Limbažos atgriežas Brežņevlaiki. FOTO

Limbažu muzejs informē, ka izstādes apmeklētājiem “ir iespēja iepazīties gan ar Limbažu pilsētas vēstures faktiem un attēliem, gan arī materiāliem par pusgadsimtu senu pagātni, kas piemēroti visdažādāko interešu ļaudīm, bērniem un pieaugušajiem. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja ieskatīties tā laika pastā, frizētavā un sadzīves pakalpojumu kombinātā, aplūkot modes apģērbu un dzīvokļu iekārtojumu”.

Jūlis Mūlis Limbažos

Īpašu limbažnieku interesi un sajūsmu jau izraisījusi izstādē demonstrētā 1972. gada satīriskā īsfilma '”Jūlis Mūlis Limbažos'” un tās turpinājums, ko var vērot īsta padomju laika televizora ekrānā. “Jums būs iespēja redzēt, par ko toreiz smējās Limbažos, kas pilsētā mainījies un kas palicis pa vecam,” informē Limbažu muzejs.

Jāatgādina, ka Jūlis Mūlis bija savulaik Latvijā superpopulārā feļetonista Pētera Ētera (dzejnieka un satīriķa Pētera Sausnīša) radīts tēls, kurš padomjlaikā konkurēja ar leģendāro karikatūristes Mirdzas Ramanes radīto Hugo Diegu. Satīrisko īsfilmu “Jūlis Mūlis Limbažos” 1972. gadā radīja vietējā laikraksta “Progress” satīriskā nodaļa “Pipari”. 

Limbažnieki meklē padomjlaika relikvijas

Izstādē ir arī daudz pašu limbažnieku muzejam piedāvātās lietas. Visu pavasari Limbažu muzejs savā “Facebook” lapā publicēja sludinājumus, aicinādams pilsētniekus aktīvi iesaistīties izstādes veidošanā:

* “Izstādes “Brežņeva laiks Limbažos” iekārtošanai meklējam diplomāta tipa somu un lokšķēres, gatavotas no lodāmura”.

* “Muzejā gatavojamies jaunajai izstādei “Brežņeva laiki Limbažos”. Varbūt kādam mājas nevajadzīgi glabājas priekšmeti no tiem laikiem - stiklota sekcijas daļa, dīvāns, televizors “Rekord”, “Horizont”.... Būtu pateicīgi par palīdzību izstādes iekārtošanā”.

* “Turpinās izstādes “Brežņeva laiks Limbažos” iekārtošana. Paldies visiem, kas palīdzēja ar nepieciešamajiem priekšmetiem. Palicis vēl mazliet, lai darbus pabeigtu. Meklējam sienas segu (vilnas, niedru, salmu) nozīmīšu izvietošanai. 60.-70. gados tādas sienas segas ar nozīmītēm no ekskursijām, pasākumiem bija vai katrā mājā”.

Padomju monuments mēslainē

Runājot par Brežņevlaika mantojumu, Limbažos gan jāuzteic, ka tas ar savām tradīcijām un sakrālajām padarīšanām limbažniekus nav sajūsminājis. Un, lai viņi no tā atbrīvotos, patriotiskie Limbažu iedzīvotāji ir krietni ātrāk aizskrējuši pa priekšu šodienas Latvijas aktualitātei – atbrīvoties no dažāda veida padomjlaika monumentiem.

Padomju auto Limbažos:

Limbažos jau 2016. gada augustā novāca 1974.gadā uzslieto piemiņas akmeni 26 padomju jūrniekiem, kuri 1941. gada 4. jūlijā, mūkot no vācu armijas, krita no latviešu partizānu lodes.

Protams, šī sadrupušā akmens nogādāšana mēlsainē neiztika bez Krievijā radītās histērijas par padomju pieminekļa nojaukšanu. Bet, kā redzams, nekas traģisks nav noticis un tagad par šī akmens kādreizējo esību var izlasīt vienīgi padomju vēstures grāmatās.

Vienlaicīgi ar izstādi, muzeja mājaslapā tiks publicēta arī neliela grāmata par šo tēmu, kas sākotnēji būs pieejama digitālā, bet no rudens arī papīra izdevumā. Savukārt Jauns.lv piedāvā savu sarūpēto fotoieskatu Brežņevlaika Limbažos.

Jaunākai paaudzei atgādinām, ka Leonīds Brežņevs (1906-1982) bija Padomju Savienības kompartijas Centrālkomitejas ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964. līdz 1982. gadam. Viņš bija arī PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1960. līdz 1964. gadam, kā arī no 1977. līdz 1982. gadam. Vēsturē iegājis kā PSRS “zelta laikmeta” jeb stagnācijas vadītājs.