un tāpēc var būt atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem – tai skaitā, tie var bojāt ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus.
Rodoties aizdomām par zeltvēdera mūķenes izplatību, svarīgi nepakļaut alerģiskam riskam mazus bērnus un cilvēkus ar noslieci uz astmu. Vienīgā efektīvā rīcība, konstatējot zeltvēdera mūķeni, ir nogriezt koku zarus ar kāpuriem un sadedzināt. Lai izvairītos no iespējamas alerģiskas reakcijas, ko izraisa kāpura matiņi, veicot šādas darbības ir jāizmanto gumijas cimdi, vēlams lietot arī respiratoru un aizsargbrilles.”
Londonai uzbrūk ozolu zobspārnis
Ja Latvijā tīklkodes cilvēkiem, un arī augiem, ļaunumu pārsvarā nevar nodarīt, tad citviet pasaulē tās gan var radīt ļaunu sērgu. Jauns.lv jau rakstīja, ka pirms četriem gadiem Lielbritānijas Mežsaimniecības komisija brīdināja Londonas iedzīvotājus un viesus uzmanīties no gaišiem pūkainiem kāpuriem, kas var izraisīt cilvēkam izsitumus, vemšanu un astmas lēkmes.
Ozolu zobspārnis Londonā:
2018. gada pavasarī tika konstatēta ozolu zobspārņu kāpuri Londonā un tās apkārtnē. Mēģinot iznīcināt šos kukaiņus, ozoli Londonā tika apsmidzināti ar pesticīdiem. Amatpersonas aicināja londoniešus neaiztikt šos kāpurus un turēt mājdzīvniekus pa gabalu no tiem. Ozolu zobspārņi Lielbritānijā tika ievesti nejauši, 2005.gadā, ar stādiem no kontinentālās Eiropas. Tiek pieļauts, ka arī zeltvēdere mūķene Latvijā tika ievazāta ar stādiem no ārzemēm
Tīklkodes tracina rīdziniekus
Tīklkodes Latviju pārsteidz regulāri. 2016. gada vasaras sākumā VAAD izplatīja paziņojumu:
“Siltie un sausie laika apstākļi ir veicinājuši kukaiņu un ērču izplatību dažādos kultūraugos, līdz ar to lauksaimniekiem un mazdārziņu īpašniekiem regulāri jāapseko augi un vajadzības gadījumā jāķeras pie miglošanas.”
Dārza padomi: tīklkožu apkarošana:
Savukārt 2018. gadā VAAD ziņoja: “Dienests šajās dienās saņem daudz satrauktus iedzīvotāju zvanus un e-pastus ar fotogrāfijām. Satraukumu rada ievu tīklkodes radītie bojājumi, kas aptver visu koku baltā tīklojumā un izskatās vizuāli ļoti nepievilcīgi. Šobrīd ievu tīklkodes “nedarbi” novērojami Rīgā Imantas, Zolitūdes, Iļģuciema un Purvciema mikrorajonos.
VAAD skaidro, ka ievu tīklkodes ir parasts ievu kaitēklis, kas cikliski savairojas masveidā, atsevišķiem ievu kokiem nograužot lapas pilnībā un ar tīmekļiem satīklojot visu koku. Citu sugu kokiem tas kaitējumu nenodara. Kaitēklis īpaši strauji savairojies, ja ilgāku laiku ir silti un sausi laika apstākļi. Vizuāli uz kokiem skats ir ļoti nepievilcīgs, bet pašam kokam tas lielu postu nenodara, - nākamajā gadā tas atkal būs klāts ar zaļām lapām.
Kaitēkļa ierobežošana veicama, izmantojot mehānisku kāpuru savākšanu un iznīcināšanu. Īpaši svarīgi to veikt pirmajā to savairošanās gadā, kad kokā ir tikai dažas kāpuru ligzdas. Zarus kopā ar kāpuriem nogriež un iznīcina. Kad satīklots jau viss koks, palīgos var ņemt grābekli, ar kura palīdzību tīmekļus no koka kopā ar kāpuriem novāc un iznīcina.
VAAD brīdina dārzu īpašniekus, iedzīvotājus: nekādā gadījumā nemēģiniet ierobežot kaitēkļu izplatību ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem, tas stingri aizliegts!”
Jāteic, ka tīklkodes Stirnu ielā pie veikala “Rimi” ļaudis pamatīgi satrauca arī pērn. Tieši pirms gada Latvijas Televīzija vēstīja: “Purvciemā pie lielveikala „Rimi” tikai retais spēj paiet garām, nenofotografējot vairākus metrus augstos kokus, kuriem gan stumbrs, gan zari ir ietīti necaurskatāmā, biezā, zirnekļveidīgā tīklā. Eksperti paskaidro, ka tā ir tīklkode, un tā nekādu apdraudējumu dabai nerada.”
Augļkokus pārņem tīklkode:
