Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Valsts vides dienests ziņo, ka pieaug atklāto pārkāpumu skaits, kas saistīti ar nelikumīgu būvniecības atkritumu izgāšanu. Pat valsts un pašvaldību iestādes ir iesaistītas nelikumīgā būvniecības atkritumu apritē, konstatē VVD. (Foto: Valsts Vides dienests. )

Jūrmalā zog un lauž kaijas, okupantu koks Kuldīgā un būvgružu kalni visā Latvijā: kriminālā province 1

112
23. aprīlī 07:41 2022. gada 23. aprīlī 07:41
  Elmārs Barkāns | Jauns.lv
Šajā nedēļā pamatīgi satraukušies bija kuldīdznieki. Viņus uztrauca gan iespējamā piromāna atgriešanās pilsētā, gan aizdomas, ka vietējā parka kokus apskādē krievu okupanti. Savukārt Jūrmalā huligāni zog un lauž kaijas.

Tikmēr vides inspektori satraukušies par negodprātīgiem būvniekiem, kuri ar milzīgiem gružu kalniem piemēslo visu Latviju.

Jūrmalā līdz pleznām nolauž kaijas

Bronzas kaijām no soliņa Jūrmalā, Turaidas ielas galā, huligāni palīdzējuši “aizlidot”. (Foto: visitjurmala.lv)

Trešdienas, 20. aprīļa rītā pamatīgs satraukums valdīja Jūrmalā, jo tur Turaidas ielas galā no soliņa pie noejas uz pludmali bija nolauztas piecas tēlnieka Kristapa Gulbja bronzā veidotās kaijas – pilsētas simbols. No putnu veidoliem pāri bija palikušas tikai pleznas. Jūrmalas sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Krastiņa portālam tv3.lv skaidroja:

“20. aprīlī pulksten 6.53 no rīta Jūrmalas pašvaldības policija konstatēja, ka vides objekts – soliņš Dzintaros, Turaidas ielas galā, izejā uz pludmali, ir sabojāts – nolauztas mākslinieka veidotās kaijas. Pašvaldības policija ir sagatavojusi materiālus par konstatēto gadījumu un materiāli iesniegti Valsts policijai tālākai izmeklēšanai.”

Šis vides objekts, kas pazīstams daudziem kūrotpilsētas viesiem, jo atrodas uz vienas no centrālajām kūrortielām (uz tās, piemēram, atrodas Dzintaru koncertzāle) nu ir sagandēts. Pašlaik pašvaldība aprēķina zaudējumus, kuri, pēc visa spriežot, tiks kompensēti, jo vides objekts bija apdrošināts.

Tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto vides objektu “Jūrmalas baltā kaija” uzstādīja 2020. gada izskaņā. Tie bija trīs soliņi ar 13 bronzā veidotām kaijām un vienu alumīnija kaiju – Dzintaros, Turaidas ielas galā, Jomas ielā pie pilsētas Kultūras centra un skvērā pretī Majoru stacijai.

Tēlnieks Kristaps Gulbis to veidošanā bija iedvesmojies no pilsētas ģerboņa, kurā baltā kaija attēlota kā Jūrmalas simbols. Uz soliņiem ikviens varēja apsēsties un kaut uz brīdi sajusties, kā tas ir – sēdēt putnu bara pašā vidū.

Nepareizais Z-koks pie Ventas rumbas

Kuldīgā, parkā iepretim Ventas rumba, vērīgi kuldīdznieki pamanījuši koku, kurā iegrebta krievu okupantu zīme “Z”. (Foto: Ekrānuzņēmums no Twitter)

Kāds vērīgs tviterlietotājs, pastaigājoties gar Ventas rumbu Kuldīgā, parkā ievēroja koku, uz kura iegrebts krievu nacistu Z-simbols, ar kuru tagad lepojas Ukrainas okupanti. Zinot, ka par agresoru un kara slavinošo simbolu izmantošanu draud kriminālatbildība, loģiski, ka interneta lietotāji cēla trauksmi – vai kremlisti ieņēmuši arī Kuldīgu?

