foto: Shutterstock
Drīz būs pieejama jau piektā vakcīna. Vai būs jēga un gribētāji?
Sauklis uz Novavax karoga pie kompānijas mītnes Herisbērgā, Mērilendā, vēsta: “Radīt rītdienas vakcīnas šodien.” Tomēr ir jautājums, vai ar jauno poti nav nokavēts.
Sabiedrība
2022. gada 14. februāris, 05:18

Drīz būs pieejama jau piektā vakcīna. Vai būs jēga un gribētāji?

Anda Leiškalne

Kas Jauns Avīze

Laikā, kad vakcinācijas temps pret kovidu ir apsīcis un arī par deficītu nevar sūdzēties, līdz marta vidum plānots saņemt jaunu vakcīnu – "Novavax" ražotās "Nuvaxovid" 222 000 devu. Šoreiz ir pamats aizdomām, vai ar labiem nodomiem nebūs velti izšķiesta nauda.

Pilnam kursam nepieciešamas divas devas ar trīs nedēļu intervālu. “Šī vakcīna ir interesanta ar to, ka tā ir cita tehnoloģija – tā ir tradicionāla vakcīnu tehnoloģija un izstrādāta lēnāk nekā citas. Mēs ceram, ka tas varētu radīt zināmu interesi vismaz daļā no atlikušās skeptiskās Latvijas sabiedrības daļas, kurā bijis kāds viedoklis par līdz šim pie mums pamatā izmantotajām vakcīnām,” argumentējis veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Pieci procenti nebūs pārliecināmi

Decembrī veikta SKDS aptauja liecina, ka 12% Latvijas iedzīvotāju nevēlas vakcinēties, turklāt 5% saka pavisam stingru nē. Atšķirībā no ministra ģimenes ārsts un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs ir reālistiski noskaņots: “Tos pārliecināt nevar un nav vērts, jo viņu redzējums un dzīves uztvere ir mums nesaprotama.”

Latvijā jau ir pieejamas četras Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret kovidu – "Pfizer/BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson". "AstraZeneca" vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā gan tikpat kā vairs nelieto, un arī "Johnson&Johnson" vakcīnu izmantošana arvien samazinās tās krietni mazākās efektivitātes dēļ.

Vakcīnu mums ir tik daudz, ka Latvija var arī dalīties, pirms beidzas derīguma termiņš. Līdz 31. janvārim esam ziedojuši, piemēram, Ēģiptei 115 000 devu, Gruzijai – 83 070, Kenijai 55 200, Tunisijai – 49 800, Vjetnamai – 30 000.

Cilvēki masveidā dodas vakcinēties pret Covid-19

Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9.00.

gallery icon
96

Nopelnīja ar akcijām

Līgumu par 100 miljonu "Nuvaxovid" devu iegādi Eiropas Komisija noslēdza jau pērn augustā, un paredzēta arī iespēja līdz 2023. gadam iepirkt vēl 100 miljonus devu. Krietni iepirkušās arī citas valstis – Austrālija pērn janvārī pasūtīja 51 miljonu devu (ar iespēju papildus pievienot 10 miljonus), Lielbritānijai ir līgums par 60 miljoniem.

Pirms kovida ASV, Mērilendā, bāzētā biotehnoloģiju kompānija bija izstrādājusi vakcīnas pret Tuvo Austrumu respiratoro sindromu (MERS), smagu akūtu respiratoro sindromu (SARS), H1N1 gripu, Zikas vīrusu un Ebolas vīrusu.

Kad 2020. gada janvārī "Novavax" paziņoja, ka ķersies pie vakcīnas pret kovidu, dažas nedēļas vēlāk uzņēmuma akciju cena pieauga par vairāk nekā 20 procentiem.

Sekoja investīcijas no pasaules un valdības iestādēm. "Coalition for Epidemic Preparedness Innovations", valsts un privātā alianse, lai finansētu un izstrādātu vakcīnas, līdz šim piešķīrusi 350 miljonus eiro. 2020. gada vasarā ASV valdība piešķīra 1,6 miljardus dolāru, lai saražotu līdz 100 miljoniem devu.

