Valsts prezidents uzsver nepieciešamību mainīt sociālā atbalsta sistēmu
Latvijas līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma ir dārga un neefektīva, šodien tradicionālajā uzrunā Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē šādu vērtējumu sniedza Valsts prezidents Egils Levits, vienlaikus uzsverot, ka valstij nepieciešamas arī vairākas citas strukturālas reformas.
Politiķis atzīmēja, ka nākamā ziema būs smaga - pasaulē kāpj cenas energoresursiem un aug arī inflācija. Tā iemesls ir Krievijas karš pret Ukrainu. "Neskaidrība, nedrošība, bažas par to, kā katru no mums skars krīze, sabiedrībā ir ārkārtīgi augstas. Bet tikpat skaidrs ir arī tas, ka Latvijas valsts spēj un spēs palīdzēt saviem iedzīvotājiem," pauda prezidents.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka valstij ir jābūt pienākumam mērķēti atbalstīt katru konkrētu mājsaimniecību, kura bez šī atbalsta nevarētu samaksāt par nepieciešamo.
Pēc prezidenta paustā, to, ka līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma ir dārga un neefektīva, atzinuši arī starptautiskie eksperti. Levits norādīja, ka tā nav kalpojusi nevienlīdzības mazināšanai, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES).
"Mērķēta sociālā atbalsta sistēma ir nepieciešama energokrīzes laikā. Taču vienlaikus tā ir neatliekama strukturāla reforma, lai ilgtermiņā mazinātu nevienlīdzību. Šādai sistēmai ir jāsāk darboties jau šoruden," pauda prezidents.
Tāpat Levits atzīmēja, ka krīze nedrīkst novērst uzmanību no ilgtermiņa mērķiem un citām valstij nepieciešamām strukturālām reformām.
Valsts pirmā amatpersona vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas savā attīstībā ilgstoši atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, turklāt ar gadiem šī distance palielinoties. Pēc prezidenta paustā, to rāda skaitļi - pēc pirktspējas paritātes Lietuva ir 15.vietā ES, Igaunija 17.vietā, bet Latvija 23.vietā jeb piektajā vietā no beigām. Levita ieskatā, tieši strukturālas reformas ir tās, kas nav veiktas.
Valsts prezidents nosauca problēmu, kas, viņaprāt, kavē Latvijas attīstību un kas liek valstij atpalikt salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Levita ieskatā, tie ir administratīvie šķēršļi investīciju ienākšanai, nepietiekams finansējums pētniecībai un zinātnei, kas mazina eksportspēju, neefektīva darbaspēka pārkvalifikācijas sistēma un kvalificēta darbaspēka trūkums.
Tāpat nav attīstīta mājokļu politika, kas neveicina darbaspēka mobilitāti, nepietiekama kredītu pieejamība, tautsaimniecības attīstību neveicinoša nodokļu sistēma, pauda Levits, uzsverot, ka katrā no šīm jomām nepieciešamas nopietnas strukturālas reformas.
