Krievijas elite jau domā par plānu B un savas ādas glābšanu, bēgot uz Kazahstānu vai rietumvalstīm

Vai Latvija šajā situācijā vispār var ietekmēt starptautiskos notikumus? Vai tam, ko mēs šeit darām, ir nozīme? Vai tomēr viss ir atkarīgs no lielākiem spēlētājiem, piemēram, NATO, Krievijas, Ukrainas?

Kudors uz šiem jautājumiem atbildēja: “Ukrainas piemērs parādīja, ka ļoti liela nozīme ir viņu pašu apņēmībai. Kas viņus atbalstītu, ja tas būtu zibenskarš un ātri Kijevā nonāktu kāds Krievijas ieliktenis? Rietumu atbalsts tad nebūtu tik liels, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts.

Redzot ukraiņu cīņassparu, pasaule sadodas rokās

Ukraiņi paši ar savu apņēmību ir nodrošinājuši to, ka šeit Vašingtonā, kur es atrodos, nostāja ir ļoti labvēlīga pret Ukrainu gan demokrātu, gan republikāņu vidē, jo sevišķi redzot, kā viņi cīnās. To šeit ļoti novērtē: ukraiņi ir ļoti izlēmīgi, bezbailīgi un nepadodas.

Tad uzreiz pastiprinās balsis, ka jāpalīdz viņiem. Pasaule redz ciešanas, izmisumu, cīņu, cīņas sparu no Ukrainas puses, un tas ietekmē viedokli.

Mums jāsadarbojas ar kaimiņiem

Līdz ar to arī Baltijai jāturpina iesāktais. Mums jābūt vienotiem, vispirms jau ar reģiona valstīm Igauniju, Lietuvu, kā arī Zviedriju un Somiju, kas arī tuvojas iestājai NATO. Īpaši mums jābūt vienotiem ar Poliju. Tas ir ļoti svarīgi, sadarbība jau ir laba, bet tā ir jāturpina. Tāpat jāturpina modernizēt mūsu Bruņotie spēki.”

Jābūt labiem tulkiem

Politiski mūs var uzskatīt par labiem [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina izteikumu tulkiem nevis lingvistiskā, bet semantiskā nozīmē. “Proti, tad, kad mēs ap 2006., 2007.gadu sākām skaidrot sabiedrotajiem, ka tendences Krievijā ir bīstamas, ka tautiešu politika ir destruktīva, ka viņu mediju ietekme ir apdraudējums gan demokrātijai, gan nacionālajai drošībai kaimiņvalstīs, toreiz mūs tik daudz neklausījās.

Bet kopumā mēs pareizi nolasījām to, kas notika Kremlī, cik nu vispār to bija iespējams izdarīt, ņemot vērā viņu ārpolitikas un iekšpolitikas svarīgo lēmumu slepenības raksturu.”

Neizdabāt agresoram!

Kudors uzskata, ka mums ir jāturpina arī aicināt mūsu rietumu kolēģus uz izlēmīgu rīcību. “Šeit tiešām izšķiras daudz kas. Vēsturiski redzam, ka agresora nomierināšana neko nav devusi. Arī 2014.gadā daudzi kušināja un mierināja ukraiņus, lūdzot tikai nekarot par Krimu. Rietumu sabiedrotie teica: “Tikai nekarojiet tagad!” Pie kā tas ir novedis? Pie vēl lielāka kara..

Diemžēl Vladimirs Putins ir izvēlējies agresijas ceļu, un nekāda izdabāšana viņam nepalīdzēs beigt karu. Ir jādomā, kā viņu apstādināt visiem kopā.”

Var izveidot kaut ko līdzīgu Padomju Savienībai

Vai konflikts varētu beigties jau šogad vai tomēr jārēķinās, ka tas krietni ieilgs? “Kremlis darīs visu iespējamo, lai pārņemtu vismaz daļu Ukrainas. Pašlaik vairākās vietās Krievijas spēki ir apstājušies un veido aizsardzības pozīcijas Ukrainas teritorijā. Savukārt mums jādara viss, lai ukraiņi spētu noturēties un Krievijas plāni neizdotos, bet lai būtu iespējamas arī Krievijas iekšējās politiskās izmaiņas.

