Pabriks tiksies ar Džastinu Trudo un Jensu Stoltenbergu

Šodien Rīgā ar Kanādas nacionālās aizsardzības ministri un Kanādas Bruņoto spēku komandieri tiksies aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā, īpaši Baltijas reģionā, saistībā ar Krievijas uzsākto neprovocēto karu pret Ukrainu, kā arī Kanādas papildu spēku – artilērijas vienības ar 100 karavīriem – nosūtīšanu uz Latviju tuvākajā laikā.

Savukārt rīt, 8. martā, aizsardzības ministrs Pabriks Rīgas pilī tiksies ar Kanādas premjerministru Trudo, kā arī kopā ar Kanādas aizsardzības nozares vadību piedalīsies kopīgā Kanādas un Baltijas valstu ministru prezidentu sanāksmē.

Latvijā ir izvietota viena no četrām NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālajām kaujas grupām, ko vada Kanāda.

Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir demonstrēt NATO solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.

Kanādai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda kļuva par pirmo Lielā septiņnieka valsti, kas atzina Latvijas neatkarības atgūšanas faktu 1991. gadā. Kanāda bija arī starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu 2004. gadā.

Šī būs otrā reize, kad Kanādas nacionālās aizsardzības ministre apmeklēs Latviju kopš stāšanās amatā pērn oktobrī. Pirmo reizi Latvijā viņa viesojās šī gada februāra sākumā. Arī Kanādas premjerministrs Latviju ir apmeklējis jau iepriekš.

8. martā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks Rīgas pilī tiksies arī ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg), lai pārrunātu Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi uz drošību Eiropā kopumā.

Tāpat amatpersonas pārrunās NATO un tās dalībvalstu atbalstu Ukrainai, NATO īstenotos pasākumus, reaģējot uz Krievijas agresiju, kā arī NATO atturēšanas un aizsardzības fundamentālu pielāgošanu ilgtermiņā ar skatu uz Madrides samitu. 

Sanāksmes dalībniekus Rīgas pilī uzņems Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un to vidū būs arī NATO ģenerālsekretāre vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Edgars Skuja, un Latvijas Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Putina režīma uzsākto karu Ukrainā, NATO sabiedrotie sniedz pastiprinātu militāru atbalstu un konsultācijas ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai, Lietuvai, Polijai un Rumānijai.

Lai stiprinātu aizsardzības un atturēšanas spējas alianses ziemeļaustrumos, jau teju piecus gadus NATO Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir izvietojusi daudznacionālās kaujas grupas.

Latvijā bataljona līmeņa kaujas grupu veido vairāk nekā 1400 karavīri no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Attiecīgās kaujas grupas vadošās valsts lomu līdz 2023. gadam ir apņēmusies pildīt Kanāda. 

Sabiedroto spēki ikdienā kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem piedalās kopīgās starptautiskās un vietējās militārajās mācībās, tādējādi veicinot savstarpējo savietojamību. Balstoties šajā pieredzē, NATO valstis krīzes situācijā spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem. 

Latvija par pasaulē spēcīgākās militārās alianses dalībnieci kļuva 2004. gadā, šādi garantējot Latvijas un tās iedzīvotāju drošību teju jau 20 gadu garumā. Tomēr, kā jebkurai no 30 NATO dalībvalstīm, arī Latvijai ir jāpilda saistības. Līdz ar to atbilstoši NATO vadlīnijām, Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd šis rādītājs ir 2,2%, ar plānu turpmāko trīs gadu laikā palielināt to līdz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta.