Kuldīgas Rātslaukumā "aizmirst" zārku, elitārā Rēzeknes atskurbtuve un apgrauztās Ogres egles: kriminālā province

Viņš apturēts uz Rīgas – Daugavpils šosejas un ticis pie lēruma protokolu: par bēgšanu no policijas, kukuļa došanu, kontrabandas cigarešu kūpināšanu, ātruma pārsniegšanu un, protams, par stūrēšanu dzērumā.

Par posta darbiem parūpējusies arī Vēja māte. Tā vēju pilsētā Liepājā vējš pūtis tik stipri, ka no vietas izpūtis betona plāksnes. Savukārt Ogres Zilajos kalnos mežinieki netiek galā ar egļu grauzējiem. Toties Kuldīgas Rātslaukumā kāds aizmirsis zārku. Paldies Dievam, bez miroņa – tikai ar mežacūkas fotogrāfijām.

Kuldīgas Rātslaukumā “aizmirst” zārku

Pirms nedēļas pamatīgu šoku kuldīdzniekiem un tūristiem, kuri apbrīnoja “pilsētu ar dvēseli” izraisīja neierasts skats pašā Kuldīgas sirdī, kas lika domāt, ka “pilsētas dvēsele” devusies pie svētā Pētera vai aizlidojusi uz citiem medību laukiem. Rātslaukumā, netālu no pilsētas rātes, Ēvalda Valtera skulptūras un citām pilsētas ievērojamākajām vietām, pie viena no glaunākā pilsētas restorāna “Goldingen Room” terases kāds bija nolicis zārku, kas nu it nebūt nevarēja rosināt restorāna apmeklētāju apetīti. Neviens tā arī nezina, kāpēc tur parādījušās “mūža mājas”. Tas arī bijis pilsētas nedēļas galvenais kriminālnotikums. Vietējais laikraksts “Kurzemnieks” nedēļas “aso hroniku” arī izrotājis ar virsrakstu “Atved un atstāj zārku”.

Kuldīgas novada pašvaldības policijas inspektors par dīvaino 12. marta notikumu stāsta: “Zvans no Valsts policijas, ka Baznīcas ielā pie “Goldingen Room” terases kāds nolicis zārku. Restorāna vadītāja nezina, kas to atvedis. Tajā atradās bildes ar mežacūku.”

Iespējams, tas varētu būt arī savdabīgs atvadu sveiciens vietējām mežacūkām, jo šomēnes Āfrikas cūku mēris konstatēts mežacūkām gan Kuldīgas novada Kurmāles, gan Ēdoles pagastos.

Prezidenta numurs Rēzeknes atskurbtuvē

Rēzeknes pilsētas dome apstiprinājusi jaunos tarifus par atskurbšanu Rēzeknes atskurbtuvē, tos paaugstinot vairāk nekā divas reizes. Līdz ar to izgulēt dzērumu uz pilsētas Sociālās dienesta sarūpētajām “nārām” no nākamā mēneša kļūs par superdārgu izklaidi. Ja līdz šim par to bija jāmaksā 5,45 eiro stundā, tad no 1. aprīļa jau 11,28 eiro stundā.

Tas nozīmē, ka diennakts jeb 24 stundas atskurbtuvē izmaksās 270,72 eiro. Tas ir daudzkārt dārgāk nekā glaunā viesnīcā. Tā, piemēram, vienā no lepnākajām pilsētas viesnīcām “Hotel Latgale” Luksus numurs ar brokastīm diennaktī izmaksā 79 eiro (mazāka komforta numuriņi – ievērojami lētāk). Tā kā, ja jūs neesat miljonārs, nebūtu ieteicams Latgales galvaspilsētā aizrauties ar pārāk nekontrolētu kandžas baudīšanu.

Rēzeknes dome savā mājaslapā informē: “Veiktas izmaiņas Rēzeknes valstspilsētas domes pārvaldes “Sociālais dienests” maksas pakalpojumu cenrādī, nosakot atskurbšanas pakalpojuma cenu 11,28 eiro stundā (par uzturēšanos atskurbtuvē). Šo pakalpojumu Rēzeknes pilsētas un novada iedzīvotājiem sniedz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālais dienests” patversme Bukmuižas ielā 3.”

Dzērājšoferis bēg no policijas, smēķē kontrabandu un piedāvā kukuli

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka pagājušās nedēļas sestdienā sev pamatīgas nepatikšanas savārījis kāds iereibis “Audi A4” vadītājs. Viņa pārkāpumu saraksts gana plašs: sēšanās pie stūres dzērumā, kukuļa došana, bēgšana no policijas, ātruma pārsniegšana, kontrabandas cigarešu smēķēšana.

