Var pieaugt Krievijas specdienestu aktivitāšu intensitāte arī pret Latviju, norāda VDD
Ņemot vērā Krievijas un NATO attiecību saspīlējumu Ukrainā izvērstās karadarbības dēļ, prognozējams, ka šogad var pieaugt Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitāšu intensitāte arī pret Latviju, teikts ceturtdien publicētajā Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.
Tajā norādīts, ka pērn vislielāko apdraudējumu Latvijas drošībai tupināja radīt Krievija un tās izvērstās izlūkošanas aktivitātes, un ietekmes pasākumi bija daudzveidīgi un intensīvi.
Atšķirībā no citām Latvijai nedraudzīgām valstīm, Krievijai šajā reģionā ir arī militāras ambīcijas, tādēļ pret Latviju sevišķi aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests (GRU). To interesēja ne tikai Latvijas aizsardzības spējas, bet arī kritiskās infrastruktūras objekti, enerģētikas un tranzīta infrastruktūra, kā arī situācija uz valsts ārējās robežas, norādījis VDD.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī 2021.gadā Krievijas specdienesti, sekojot līdzi aktualitātēm Latvijā, piemeklēja notikumus un jautājumus, kuriem ir propagandas potenciāls. Jau vairākus gadus viena no Krievijas propagandas prioritātēm ir vēsturiskie notikumi un "korekta", Kremļa interesēm atbilstoša to interpretācija.
Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR) vadītājs vienlaikus ir arī asociācijas "Krievijas vēstures biedrība" priekšsēdētājs, apliecinot kaimiņvalstī pastāvošo vēstures "pētniecības" un specdienestu sinerģiju.
Tāpat pārskatā atgādināts, ka VDD pērn par iespējamu sadarbību ar ārvalsts specdienestu aizturētās un kriminālvajāšanai nodotās personas bija darbojušās tieši Krievijas specdienestu interesēs.
VDD paredz, ka šogad Krievijas specdienestus interesēs gan Latvijas un tās Rietumu partneru atbildes pasākumi Krievijas izvērstajai militārajai agresijai Ukrainā, proti, nostāja pret Krievijai piemērojamām sankcijām, militārās kapacitātes palielināšana NATO ārējā pierobežā, Rietumvalstu ilgtermiņa stratēģija Kremļa ārpolitisko ambīciju ierobežošanai un vienotība tās ieviešanā, kā arī sniegtais atbalsts Ukrainai.
Tāpat Krievijas specdienestus interesēs operacionālo plānu atjaunošana gadījumam, ja situācija eskalētu līdz plašākam militāram konfliktam.
Savukārt Baltkrievijas specdienesti kopš 2020.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām un tām sekojušajiem protestiem ir galvenais autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko varas pozīciju garants, tādēļ to darbība pērn primāri bija vērsta uz baltkrievu opozīcijas kustību izpēti ārvalstīs.
Baltkrievijas specdienesti izrādīja interesi arī par Latvijas baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltkrievijā, kā arī Baltkrievijas pilsoņiem, kuri uz Latviju pārcēlušies, bēgot no autoritārā režīma represijām.
VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka Baltkrievijas drošības struktūrām aizvadītajā gadā bija sava loma arī robežpārkāpēju grupu nonākšanā pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju.
Aizvadītajā gadā VDD redzeslokā nonākušie Latvijas valstspiederīgo vervēšanas gadījumi un mēģinājumi apliecināja, ka Latvijai nedraudzīgo ārvalstu specdienesti Latvijas iedzīvotājus primāri vervē savas valsts teritorijā.
Vervēšanai parocīgākās tiem ir personas, kurām ir pamatots iemesls regulāri izceļot uz konkrēto valsti darba vai privātās darīšanās.
Nemainīgi par potenciāli vērtīgākajiem informācijas avotiem ārvalstu specdienesti uzskata valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas, kurām ir piekļuve klasificētai informācijai. Par vervēšanas mērķiem tie labprāt izvēlas arī stratēģiski nozīmīgu nozaru vai uzņēmumu pārstāvjus, īpaši, ja tiem ir sadarbības partneri vai tuvinieki konkrētajā valstī.
Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanai "sadarbībā" nereti tiek izmantoti draudi, šantāža un citas ietekmēšanas metodes, kas ir īpaši iedarbīgas gadījumos, kad personai saišu saraušana ar konkrēto valsti būtu finansiāli vai emocionāli smaga. Vienlaikus dienesta redzeslokā ir nonākuši gadījumi, kad personas piekrīt sadarbībai personisku motīvu (piemēram, avantūrisma vai nelojālas attieksmes pret Latviju) vadītas
VDD Latvijas iedzīvotājiem rekomendējusi būt piesardzīgiem, nonākot saskarē ar nedraudzīgo ārvalstu valsts un pašvaldību iestādēm, valsts uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, pētnieciskiem institūtiem un augsto tehnoloģiju sektoru. Vairākām Latvijai nedraudzīgām valstīm - sevišķi Krievijai un Baltkrievijai - ir raksturīgi izmantot tā dēvētos "piekomandētos virsniekus" jeb specdienestu virsniekus, kuri darbojas minēto institūciju piesegā.
VDD ir viena no trīs valsts drošības iestādēm Latvijā. Pārējās ir Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD). Savu pērnā gada darbības pārskata publisko daļu jau iepriekš publicējis SAB, kurš arī aprakstījis Krievijas aktivitātes. MIDD darbības rezultāti sabiedrībai netiek publiskoti.