"Novavax" plānoja nosūtīt 1,1 miljardu devu "Covax" programmai, kuras uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām visā pasaulē.

Cilvēki Indonēzijā vakcinējas, lai par brīvu dabūtu vistu

Indonēzija nolēmusi motivēt savus vecāka gada gājuma pilsoņus vakcinēties pret Covid-19, katram no viņiem pretī dodot īpašu dāvanu - dzīvu ...

gallery icon
11

Iespaidīgi uzņēmumam bez pieredzes tik lielos projektos un bez savām ražotnēm. Turklāt pērn janvārī "Reuters" veiktā izmeklēšana atklājusi, ka kompānijas izpilddirektors Stenlijs Erks un citas galvenās amatpersonas pārdevušas uzņēmuma akcijas par aptuveni 46 miljoniem dolāru, izmantojot iespēju gūt lielu peļņu no tirgus optimisma. Pat ja projekts izgāztos, šis guvums nezustu.

Tagad par labo

"Novavax" vakcīnas var uzglabāt vienkārši ledusskapī +2 līdz +8 grādu temperatūrā. Tās pieder pie subunit vaccine – olbaltumvielu apakšvienības vakcīnām. Proti, galvenā aktīvā viela ir viena no olbaltumvielām, pēc kuras organisms var atpazīt SARS-CoV-2 vīrusu un izveidot antivielas.

Kovida gadījumā tas ir S (smailes, angliski – spike) proteīns, un tieši to arī injicē. Lai organisma imūnsistēma labāk uz to reaģētu un tas lēnākā tempā atrādītos, kas nozīmē arī mazākas blakņu iespējas, šajā vakcīnu tipā izmanto adjuvantus. Šajā vakcīnā – pilnīgi dabīgu, no Dienvidamerikas ziepju koka jeb kvillajas (Quillaja saponaria) iegūtu un attīrītu saponīnu adjuvantu. Adjuvantus reizēm salīdzina ar sarkanām izsaukuma zīmēm, kas pievērš imūnsistēmas uzmanību ievadītajam antigēnam, un, lai iegūtu līdzvērtīgu imunitāti, nepieciešama mazāka antigēna deva.

S proteīnus vakcīnas ražošanai izaudzē barotnēs, kur kultivē bakulovīrusu uz kožu sugas – armijpūcītes Spodoptera frugiperda – olnīcām iegūtas šūnu līnijas. Dabā vīruss izraisa kukaiņu slimības, bet šajā gadījumā ir ģenētiski pārveidots, lai ražotu S proteīnus. Tos ļoti rūpīgi attīra, pirms pievieno vakcīnām.

Vakcinācijas vilciens Berlīnē

Vairāk nekā 60% Vācijas iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, tomēr pēdējās nedēļās vakcinēšanās temps ir nedaudz palēninājies. Berlīnē, lai ...

gallery icon
12

Var teikt, ka šī vakcīna ir labākais piedāvājums no tradicionālo klāsta, kādas izmanto jau apmēram 40 gadu, tostarp pret garo klepu, B hepatītu un Flublok pretgripas vakcīnās. Salīdzinot ar citām līdzīga tipa vakcīnām, tajā nav konservantu, kā adjuvants nav izmantots alumīnijs, bet augu izcelsmes patentēts savienojums. Atšķirībā no līdz šim Eiropas Savienībā un Latvijā pieejamajām vakcīnām tās aktīvā viela neiekļūst šūnās.

Atskaites par klīniskajiem pētījumiem uzrāda apmēram 90% efektivitāti pret simptomātisku kovidu. Proti, inficēties potētajiem iespējams, taču 90% gadījumu nebūs nekādu simptomu.