Policija ziņo: “12. martā Aizkraukles novadā likumsargi apturēja automašīnas „Audi A4” vadītāju, kurš ārpus apdzīvotas vietas traucās ar ātrumu 132 km/h. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka vīrietis pie transportlīdzekļa stūres sēdies alkohola reibumā. Autovadītājs vairākkārtīgi nepakļāvās policistu prasībām, kā arī lūdza iznīcināt alkometra izdrukas, solot par to samaksāt. Tāpat pie viņa tika konstatētas cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes markām. Par dažādiem likumpārkāpumiem ir sākti seši administratīvo pārkāpumu procesi, savukārt par kukuļdošanu – kriminālprocess.
 
Sestdienas rītā pēc pulksten 9.00 autoceļa Rīga – Daugavpils 110. kilometrā, kur atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 90 km/h, automašīnai „Audi A4” tika fiksēts ātrums 132 km/h. Policisti nekavējoties ieslēdza zilās bākugunis un deva signālu, ka ir jāapstājas.
 
Lai arī Ceļu satiksmes noteikumos ir norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums palikt savā sēdvietā un bez uzaicinājuma to neatstāt, ja automašīna ir apturēta pēc amatpersonas pieprasījuma, „Audi A4” vadītājs, nesagaidot dienesta transportlīdzekļa apstāšanos, izkāpa no automašīnas. Par minēto administratīvo pārkāpumu 1966. gadā dzimušajam vīrietim izteica brīdinājumu.
 
Sarunas laikā ar autovadītāju policistiem radās aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā. Veicot alkohola pārbaudi izelpā uz vietas, mērījums uzrādīja 0,54 promiles, tāpēc vīrietim tika izskaidrots, ka jākāpj dienesta automašīnā un jāsagaida atkārtots mērījums pēc 15 minūtēm. Vīrietis sākotnēji atteicās paklausīt policistiem, bet vēlāk centās izkļūt no dienesta automašīnas un traucēja amatpersonu darbu.

Visbeidzot „Audi A4” vadītājs atzina, ka esot lietojis alkoholu iepriekšējā dienā, taču jūtoties labi. Viņš atzina visus iepriekšējos likumpārkāpumus, taču lūdza iznīcināt alkometru izdrukas un nerakstīt protokolus par alkohola reibumu, par ko solīja samaksāt 430 eiro. Arī uz policistu brīdinājumu, ka par kukuļdošanu draud kriminālatbildība, viņš nereaģēja un centās pierunāt nesākt administratīvā pārkāpuma procesu par braukšanu alkohola reibumā. Policists paskaidroja autovadītājam, ka viņš tiek aizturēts par kukuļa piedāvājumu policijas darbiniekam un par notikušo tika sākts kriminālprocess.

Jāatgādina, ka Krimināllikumā par kukuļdošanu paredzētie sodi ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana no pieciem līdz desmit gadiem, bet par braukšanu dzērumā virs 0,5 promilēm draud līdz 640 eiro liels naudas sods un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu gadu.

Tā kā alkohola reibumā esošais vīrietis nevarēja tālāk turpināt ceļu pie automašīnas „Audi A4” stūres, transportlīdzekļa aizdedzes atslēgas tika nodotas tā pasažierei, bet vīrietis tika nogādāts Aizkraukles policijas iecirknī. Izkāpjot no policijas dienesta auto un dodoties uz iecirkņa telpām, 1966. gadā dzimušais vīrietis metās bēgt, tomēr nekur tālu netika. Iepriekš par amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu un amatpersonu darbību traucēšanu, respektīvi, agresīvo uzvedību, cenšoties izkļūt no dienesta automašīnas, tika sākts administratīvā pārkāpuma process un vīrietim piemērots naudas sods 20 eiro. Ļaunprātīgi nepakļaujoties policistu likumīgajām prasībām, proti, cenšoties aizbēgt, tika sākts vēl viens administratīvā pārkāpuma process par amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu un amatpersonu darbību traucēšanu, un šoreiz vīrietim tika piemērots 50 eiro liels naudas sods. Savukārt par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu piemērots 80 eiro liels naudas sods."

Pārāk stiprais vējš vēju pilsētā no pludmales aizpūš betona plāksnes

Atnākot pavasarim, varam redzēt, kādu postu aizgājusī ziema ar savām vētrām nodarījusi Baltijas jūras pludmalei Liepājas pusē. Jauns.lv jau rakstīja, ka jūra nopostījusi pirms diviem gadiem operatīvajam un apsaimniekotāju transportam uzbūvēto nobrauktuvi Bernātu pludmalē Dienvidkurzemes novadā. Uzbērtais un nostiprinātais ceļš kāpu aizsegā turas labi, nav ne iebrucis, ne izskalots, taču liedagā, kur ceļu turpina betona plāksnes, tās ir sašķiebušās, pāri skalojas ūdens. Sieti, kuros bija salikti akmeņi, ir saplēsti. Viļņi šai vietā bija sanesuši ļoti daudz salauztu koku un gružu kalnus.

Tagad konstatēts, ka betona plāksnes Jūras mātei nav noturējušās arī pašā Kurzemes metropolē. Roņu ielas izbrauktuve Liepājas liedagā, kas uzbūvēta vien pirms dažiem mēnešiem, šīs ziemas vētras nav izturējusi - uz smiltīm liktās betona plātnes ir sašķobījušās, raksta laikraksts “Kurzemes Vārds”.

Tagad plātnes ir noņemtas un tās atkal plānots likt atpakaļ. Tāpat pilsētas vara plāno atjaunot arī izbrauktuvi Pērkones ielā, kur vēja, ūdens un smilšu mijiedarbībā plātnes bija izkustējušās no savas vietas jau agrāk.

Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš “Kurzemes Vārdam” paudis, ka tik daudz lielu vēju, kā šoziem, “piecus gadus nav bijis”. Jēriņš uzsvēra, ka plātņu izkustēšanās nekādā ziņā neesot būvnieka vai projekta vaina.

Pie vainas esot lielais vējš vēju pilsētā. Ja gribētu būvēt ko pamatīgāku, pret vējiem noturīgāku, tad tas būtu prasījis daudz, daudz vairāk līdzekļu.

Mizgrauzis posta Ogres Zilo kalnu egles

Galvaspilsētas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāve Ieva Bērziņa Jauns.lv pastāstīja, ka pagājušā gada rudenī egļu astoņzobu mizgrauzis pamatīgi papostījis egles Ogres Zilajos kalnos un tādēļ šomēnes šeit tiek veikta sanitārā cirte, kuras mērķis ir ierobežot mizgrauža masveida izplatību vēl pirms vaboļu aktīvās pavasara sezonas jeb pirmā izlidojuma, kas parasti ir aprīlī.
 
“Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis Jauns.lv informē: “Novērojumi liecina, ka iepriekšējais rudens bija labvēlīgs mizgraužu populācijai. Mežaudzēs konstatēti lielāki kukaiņu bojājumi nekā iepriekšējā sezonā. Šajā ziemā vēja un sniega radītie ievērojamie postījumi pastiprina mizgraužu izplatības palielināšanās risku 2022. gadā, un tieši svaigi bojātas egļu audzes pievilina šos kaitēkļus, kā arī rada tiem labvēlīgus vairošanās apstākļus. Turklāt vairāki novērojumi liecina par kukainim netipisku pārziemošanas veidu šajā ziemā – daļa mizgraužu pārziemoja kokos, bet nevis kā ierasts – ierakušies zemsedzē. Par tā ietekmi uz kaitēkļu attīstību šajā pavasarī pagaidām grūti spriest.”

Jāatgādina, ka egļu astoņzobu mizgrauzis ir parastajai eglei bīstams kaitēklis. Tā darbības rezultātā koks un bieži vien vesela koku grupa aiziet bojā. Visbīstamākais mizgrauzis ir eglēm, kas vecākas par 50 gadiem un audzēs, kur egles kādu iemeslu dēļ ir novājinātas, piemēram, mitruma vai sausuma dēļ, pēc intensīviem vētru vai sniega periodiem.

Mežinieki aizrāda, ka sanitārās cirtes darbi Ogres Zilajos kalnos notiek trijos posmos: * pameža (krūmu) ciršana; * koku ciršana un * kokmateriālu izvešana. Tādēļ darbu laikā, domājams, līdz marta beigām dabas parka nogabalā (netālu no ceļa Ogre-Ulbroka), kur notiek mizgraužu iznīcināšana, nebūs atļauta ne mehanizētu transportlīdzekļu, ne gājēju un velosipēdistu kustība.

“Rīgas meži”, kuri apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus Rīgā un Jūrmalā, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novados apseko mizgraužu “nedarbus” ne tikai Ogres pusē. Uzņēmums izvietojis ap 200 mizgraužu slazdus savā pārvaldībā esošajos mežos, lai varētu izdarīt secinājumus par kaitēkļu aktivitāti konkrētajās teritorijās un lemt par to iznīcināšanu. Jāuzsver, ka būtiski martā, līdz mizgraužu pavasara izlidojumam aprīlī, novākt jeb sakopt vēja un vētras izgāztās vai bojātās egļu audzes, jo lauzto un bojāto koku smarža pastiprināti pievilina kaitēkļus.