Policija Rīgā konfiscējusi serverus, kas izmantoti vērienīgā starptautiskā kriptovalūtas krāpšanas shēmā
Pēc Igaunijas tiesībsargājošo iestāžu lūguma, īstenojot Eirojusta un Eiropola koordinētu izmeklēšanas grupas darbu, kurā iesaistījās arī citu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, tiesībsargājošās iestādes, ir likvidēta tiešsaistes ieguldījumu krāpšanas shēma. Tās ietvaros cietušajiem no vismaz 71 valsts tika izkrāpti kopumā ne mazāk kā 20 miljonu eiro. Pagājušajā nedēļā šīs lietas ietvaros Latvijas Valsts policijas likumsargi veica kratīšanu kādā uzņēmumā Rīgā, kur tika konstatēti serveri, ko noziedzīgais grupējums izmantojis savstarpējā saziņā un krāpšanu īstenošanā.
21. aprīlī Somijas, Nīderlandes, Latvijas, Francijas, Vācijas un Ukrainas tiesībsargājošās iestādes Eirojusta un Eiropola organizētās operācijas ietvaros veica darbības, konfiscējot serverus un pārtraucot viņu izveidotos pakalpojumus. Tostarp Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldes un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa veica kratīšanu Rīgā bāzētā ārvalstīs reģistrēta uzņēmuma meitas uzņēmumā, kur tika konstatēti serveri, ko izmantojis šis noziedzīgais grupējums, lai sazinātos savā starpā un īstenotu krāpšanas.
Kopumā tika izņemti 162 cietie diski, dokumenti, e-pastu sarakstes un serveru bloks. Iegūtos datus Latvijas Valsts policija nodos Igaunijas policijai informācijas analīzes nolūkos un pievienošanai kriminālprocesa materiāliem.
Rīgā bāzētais uzņēmums, kur veikta kratīšana, ir elektronisko sakaru komersants un šos serverus iznomājis. Uzņēmuma saistība ar noziedzīgo nodarījumu tiks skaidrota.
Eiropas Savienības institūcija Eirojusts jau ziņojusi, ka šajā shēmā iesaistītie noziedznieki, iespējams, pieder pie starptautiska organizētās noziedzības grupējuma, kas ar cietušajiem sazinājās telefoniski un ar interneta starpniecību. Viņi apgalvoja, ka ir tiešsaistes tirdzniecības platformu brokeri, kas nodarbojas ar kriptovalūtu darījumiem, un pārliecināja iedzīvotājus ieguldīt naudu. Papildus ieguldījumu piedāvājumam viņi ar dažādu programmatūru palīdzību attālināti pieslēdzās personu datoriem, tādējādi nozogot viņu bankas karšu datus un piekļuves informāciju kriptovalūtas makiem.
Kad iedzīvotāji vēlējās izņemt naudu, to nebija iespējams izdarīt. Tīmekļa lapas vai nu atradās bezsaistē vai arī tika pieprasīti papildus maksājumi, lai atgūtu sākotnējo ieguldījumu. Pašreizējā informācija liecina, ka vismaz 30 000 cilvēku no vismaz 71 pasaules valsts ir cietuši no šī noziedzīgā tīkla darbības. Sevišķi daudz cietušo ir Igaunijā. Latvijas Valsts policija šobrīd nav ieguvusi informāciju, ka no šī grupējuma darbībām būtu cietis kāds Latvijas valstspiederīgais.
Starptautiskais organizētās noziedzības grupējums izmantoja apjomīgu IT infrastruktūru, kas ietvēra desmitiem virtuālo serveru. Tīkla dalībnieki izmantoja datorus zvanu centros, lai izveidotu savienojumu ar serveriem. Turklāt noziedznieki izmantoja vairākas sarežģītas pašu izstrādātas datu bāzes, kurās bija upuru “digitālais nospiedums” – personu dati, bankas kontu piekļuves dati, kriptovalūtas maku dati. Šie dati bija anonimizēti, lai apgrūtinātu tiesībsargājošo iestāžu darbību un palēninātu izmeklēšanas darbības.
Tiesībsargājošo institūciju sadarbības rezultātā tika konfiscēti un izņemti vairāk nekā 50 serveri Somijā, Nīderlandē, Latvijā, Francijā un Vācijā.