Tiesa, viņi var aizvērt dzelzs priekškaru, izveidot kaut ko līdzīgu Padomju Savienībai un fiziski atslēgt visus Rietumu informācijas kanālus. Tad daudz krievu vairs nezinās, kas notiek ārpusē. Līdzīgi kā, piemēram, ziemeļkorejieši nezina.

Starp citu, daļa Krievijas iedzīvotāju bēg no Krievijas, jo tādu dzīvi viņi nevēlas. Cerēsim uz procesiem Krievijas iekšienē, bet ir grūti prognozēt par laiku. Tas var ātri atrisināties, ja Krievijas iekšienē kaut kas risinās, vai arī ieilgt.

Tas var atrisināties ātri vai pāriet ilgākā fāzē

Ja NATO kaut kad mainīs viedokli un izlems pasludināt Ukrainas gaisa telpu par slēgtu Krievijas lidojumiem, tad ir iespējams lielāks saasinājums un Ukraina varētu ņemt virsroku vēl ātrāk. Bet tad atkal ir jautājumi, kāda būs Krievijas reakcija kopumā pret NATO.

Tāpēc es atturētos prognozēt par termiņiem. Ir daudz nezināmo, un situācija mainās strauji. ASV paziņoja, ka ķīmisko ieroču lietošana no Krievijas puses var mainīt lēmumu par gaisa telpas slēgšanu.

ASV ir arvien lielāks sabiedrības spiediens uz varu, lai lemtu par Ukrainas gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidmašīnām.”

Var pienākt brīdis, kad NATO lems par gaisa telpas slēgšanu

Runājot par iespējamo Ukrainas gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidojumiem, Kudors teica: “Kā minimums ir jāpiegādā lidmašīnas ukraiņiem, lai viņi varētu karot. Tas būtu starpvariants starp gaisa telpas slēgšanu un mazākiem pasākumiem. Protams, nav jau tā, ka nekas netiek darīts. Tiek piegādāti efektīvi ieroči un medicīniskie līdzekļi.

Domāju, ka var pienākt brīdis, kad NATO lems par gaisa telpas slēgšanu. Nezinu, vai viņi, piemēram, noskatītos uz pilnīgu Ukrainas valstiskuma likvidāciju, ja Krievija ņemtu virsroku. Vai būtu vērts piekāpties? Kopumā gan ir vērojama pretējā tendence, proti, Krievijas armija ir izrādījusies daudz vājāka, nekā tika domāts, un ukraiņi – daudz stiprāki, nekā prognozēts.”

Lielgabalu gaļa

Vai ukraiņiem vispār ir iespējams uzvarēt šo karu vieniem, jo spēku samērs starp Krieviju un Ukrainu ir daudz lielāks? “Krievija varētu izsludināt mobilizāciju un tad piegādāt vēl aptuveni 100 tūkstošus kareivju. Jautājums – cik viņi būs motivēti karot un cik viņi būs stipri. Tā drīzāk būs lielgabalu gaļa. Kremlis uz to neiet, jo mobilizācija varētu strauji sašūpot Putina troni, tāpēc maskavieši ļoti vēlas sarunas.

Ukrainai ir cerības, ja tiks turpināts piegādāt ieročus, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas.  Kopumā Krievija ar maziem soļiem teritoriju lēnām pārņem, bet tā nav viennozīmīga kustība. Šur tur ukraiņi spēj ne tikai noturēt savu teritoriju, bet arī atgūt to atpakaļ. Ukraina tomēr nav maza valsts, viņiem ir 40 miljoni iedzīvotāju. Izrādījās, ka ukraiņi spēj ļoti efektīvi karot.

Pret Putinu kā pret citiem totalitāriem režīmiem

Katrā ziņā ir jāturpina maksimāli vājināt Putina režīmu arī ar nemilitāriem soļiem, jāīsteno naftas embargo, jāizturas pret Putina režīmu kā pret citiem totalitāriem režīmiem. Par to vairs nav jākautrējas. Tie laiki ir pagājuši.