Kas palicis slavas dziesmu ēnā

Reklāmu veidotājiem ir labi pazīstams pozicionēšanas princips – izcelt produkta labās īpašības un notušēt vai noklusēt ne tik labās. Vakcīnas lēno tapšanu var izskaidrot gan kā plusu, gan kā iemeslu aizdomāties. Par to, ka tiks veidota šāda vakcīna, "Novavax" paziņoja jau 2020. gada janvārī. Pirmie drošības pētījumi ar cilvēkiem sākās 2020. gada 26. maijā Austrālijā, izstrādes ātruma ziņā šajā posmā "Novavax" turējās pirmo piecniekā.

2020. gada decembrī laikraksts "Financial Times" vēstīja par klīnisko pētījumu trešās kārtas sākšanu, kuras laikā bija paredzēts potēt 30 000 dalībnieku. 2021. gada 28. janvārī ziņots par pirmajiem rezultātiem, un efektivitāte vērtēta kā 89,3 procenti. Tomēr Dienvidāfrikā, kur izplatīts ir jaunais kovida celms 501.V2, efektivitāte bijusi tikai 60 procentu. Un tas nav pārsteidzoši – vakcīna veidota pret SARS-CoV-2 sākotnējo, Uhaņas celmu.

Kādu brīdi par šo vakcīnu īpaši nerunāja – jaunus plašus pētījumus ietekmējušas ražošanas jaudas un vienas no izejvielām, Dienvidamerikas ziepju koka jeb kvillajas ekstrakta, trūkums. Šie koki aug samērā lēni un netiek līdzi pieprasījuma kāpumam. Arī S proteīna ražošana ir diezgan laikietilpīga.

Šķita, ka agrāk nelielajai firmai būtu pamats izstāties no spēles. "Novavax" nepadevās un veica plašu pētījumu Meksikā.

Rezultātos, ko paziņoja 2021. gada 14. jūnijā, efektivitāte bija 90,4% populācijā, kur līdzās oriģinālajam Uhaņas celmam bija sastopami arī alfa un beta varianti.

Ražotāja iesniegtajiem dokumentiem nebija ko pārmest, un pērn novembrī Indonēzija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kur atļauta "Novavax" vakcīna ar vietējo nosaukumu "Covovax". Eiropas Zāļu aģentūra lietošanai to apstiprināja 20. decembrī.

Vai efektīvi pret omikronu?

Tikmēr pasaulē un arī Latvijā izplatījies delta paveids un pēdējos mēnešos arī omikrons. No iepriekš klāstītā jāsecina, ka iegādāta vakcīna, kuras lietderība šajos apstākļos šķiet apšaubāma.

Arī Latvijas Zāļu valsts aģentūras mājaslapā teikts, ka dati par "Nuvaxovid" efektivitāti pret citiem augsta riska vīrusa paveidiem, tostarp omikronu, ir ierobežoti. Un kā citādi – pirmās ziņas par omikronu parādījās tikai novembra beigās, bet Eiropas Zāļu aģentūrai reģistrācijas pieteikumu "Novavax" iesniedza novembra vidū.

"Novavax" pētniecības un attīstības prezidents Gregorijs M. Glenns aģentūrai "Reuters" apgalvo, ka vakcīna ir efektīva pret visiem vīrusa variantiem, ieskaitot omikronu, un jo sevišķi, ja to izmanto kā trešo devu. "Novavax" intensīvi izstrādājot arī vakcīnu pret omikronu un jau janvārī sāka ražot šim variantam raksturīgās devas.

Smagnējā un skrupulozā zāļu reģistrācijas sistēma pat ar saviem visātrākajiem tempiem paredz vismaz klīniskos pētījumus šim variantam. Tāpēc janvārī saražotās vakcīnas, kas novērš arī saslimšanu ar omikronu, visticamāk Latvijā šā gada sākumā nesagaidīsim. Šobrīd ir arī pretrunīgas ziņas par vakcīnas spēju tikt galā ar delta un gamma variantiem.

Darbu atsāk lielais vakcinācijas centrs "ATTA Centre"

30. decembrī darbu atsāka lielais vakcinācijas centrs "ATTA Centre", Rīgā, Krasta ielā 60, kas strādās katru dienu līdz plkst.17, informēja ...

gallery icon
14