Kara dienasgrāmatas zaudētie sapņi, jūgendstila neaizmirstulītes un Visums Cēsīs: izstāžu ceļvedis

Jaunas izstādes arī ārpus galvaspilsētas. Daugavpils muzejā skatāms “Sākums visam”, kurā redzams mākslinieces Intas Dobrājas (1940-2020) veikums. Savukārt Cēsis aicina uz fotogrāfijas un instalāciju izstādi “Visums” - starptautisku deviņu mākslinieku darbu skati. Toties Liepājs muzejā varam ielūkoties latviešu senajā modes izpratnē, kas Kurzemes tautastērpa neatņemama sastāvdaļa bija dreļļu audums. 

* Rīgas Jūgendstila muzejs (Alberta ielā 12) līdz 25. septembrim aicina pievērst uzmanību zilajai neaizmirstulītei izstādē “Neaizmirstules”, kurā apskatāmi lietišķās mākslas priekšmeti, interjera dekori, trauki, grāmatas, pastkartes un izšuvumi no vienpadsmit Latvija muzeju un vairāku privātkolekcionāru krājumiem. Muzejs atgādina: “Nelielais, bet tik daudzu tautu leģendām apvītais neaizmirstules ziediņš simbolizē uzticību un piemiņu, tas ir cieši saistīts ar Eiropas kultūru kopš viduslaikiem un nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās”.

Senākie apskatāmie priekšmeti ir 18. gadsimta otrās puses smaržu trauki, kur neaizmirstules ziedi ievīti greznās ziedu kompozīcijās. Savukārt jūgendstila periodā šie ziedi ieguva īpašu popularitāti kā romantiskas mīlas simboli - tie rotā gan pastkartes, gan kabatas formāta dzejas grāmatiņas, gan izkaltēti pievienoti vēstulēs. Tās uzplaukst arī porcelānā, stiklā un izšuvumos. Neaizmirstuļu ziedi kā rotājuma elementi plaši izmantoti arī 20. gadsimta otrajā pusē.

Izstādē eksponēti priekšmeti no muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājuma, kā arī no Jaunmoku pils, Latvijas Kara, Latvijas Medicīnas, Liepājas, Ogres, Rīgas Porcelāna, Rīgas vēstures un kuģniecība, Rundāles pils, Rakstniecības un mūzikas, Tukuma muzeju krājuma un vairākām privātkolekcijām. Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielu stūrī, Pārdaugavā) līdz 6. jūlijam skatāma divu ukraiņu mākslinieču izstāde - Ludmilas Natsvlišvili izstāde “Kara dienasgrāmata” un Viktorijas Rikhtik izstāde “Zaudētie sapņi”. 

Ludmila Natsvlišvili par savu izstādi “Kara dienasgrāmata” saka: “Esmu māksliniece no Kijivas. Kas patiesībā ir karš, es uzzināju 24. februāra rītā, kad manā pilsētā sākās bombardēšana. Tā diena mainījusi manu dzīvi uz visiem laikiem. Es biju spiesta vienā nelielā mugursomā salikt mantas un pamest savu valsti. Nevarēju paņemt līdzi gleznošanas piederumus, paķēru tikai skiču albumu un zīmuļus. Nokļuvusi drošā vietā, savas sajūtas un pārdzīvojumus sāku attēlot zīmējumos, veidojot kara dienasgrāmatu. Karš parādīja, kas mēs patiesībā esam, atkailināja mūsu dvēseles, nometot visu lieko. Atkailināti ķermeņi ir kā mūsu nedrošības simbols šajā pasaulē. Vienlaikus, tad, kad mēs nebaidāmies atklāties un parādīt savas jūtas, mēs saņemam daudz atbalsta no līdzcilvēkiem”.

Ludmila Natsvlišvili (1986) izglītību ieguvusi Donbasa Nacionālajā arhitektūras un celtniecības akadēmijā. Strādājusi dažādu veidu glezniecības žanros. Piedalījusies vairākās starptautiskajās izstādēs.

