Kremļa “Sputņik” bezdievīgos melus un propagandas plūdus tik ātri bloķēt neizdodas
Neskatoties uz to, ka ar Eiropas Padomes lēmumu visās ES valstīs nolemts pārtraukt Kremļa propagandas interneta vietnes “Sputņik” darbību, latviešu valodā tā joprojām “rullēja” vairākas dienas, un tajā varēja izlasīt nekaunīgus melus un dezinformāciju, piemēram, par to, ka Kijevas ikdienas dzīve ir tikpat mierīga kā Dubaijā, ukraiņu nacionālisti it kā bombardē Doņeckas mierīgo iedzīvotāju mājas, bet Ukrainas politiķi jāsoda tāpat kā nacisti Nirnbergas procesā.
Kāds krievu militārais eksperts stāsta, ka “Ukrainai nav nekādu cerību” Krievijas izvērstajā “demilitarizācijas un denacifikācijas operācijā” un tā tālāk. Pieklājīgi runājot, paliek šķērmi, lasot šādus “objektīvus materiālus” jeb murgus. Marta pirmajās divās dienās “Sputņik” kanālus nolēma nekavējoši bloķēt arī tādi interneta giganti kā “Google”, “Youtube”, “Facebook” un citi.
Tomēr, pēc visa spriežot, “Sputņik” dezinformācijas un propagandas plūdus neizdodas tik ātri bloķēt. Piemēram, “Google” 1. martā paziņoja, ka “būs nepieciešams laiks, lai izmaiņas aktivizētos”. Tas nozīmē, ka interneta lietotājiem vēl kādu laiciņu var nākties saskarties Kremļa propagandu savā dzimtajā valodā.
“Sputņik” savas interneta vietnes, kuras pārrauga no Maskavas, publicē 30 pasaules valodās, un 3. martā dienas vidū Latvijā vairs nevarēja atvērt “Sputņik” lapas tikai divās ES oficiālajās valodās – vācu un lietuviešu, bet tādās valodās kā angļu, spāņu, čehu, grieķu, poļu un citās varēja brīvi klejot un klausīties “Sputņik” radiopārraides.
Tomēr “Sputņik” bloķēšana pamazām virzījās uz priekšu, jo videosižetus vairs jau nevarēja atvērt.
Vietā atgādināt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau 2018. gadā atzina, ka “Sputņik” satura izmantošana sabiedriskajos medijos nav pieļaujama, jo tā nav uzticama un neatbilst kvalitatīvas žurnālistikas standartiem.
Jau 2016. gada februārī, atbilstoši ES sankcijām, tika slēgta “Sputņik” interneta vietne, kura izmantoja unikālo Latvijas domēnu “lv”, bet vēlāk tās serveris ar saturu latviešu valodā tika pārcelts uz Maskavu.
“Sputņik” ietilpst Krievijas informācijas aģentūrā “Rossiya Segodnya”, kuru vada ES sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Kiseļovs.
Tagad Eiropas Padome nolēmusi, ka vairākus Krievijas propagandas medijus, tostarp arī “Sputņik”, aizliegts pārraidīt un atbalstīt “jebkādiem veidiem”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāre Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija) Jauns.lv teica, ka NEPL lēmumu slēgt “Sputņik” latviešu valodas versiju pieņēmusi ceturtdienas, 3. marta, rītā, un pilnībā tā vairs nav pieejama kopš ceturtdienas vakara.
Kopumā šajās Krievijas-Ukrainas kara dienās NEPLP slēgusi 49 Krievija propagandas kanālus un padome strādājot 24/7 režīmā, sacīja Beitnere-Le Galla.
Ukrainas brīvības cīņu pirmās septiņas dienas
Pagājušas septiņas dienas, kopš Krievijas agresijas Ukrainā.
