Latvijas mediju telpā pandēmiju nomaina karš

Kopš pagājušā gada rudens sākuma visaprakstītākais notikums Latvijas medijos ir bijis 21.oktobra vakarā ieviestais, gandrīz mēnesi ilgais "lokdauns", kura laikā no plkst. 20 līdz 5 bija aizliegts bez pamatota iemesla pamest dzīvesvietu un ieviesti citi ierobežojumi, lai tādējādi mēģinātu novērst slimnīcu pārslodzi. Savukārt jau šogad vislielākā Latvijas masu mediju uzmanība tika pievērsta tam, kas pēc Kijivas apgabala atbrīvošanas no Krievijas karaspēka atklājās Bučas un Borodjankas pilsētā, kam savukārt sekoja Krievijas konsulātu slēgšana Daugavpilī un Liepājā.

Hibrīdkarš, karš un bēgļi

Lai gan līdz pat Krievijas iebrukumam Ukrainā Latvijas medijos visvairāk aprakstītā tēma bija Covid-19 un ar to saistītās problēmas, kara tematika mediju telpā parādījās jau daudz agrāk - līdz ar "bēgļu importu" Baltkrievijā un viņu mēģinājumiem nelegāli šķērsot Polijas, Lietuvas un vēlāk arī Latvijas robežu. Augustā norises uz Baltkrievijas robežas jau pamazām sāka dēvēt par hibrīdkaru, bet stabili šis termins Latvijas mediju rakstos nostiprinās pēc Valsts prezidenta Egila Levita runas Saeimā 2.septembrī, kurā viņš uzsver, ka notiekošais nav "bēgļu krīze, bet hibrīdkarš".

Tomēr kā liecina monitoringa dati, vārda "hibrīdkarš" lietojums Latvijas medijos pamazām izsīkst šā gada sākumā, aktualizējoties reālas karadarbības draudiem un samazinoties mēģinājumiem nelegāli iekļūt Eiropas Savienības teritorijā no Baltkrievijas.

Pirmais publikāciju pieaugums par kara iespējamību Ukrainā iezīmējas 20.novembrī, kad medijos plaši tiek atspoguļota laikraksta "The New York Times" publikācija par to, ka ASV izlūkdienesti brīdinājuši NATO dalībvalstis par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā, norādot, ka tā novēršanai atlicis pavisam maz laika. Tāpat šī tēma plašāk ieskanas, kad Rīgā 30.novembrī uz sanāksmi pulcējas NATO dalībvalstu ārlietu ministri. Savukārt jau janvāra beigās eļļu ugunī pielej prognozes par Krievijas iebrukuma datumiem Ukrainā, kā arī ASV un Lielbritānijas lēmums atsaukt daļu diplomātu no Ukrainas iespējamā iebrukuma dēļ. Savukārt Krievija izvirza prasības NATO "atgriezties 1997.gada robežās" un parādās ziņas, ka Kremlis varētu lemt par pašpasludināto republiku okupētajā Ukrainas teritorijā neatkarības atzīšanu.

Ja līdz 24.februārim ar kara tēmu saistītu atslēgvārdu - karš, informatīvais karš, militārais aprīkojums, bruņots konflikts, militāra operācija, iebrukums Ukrainā, raķešu uzlidojums u.c. - pieminējums Latvijas mediju publikācijās svārstās vidēji ap 200 rakstos dienā, tad Krievijas iebrukuma dienā Ukrainā tas sasniedz gandrīz 1300 rakstus. Pēc tam gan pamazām publikāciju skaits par karadarbību mazinās, tomēr jauns šai tēmai veltītu publikāciju vilnis Latvijas mediju telpā ir redzams pēc tam, kad atklātībā nāk Bučā un Borodjankā pastrādātie kara noziegumi, kā arī Ārlietu ministrija nolemj slēgt Krievijas konsulātus Daugavpilī un Liepājā. 5.aprīlī ar kara tematiku saistīti atslēgvārdi parādās vairāk nekā 1300 publikācijās Latvijas medijos, kas ir pat vairāk nekā 24.februārī - kara sākumā -, liecina monitoringa dati. Turklāt arī nākamajās dienās publikāciju skaits par un ap Ukrainas notikumiem ir liels.

Martā ievērojami audzis arī mediju publikāciju skaits par bēgļiem, kas pamatā saistīts ar bēgļu atbalsta centru veidošanu Rīgā un iespējām Ukrainas kara bēgļiem atrast mājvietas un darbu Latvijā.

Vienlaikus ne Krievijas iebrukumam Ukrainā 24.februārī, ne Bučā notikušā atspoguļojumam tā arī nav izdevies pārspēt pēdējā pusgada publicitātes līderi Latvijas medijos - "lokdauna" ieviešanu 21.oktobrī.