Uz to Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa tviterī atbildēja:

“Pašvaldības policija apsekoja fotogrāfijā redzamo vietu un konstatēja, ka griezums ir sens. Tas veikts rudenī vai vēl agrāk. “Kuldīgas komunālie pakalpojumu”, saudzējot koku, noslīpēs griezumu, lai nenolasās burts.”

Vai Kuldīgu atkal posta piromāns?

Kuldīdzniekus satraukusi atkal iespējamā piromāna uzdarbošanās pilsētā. (Foto: Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests)

Bet šī ir mazākā nelaime, kas uztrauc kuldīdzniekus, kuru pilsēta pirms dažiem gadiem bija bēdīgi slavena ar to, ka tur uzdarbojās piromāni un teju vai svilināja visu pēc kārtas. Šonedēļ atkal pilsētniekus satrauca ugunsgrēku sērija. Vietējais laikraksts “Kurzemnieks” raksta:

“18. un 19. aprīļa naktī pēc ilgāka pārtraukuma Kuldīgā deguši šķūnīši. Pilsētniekiem ir jautājums, vai atkal neuzdarbojas piromāns. 18. aprīlī pulksten 23.32 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Baznīcas ielu, kur dega divi šķūnīši ar malku. Šo ugunsgrēku dzēsējiem izdevās ātri likvidēt.

Nākamajā, 19. aprīļa, naktī teju tajā pašā laikā – 23.35 – ekipāžas traucās uz Kalna ielu. Tur dega koka garāža ar automašīnu, šķūnis, zobārstniecības nama ārsiena un jumts. Pēc aptuveni divu stundu darba ugunsnelaime likvidēta. Garāža, auto un blakus šķūnis nodedzis – nekas nav saglābjams.

Bet burtiski desmit minūtes pirms tam netālu Annas ielā kāds bija pielaidis uguni maisam ar sausajām lapām. Uz turieni izsaukums saņemts 23.24, bet uz Kalna ielu – 23.35.

Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītāja Vita Maslobojeva apstiprina, ka par abiem šķūņu degšanas gadījumiem sākts kriminālprocess un norīkota ekspertīze. Kopā ar pašvaldības policiju tajos rajonos, kur notikusi dedzināšana, tiks pastiprināti patrulēts.”

Saistītās ziņas

Kuldīgas bēdīgi slavenos piromānus meklē ar gaišreģa palīdzību. Vai prostitūta Kuldīgai uzlikusi uguns lāstu? 2
Vai Kuldīgā atgriežas 90. gadi un rekets? "Goldingen Room" īpašnieks putrojas skaidrojumos par nodedzinātajiem auto 28
Par Kuldīgas Ziemassvētku egles dedzināšanu draud 10 gadu cietumsods 7

Jauns.lv jau vairākkārtīgi rakstīja, ka Kuldīgā iepriekšējos gados uzdarbojušies piromāni, kas nosvilinājuši nevienu vien šķūnīti un citas būves, arī automašīnas.

Vides inspektori visā Latvijā atklāj milzu gružu kalnus

Valsts vides dienests ziņo, ka pieaug atklāto pārkāpumu skaits, kas saistīti ar nelikumīgu būvniecības atkritumu izgāšanu. Pat valsts un pašvaldību iestādes ir iesaistītas nelikumīgā būvniecības atkritumu apritē, konstatē VVD. (Foto: Valsts Vides dienests. )

Valsts vides dienests (VVD) ziņo, ka pieaug atklāto pārkāpumu skaits, kas saistīti ar nelikumīgu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu jeb vienkāršā valodā runājot – vides piemēslošanu, un tā “ir aktuāla problēma, kas novērojama visā Latvijā”. To pierāda pēdējā laikā konstatētie pārkāpumi. Pat valsts un pašvaldību iestādes ir iesaistītas nelikumīgā būvniecības atkritumu apritē, konstatē VVD.

* Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori nesen konstatēja šokējošus būvniecības apsaimniekošanas pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Liktenis" teritorijā. Skaidrojot lietas apstākļus, atklājās - atkritumi iegūti no Jūrmalas pilsētas ceļu remontdarbiem, kas liek secināt, ka pašvaldības pasūtījumos zemāko cenu iespējams piedāvā komersanti, kas neievēro likumu prasības. Liels bija inspektoru pārsteigums, kad atkārtotajā pārbaudē konstatēja, ka uzņēmums nav veicis atkritumu izvešanu, bet būvgružu apjoms teritorijā vēl palielināts. Turklāt inspektoru ierašanās brīdī uzņēmuma darbinieks mēģināja būvgružus aprakt tur pat teritorijā. Par pārkāpumu uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kopējais atkritumu apjoms - 520 tonnas.

* Atklāts liels pretlikumīgi uzglabāto atkritumu apjoms arī Tīnūžu pagastā Ogres novadā. Būvniecības atkritumi ievesti no vietējā pašvaldībā veiktajiem siltumtrašu tīklu remontdarbiem.

* Savukārt būvniecības atkritumi no Valmieras teātra būvobjekta aptuveni 50 m3 apjomā tikuši izvesti uz privātu meža teritoriju ceļa uzbēršanai. 

Valsts vides dienests ziņo, ka pieaug atklāto pārkāpumu skaits, kas saistīti ar nelikumīgu būvniecības atkritumu izgāšanu. Pat valsts un pašvaldību iestādes ir iesaistītas nelikumīgā būvniecības atkritumu apritē, konstatē VVD. (Foto: Valsts Vides dienests. )

* Latgalē, aprīļa sākumā, Tabores pagastā, VVD, atsaucoties uz ziņojumu, veica pārbaudi, pēc kuras konstatēja, ka privātā īpašumā 600 m2 platībā izvietoti daļēji apglabāti būvgruži un citi būvju nojaukšanas laikā radītie atkritumi aptuveni 2000 m3 apjomā. Šobrīd lieta tiek izmeklēta, tomēr, jau tagad ir skaidrs, ka īpašniecei būs jālikvidē īpašumā konstatētā būvgružu apglabāšanas vieta, nododot tos atkritumu apsaimniekotājam ar atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju.

* Tikmēr Zemgalē, pateicoties iedzīvotājiem, atklāts pārkāpums īpašumā “Ražošanas parks” Penkules pagastā, kur divu metru augstumā uzbērti nešķiroti būvniecības atkritumi (ķieģeļi, betona gabali, azbestu saturoši atkritumi, metāla stieņi).

* Vēl viens pārkāpums konstatēts Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, kur 80m2 platībā izbērti būvniecības atkritumi.

* Kurzemes pusē, Aizputes pagastā, smilts/grants karjera teritorijā atklāts uzbērums ar dažāda veida atkritumiem (stikls, iepakojums, riepas, sadzīves tehnika), to kopējais apjoms 230 m3.

Jāatgādina, ka nešķirotu un nepārstrādātu būvgružu izmešana, aprakšana vai izmantošana zemes izlīdzināšanas mērķiem būtiski kaitē apkārtējai videi un ir administratīvi sodāma rīcība - sods par šādu pārkāpumu var sasniegt 1000 eiro fiziskai personai, 2800 eiro juridiskai personai.

Citi šobrīd lasa

Mūsu dāmas uzrāda rekordus: vēl divas brašas zemgalietes nosvin 100. dzimšanas dienu
Baidoties no valsts apvērsuma, Maskavā plāno apmācīt informatīvā kara "specnazu"
FOTO: tā pēc šķiršanās no sievām kopā dzīvo vīri no grupas "Jumprava"
Pievienot komentāru