Latvijas krievu avīzes par karu Ukrainā: vai dzīve paralēlajā pasaulē?

Latvijā iznākošajās krievu avīzēs kara atspoguļojums Ukrainā var būt diametrāli pretējs - kamēr vieni laikraksti karu sauc par karu, citi izliekas to nemanām un tikai kādā sīkā replikā piemin “situāciju Ukrainā”.

Izšķirstot presi, nākas konstatēt, ka tās auditorijas viedokli atspoguļo arī dzimtajā valodā iznākošā prese. Piemēram, pēc LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka 90% latviešu konsekventi atbalsta ukraiņus, un tikai viens procents – Krieviju. Savukārt tikai 22% krievvalodīgo ģimeņu atbalsta Ukrainu, bet par Krieviju iestājas 21%. Pārējie nav nostājušies nevienā pusē, vai arī neatklāja savu pozīciju.

Maskavas komjaunietis karu neredz

Vispopulārākais Latvijas laikraksts krievu valodā ir nedēļraksts “MK Latvija”, kas ietilpst Krievijas izdevniecībā “Московский комсомолец” (“Maskavas komjaunietis”), kas šī gadsimta sākumā tika dibināts kā Maskavas avīzes “piedēklis” Latvijā.

“Московский комсомолец” pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū nodibināja projektu “MK World Weekly”, kas sāka izdot nedēļas laikrakstus ne tikai vairākās Eiropas valstīs, bet arī citos kontinentos – Kazahstānā, Izraēlā, Amerikā. Vienlaikus koncerns kūrējā arī nu jau Latvijā aizliegto Pirmo Baltijas kanālu, kas Baltijas valstīs retranslēja Kremļa pārraudzībā esošā Krievijas Pirmā kanāla raidījumus. Vārdu sakot, “MK Latvija” ar savām vārdamāsām citās valstīs kļuva par Krievijas “maigo varu”.

Arī šobrīd laikraksts pēc būtības seko savu Maskavas saimnieku naratīvam, nenosaucot karu par karu. Zīmīgi, ka oficiālajos dokumentos starp vārdiem “MK Latvija” ir iespraudums “World Weekly”, kas norāda par laikraksta saistību ar savu Maskavas māteskompāniju.

Oficiāli laikrakstu izdod uzņēmums “Print Media”, kas ir “Baltijas mediju alianses” (BMA) meitasuzņēmums. Savukārt Rīgas rajona tiesa janvāra beigās BMA līdzīpašniekiem piemēroja naudas sodus par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu.

9. marta laikraksta “MK Latvija” izdevuma centrālie temati, kas pieteikti uz vāka ir par darba stāža aprēķināšanu pensijas saņemšanai, krokusu ziedēšanu Botāniskajā dārzā, problēmām bērnudārzos. Ir arī pieteiktas divas tēmas, kas saistītas ar Ukrainu – oficiālā informācija par palīdzību ukraiņu bēgļiem un “aiz matiem” pievilkta problēma par iespējamo radiācijas noplūdi Zaporožjes atomelektrostacijā jeb par to, ka iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas par to un panikā jāiepērk jods.

Kā zināms, Zaporožjes AES tuvumā Krievijas spēki veica raķešu apšaudi, bet laikrakstā nav ne ar pušplēstu vārdu minēts, kāpēc izcēlušās šīs “baumas” (tā “MK Latvija” dēvē šīs runas) par iespējamo radiācijas noplūdi. Tāpat ir raksts, ka “ģeopolitiskās krīzes” rezultātā radušamies problēmām ar gāzes apgādi un dārdzību.

Vienvārdsakot - šajā avīzes numurā karš nav nosaukts par karu, pat ne par “speciālo militāro operāciju”, kā to dēvē Kremlis. Vienīgi kaut kur rakstos starp rindiņām pieminēta “ģeopolitiskā krīze”. Lasot šo nedēļrakstu, rodas pārliecība, ka norit ikdienas rutīnas dzīve ar gluži sadzīviskām mierlaika sīkām problēmām.

Latvijas vēstis par Ukrainu

Arī krievu valodā iznākošais nedēļas laikraksts “Латвийские вести” (“Latvijas Vēstis”) ir krievvalodīgajā vidē populārs izdevums. 9. marta kā numura galvenais temats pieteikts materiāls par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu. Uz vāka pieteiktajos materiālos nav minēti raksti, kas saistās ar Ukrainu.

Iekšlapās gan ir ziņas par Ukrainu – un ne viena vien, arī karš nosaukts par karu. Bet starp tām nav, piemēram, reportāžas vai ziņas no pašas Ukrainas. Tomēr ir raksti par sankcijām, gan par to, ka notikumiem Ukrainā nevajadzētu šķelt Latvijas tautu – krievus un latviešus, publicēta Saeimas deklarācija par atbalstu Ukrainai un virsrakstā ir vārdi “Slava Ukrainai!”, aicinājumi apturēt karadarbību, intervija ar eiroparlamentārieti Andri Ameriku, kurš nosoda karu Ukrainā.

Izdevniecības (“Zīme”), kas izdod “Латвийские вести”, interneta mājaslapā materiālu par Ukrainu ir gana daudz. Piemēram, 11. martā centrālais materiāls ir par to, ka valsts prezidents Egils Levits aicina uz “pareizā ceļa” atgriezt “sektantus”, kuri akli tic Putinam. Speciālā ziņu sadaļā ir gan reportāžas par kara šausmām Ukrainā, gan Alekseja Navaļņija aicinājumi tautiešiem iziet demonstrācijās pret karu, gan par sankciju politiku.

Šodienas ziņas un karš

Vienīgais nacionālais dienas laikraksts krievu valodā mūsu valstī ir “Сегодня” (“Šodien”). Atšķirībā no iepriekš minētajiem laikrakstiem, tas pēdējās dienās vairākas reizes iznācis ar Ukrainas karoga krāsām pirmajā lapā, uzrunājošiem attēliem un zīmīgiem virsrakstiem: “Rīga atbalsta ukraiņus”, “21. gadsimtā sācies karš”, “Ukrainas fronte”.

Jā, kādā dienā uz avīzes pirmās lapas arī Ukrainas temats var nebūt izcelts. Bet tas it nebūt nenozīmē, ka karš Ukrainā tiek noklusēts vai tā nozīme “pazemināta”. Arī laikraksta mājaslapā ir ne tikai objektīvi, bet arī emocionāli – Ukrainu atbalstoši raksti.

Katrā ziņā visus Latvijas iznākušos krievu laikrakstus nevar mest pār vienu kārti, ka tie “nesaredz” Ukrainas karu. Diemžēl, nav retums, ka latviski lasošā publika bieži vien nepāršķirsta visus Latvijas krievu laikrakstus un par to kopējo toni uzskata tikai emocijas, kuras radušās pēc viena izdevumu izlasīšanas.