Starmešu gaismās - inflācija un sankcijas

No ekonomikas jautājumiem mediju starmešu gaismās arvien vairāk nonāk divas tēmas - cenas un inflācija, kā arī sankcijas.

Inflācijas jautājums arvien vairāk un vairāk tiek aktualizēts jau kopš aizvadītā gada rudens, kad pasaules tirgos īpaši strauji sāk kāpt naftas un gāzes cenas. Tostarp ar zināšanām par tagadējiem notikumiem, pavisam citu jēgu iegūst Krievijas gāzes giganta "Gazprom" nespēja palielināt piegādes apjomus Eiropai, kas rudenī mediju publikācijās vēl tiek vērtēta kā, iespējams, neveiksmīga sakritība ar enerģijas ražošanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem un pēcpandēmijas laika problēmām vai ir ekonomiska rakstura manipulācija.

Kopš oktobra, kad jaunus rekordus sāk sasniegt elektrības cenas, mediju publikācijās sāk dominēt jautājums par iespējām kompensēt iedzīvotāju izmaksas par energoresursiem. Tādēļ arī viens no datumiem, kad cenu un inflācijas jautājumiem medijos ir veltīts īpaši daudz publikāciju, ir 21.decembris, kad sabiedrībai tiek nodots priekšlikums līdz aprīļa beigām kompensēt 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem.

Tomēr līdz šim vislielākā mediju uzmanība inflācijai pievērsta 8.martā, kad Centrālā statistikas pārvalde publiskoja pirmos datus par patēriņa cenām Latvijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Latvijas ekonomikas eksperti atzina, ka šogad, visticamāk, kādu laiku būs jārēķinās ar inflāciju, kura pārsniegs 10%.

Mediju monitoringa dati arī liecina, ka gan marta sākumā, gan aprīļa sākumā cenu un inflācijas pieminējums mediju publikācijās jau pārsniedz Covid-19 pieminējumu skaitu. Tāpat redzams, ka, ja no pagājušā gada rudens elektrība un gāze Latvijas mediju publikācijās tika pieminēta salīdzinoši vienādi, tad kopš februāra beigām, aktualizējoties jautājumam par to, kā Latvija un pārējā Eiropa varētu iztikt bez Krievijas gāzes piegādēm, medijos izteikti sāk dominēt ar gāzi saistītas publikācijas.

Par vēl vienu dominējošu tēmu Latvijas mediju dienaskārtībā ir kļuvušas sankcijas. Visvairāk publikāciju šim jautājumam gan ir veltīts pašā kara sākumā - 24.februārī ar sankcijām saistīti atslēgvārdi atrodami gandrīz 1000 Latvijas mediju publikācijās, pieminot to kā galveno ieroci Rietumu rokās, ar kuru censties apturēt iebrukumu Ukrainā. Lai arī vēlāk sankciju piesaukšana mediju publikācijās pamazām mazinās, tā bez paša kara, cenu kāpuma un inflācijas, kā arī Covid-19 ir viens no biežāk minētajiem vārdiem.

Izteikti līderi

Kopumā pašlaik visvairāk publikāciju Latvijas medijos ir veltīts kara tematikai, kam tālāk seko tādi jautājumi kā cenas un inflācija, gāze, sankcijas, bēgļi un joprojām arī Covid-19. Tikai pēc tam Latvijas mediji savās publikācijās pievēršas citiem jautājumiem - tostarp videi un klimatam, nodarbinātībai un atalgojumam.

Publikācijas ar kara tematikas pieminējumu kopš februāra beigām Latvijas medijos svārstās no vidēji 400 līdz 800 dienā, atsevišķās dienās pat pārsniedzot 1000. Cenas un inflācija tiek pieminēta vidēji 200 līdz 500 publikācijās dienā. Gāze un degviela tiek pieminēta vidēji 200 līdz 400 publikācijās dienā. Tas pats pēc pirmā viļņa noplakšanas, sākoties Krievijas iebrukumam, attiecas uz sankciju pieminējumu skaitu mediju publikācijās. Bēgļu jautājumam veltīto publikāciju skaits pēc kara sākuma dienu no dienas svārstās plašākā amplitūdā - no vidēji 200 līdz 500 publikācijām. Savukārt publikāciju skaits, kurās pieminēts Covid-19, kopš februāra sākuma ir izteikti sarucis, taču joprojām svārstās starp vidēji 200 līdz 600 publikācijām dienā.

Savukārt citi jautājumi Latvijas medijos pašlaik tiek atspoguļoti izteikti mazāk un to pieminējumi reti pārsniedz 200 publikāciju robežu dienā.

Raksts tapis, analizējot aģentūras LETA monitoringa datus par publikācijām aptuveni 600 Latvijas drukātajos izdevumos un interneta mediju vietnēs laikā no pagājušā gada septembra.