Savukārt fotogrāfe Viktorija Rikhtik par savu izstādi “Zaudētie sapņi” teic: “Es ar ģimeni biju spiesta pamest Ukrainu kara vienpadsmitajā dienā. Karš sagrauj visu manā ceļā – ēkas, skolas, slimnīcas, paņem cilvēku dzīvības, svītro ieceres un sapņus. Mana izstāde ir par ikvienu ukraini. Ikkatram, kurš ieraudzīs šīs fotogrāfijas, būtu jāsaprot, ka bezrūpīga dzīve var beigties jebkurā brīdī. Mani izstādes darbi ir veidoti Ukrainā, toreiz vēl mierīgā Kijivā, kur es biju viena no vadošajām modes fotogrāfēm. Šeit, emigrācijā, es esmu cilvēks, kura sapņus iznīcināja karš un kuram viss jāsāk no sākuma. Šobrīd man ir viens sapnis – Ukrainas uzvara – un man nav šaubu, ka kopā mēs uzvarēsim”.

Viktorija Rikhtik (1986) izglītību ieguvusi Kijivas Nacionālajā Kultūras un mākslas universitātē, bet profesionālā izglītība iegūta Kijivas Fotogrāfijas skolā. Publicējusies modes un dzīves stila žurnālos, sadarbojusies ar populāriem Ukrainas mūziķiem.

Izstāde skatāma darbdienās no pulksten 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no 10.00 līdz 16.00; svētdienās slēgta. Ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas ielā 8) līdz 21. augustam skatāma mākslinieces Intas Dobrājas (1940-2020) izstāde “Sākums visam” no cikla “Atgriešanās”. Intai Dobrājai ir īpaši svarīga vieta Daugavpils pilsētas un Latgales kultūrvidē. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas studiju beigšanas māksliniece aktīvi iesaistījusies vizuālās mākslas norisēs, no 1970. - 1978. gadam dzīvojot un strādājot Daugavpilī, vadījusi Pionieru nama (tagad - Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centrs “Jaunība”) mākslas studiju.

Intas Dobrājas tēmu lokā dominējošo vietu ieņem figurāli tēli, portreti, darba tematikai veltīti risinājumi, kā arī klusās dabas. Mākslinieces daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām, kuras saglabājušas savu nozīmi ikvienā vēsturiskajā laika posmā. Intai Dobrājai raksturīga tuvība klasiskajai glezniecībai, smalki izkopta meistarība, tēmu un satura vienkāršība, harmonija. Viņa ir reāliste un balsta savu daiļradi uz latviešu klasiskajai mākslai tik tipisko tonāli telpisko glezniecību. Mākslinieces darbos virmo sievišķā enerģija, kas atklājas līdzsvara pilnos figurālos darbos, apgarotos aktos, izstrādātās ziedu un ikdienišķo priekšmetu kluso dabu kompozīcijās, radot pārlaicīgas skaidrības sajūtu. Liriskais miers un nosvērtība apvienojas ar smalku zīmējumu, telpas, plastiskas formas un izteiktas tonalitātes izjūtu.

Sīkāk internetā: www.dnmm.lv.

* Ruckas mākslas fonds Cēsīs aicina uz fotogrāfijas un instalāciju izstādi “Visums”, kas līdz 19. jūlijam aplūkojama divās atsevišķās vietās – kādreizējās Cēsu alus darītavas sargu mājā – galerijā „Mala” (Lenču ielā 11) un Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā (Lielā Kalēju ielā 6), kuras jau gadiem zaudējušas savu funkciju, pamestas un nu atvērtas, lai uzņemtu deviņu starptautisku mākslinieku darbus.

Izstādes darbu autori ir ārzemju mākslinieki no Francijas, Itālijas, ASV, Izraēlas, Luksembrugas, Ukrainas, Vācijas un Austrijas, kuri pavasarī uzturējās Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs.