Putins apsūdzēja Rietumus, ka tie gribot gāzt viņa režīmu. Tā nebija patiesība, bet tagad tā sāks piepildīties. Tas notiks tikai viņa paša dēļ. Viņš pats to būs piesaucis. Tādu plānu Rietumos nebija. Visi brauca un īstenoja reset jeb pārlādes politiku un ik pa laikam centās kaut ko uzlabot. Esmu pārliecināts, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena teiktais Varšavā par Putina režīmu nebija nekāda pārteikšanās.

Jāīsteno naftas embargo un citas iespējas

Viņš ir pats līdz tam aizrunājies. Putins pats sevi ir aizvedis līdz tam, ka piepildās tas, par ko viņš apsūdzēja Rietumus. Šobrīd tiešām neredzu, ka būtu jādomā, kā tagad palīdzēt Putinam iziet ar taisnu muguru. Ir jārīkojas otrādi – jādomā, kā ar visiem instrumentiem, tostarp nemilitārajiem, izdarīt tādu spiedienu, ka režīms vairs nespētu pastāvēt.

Naftas embargo ir viens no svarīgiem soļiem. Līdz tam, protams, ir tālu. Amerikāņi nepirks Krievijas naftu, bet tas veido tikai 4-5% no tā, ko Krievija kopumā pārdod. Tāpēc tas jāizvēlas visām valstīm. Dabasgāze pat nav svarīgākā, jo lielāki ienākumi Krievijai ir no naftas nekā dabasgāzes. Tāpēc naftas embargo ir reāls, taustāms solis, par ko vajadzētu Rietumiem vienoties.”

Kontrolējot daļu Ukrainas, Putins varētu nākt ar pamiera ideju

Kudors norādīja, ka konfliktā iespējami dažādi scenāriji. Iespējams, Putins pie noteiktas teritorijas kontrolēšanas varētu nākt klajā ar pamiera ideju. Vai tas ir reāli? “Reāli ir tad, kad viņš jau pārņems kādu nozīmīgu Ukrainas daļu. Krievija nespēj iekarot visu Ukrainu, tā totāli buksē. Putins varētu nākt ar pamiera ideju, un konflikts varētu iesaldēties uz ilgāku laiku.. Tad arī Putina režīms varētu vēl kādu laiku pastāvēt.

Jo ilgāk ukraiņi būs veiksmīgi aizsardzībā, jo grūtāk būs kopumā noturēties Putina režīmam un jo lielāks būs starptautiskais spiediens. Ukraiņu cīņas spars šajā ziņā ir izšķirošais faktors. Mums ir maksimāli, cik vien varam, viņi jāatbalsta ar visu, ko vien mēr varam.”

Elite jau domā par plānu B un savas ādas glābšanu

Var teikt, ka Putins neizvēlējās pareizo pretinieku un nedomāja, ka ukraiņi būs tik sīksti cīnītāji. “Jā, viennozīmīgi! Domāju, ka Putins cerēja, ka būs vieglāks karš un ka Rietumi nebūs tik vienoti. Karš viņam ir ļoti grūts un Rietumi ir salīdzinoši vienoti. Visdrīzāk, tas ir pārsteigums Krievijas elitei. Viņi ir pārsteigti par vienotām atbildēm.

Domāju, ka daudzi Krievijas elitē domā par plānu B, par X stundu, par to, uz kurām ārzemēm viņi bēgs: vai tā būs Kazahstāna vai rietumvalstis, kur viņi ir sapirkuši nekustamos īpašumus. Domāju: lai ko viņi runātu televīzijā, viņu galvās un prātos ir domas par plānu B un C par savas ādas glābšanu.”

Cerība, ka Putina režīms sagrūs

Vēlāk, kad beigsies kara aktīvā fāze, var nonākt arī līdz tam, ka ANO Ģenerālā asambleja lems par kara tribunāla izveidi, lai tiesātu Putinu un viņa līdzgaitniekus.

Bet sarunas noslēgumā Kudors pauda cerību, ka Putina režīms paklups pār Ukrainu un vairs nepiecelsies, jo tas ir ļoti ļauns, melīgs un destruktīvs režīms, kas rada daudz posta un ciešanu gan pašā Krievijā, gan kaimiņvalstīs. “Ceru, ka Kremlis paklups pār Ukrainu tā, ka Putina režīms vairs nepiecelsies.”