2022. gada aprīlī un maijā mākslinieku uzmanības lokā bija latviešu mitoloģija, vides jautājumi, Cēsu vēsture un ikdiena, kosmosa izpēte un eksperimentālā fotogrāfija, kā arī citas saistītās tēmas. Mākslinieki ar mūsdienu stāstnieku zinātkāri devās izpētes gājienos, vēsturisko arhīvu izrakumos, meklēdami sejas un sastapdami balsis no vietējās kopienas - lūkojot liecības, iepazīstoties ar tradicionālajiem ticējumiem un paražām, piešķirot formu gadalaiku maiņai un nemieram pasaulē. Ar saviem atradumiem viņi atgriezās fotolaboratorijā, lai atklātu savāktās atmiņas un dokumentētu tās analogajā fotogrāfijā, kas dažādos medijos pielāgota izrādīšanai foto un instalāciju izstādē.

“Visums ir ieskatīšanās mūsdienu Platona alā ar analogās fotogrāfijas rīkiem – fotokamera, foto palielinātājs, acs kadrē ēnas, kuras atspīd uz šīs alas sienām, piedāvājot gaismas skarto dienu realitātes atspulgu. Šodien māksla ir trausla, pandēmijas novājināta, Ukrainas kara ziņu straumes izgrūstīta, reducēta par dārgu preci, no kuras var atteikties; mākslai nācies bēgt, rast patvērumu, pārņemt citas telpas, ne-telpas, meta-telpas. Abām mākslinieku grupām, kas pavasarī katra mēnesi pavadīja Ruckas mākslas rezidenču centrā netika dota ne tēma, ne uzdevums, ne arī apsolīta gala izstāde. Tomēr uzturēšanās laikā mākslinieki pameta savu ērto alu un ar mūsdienu stāstnieku zinātkāri devās ārpasaulē, radot saturu izstādei”, skaidro izstādes kurators Alberto Di Gennaro.

Izstāde aplūkojama no ceturtdienas līdz svētdienai no pulksten 12.00 līdz 20.00. Sīkāk internetā: www.rucka.lv.

* Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 10. jūlijam skatāma muzeja krājuma izstāde “Drellis Kurzemes tautastērpā”, kas atspoguļo dreļļu auduma pielietojumu Kurzemes tautastērpā.

Drellis ir audums, kura pamatu un rakstu veido vismaz divu sējumu savienojums, bet kopumā šim audumam ir neizsmeļama raksta sakārtošanas iespējamība. Domājot par šo auduma veidu, lielākoties prātā nāk drellī austi lina dvieļi, galdauti un galda celiņi, tomēr drellim ir daudz plašāks pielietojums – Kurzemē dreļļu audumu pielieto arī etnogrāfiskajā apģērbā. 
    
Izstādes ietvaros skatāms dreļļa pielietojums Rucavas, Nīcas un Sakas apģērbā – nāmats, vīriešu svārki un bikses, ņieburs, snātene, skāters, mutauti jeb nošņūceņi kuros mēdza, ejot uz baznīcu, ietīt dziesmu grāmatu un Sakas brunči.

Savulaik Rucavā sievietes drelli pārsvarā izmantoja goda drānās. Svētku reizēs sievas greznojās ar snāteni jeb drābuli, kas ir balti pelēka linu dreļļu auduma seģene ar knipelētu vai tamborētu mežģīni, kuru lika virs baltās, izšūtās villaines un mārģenes – tautiskās sagšas. Tāpat, Rucavas novadā vasarā sievām rotājoties, galvā tika siets nāmats – iegarens, četrstūrains linauts. Goda reizēs nāmats lietots apmēram līdz 1850. gadam. Ir teiciens, ka nāmata velku diegiem esot jābūt tik smalkiem, lai tos varētu izvilkt cauri gredzenam, tā uzsverot auduma plānumu.

Savukārt Rucavā un Nīcā vīrieši vasarā tērpās lina dreļļu auduma svārkos un biksēs, kas bija īpaši ērti karstajā laikā, kad vīri devās piedarbā, bet Sakas tautastērpa nēsātājas lepojas ar mēļi ziliem vilnā austiem brunčiem, kas ir vienīgie Latvijas teritorijā no divkrāsu dreļļa auduma

Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.