"Būs daudz grūtāk." Direktore satraucas par situāciju skolās pēc dažiem mēnešiem
Labu skolotāju piesaistīšana un noturēšana ir ļoti liels izaicinājums. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle un Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitiške intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka patlaban viņai ir iespējas piedāvāt saviem skolotājiem konkurētspējīgu atalgojumu, bet līdz ar jaunās apmaksas sistēmas ieviešanu nākamajā mācību gadā tas būs daudz grūtāk.
Jēkabpils novada Aknīstes vidusskolā patlaban mācās 215 skolēni. Nokomplektētas ir visas 12 klases. "Laukiem tā ir normāla skola, bet pilsētai tā droši vien nav liela skola."
Līdz martam var strādāt
Sarunas sākumā Voitiške iezīmēja galvenos skolu izaicinājumus saistībā ar pedagogiem. Pirmais izaicinājums bija skolotāju vakcinācija. Lai to paveiktu, bija jāiegulda izglītojošs un izskaidrojošs darbs, pārliecinot pedagogus nepamest darbu un palikt strādāt skolā.
Saistībā ar vakcināciju Aknīstes vidusskolas pedagogi ieklausījās pašu lasītajā, skaidrotajā un rādītājā. Tika piesaistīti arī Latvijā populāri bioloģi, ķīmiķi, zinātnieki. "Divi darbinieki atteicās vakcinēties, bet viņi saslima, un šobrīd viņiem ir pārslimošanas sertifikāts līdz martam. Kā būs pēc tam, to es nezinu."
Atrast skolotājai labu dzīvesvietu
Otrs izaicinājums ir jauno pedagogu piesaiste laukiem. "Lauku vidē nākošais jautājums ir dzīvesvietas nodrošināšana."
Ir jānoskaidro, vai konkrētajā vietā ir pieejami brīvi dienesta dzīvokļi, kādā mājā tie atrodas un kādi ir apkārtējie kaimiņi - "vai tā ir sociāli degradēta sabiedrības daļa vai cilvēki, kas apzinās uzvedības un pieklājības normas, ievēro klusuma laikus, nelieto alkoholu un netraucē kaimiņiem".
Decembrī pēkšņi divas vakances
Aknīstes vidusskolā izaicinājumu radīja arī tas, ka decembrī direktore saņēma divu bioloģijas, ķīmijas skolotāju iesniegumus par darba attiecību pārtraukšanu. Viens pedagogs mainīja dzīvesvietu un pārcēlās uz Rīgu, bet otrs uzvarēja konkursā par darbu blakus novada pašvaldības bāriņtiesā.
"Pedagogi ar labu kvalifikāciju un izglītību ir pieprasīti, un viņiem nav pārāk lielu problēmu atrast darbu citā vietā. Uzaicinot uz šīm divām vakantajām štata vienībām un meklējot bioloģijas, ķīmijas skolotāju tiešām pa visu Latviju, ļoti bieži dzirdēju apgalvojumu, ka pedagoģija man ir aizvērtā lapaspuse."
"Jāsaka, ka man ir noveicies, es dabūju divus darbiniekus vietā," direktore teica un piebilda, ka vienam darbiniekiem ir pilnībā atbilstoša izglītība, bet otram ir laba augstākā izglītība, taču nepieciešams studēt pedagoģiju. "Ceru, ka skolā nesalūzīs un turpinās darbu."
Milzīgs izaicinājums atrast labu skolotāju
Patlaban konkrētajā skolā netrūkst neviena skolotāja, bet Voitiške uzsvēra, ka "štata vietu aizpildīšana, darbinieku atrašana šobrīd patiešām ir ļoti, ļoti liels izaicinājums".
"Es nevaru pateikt nevienu priekšmetu, kas nebūtu riska zonā, turklāt, ja mēs runājam par labi sagatavotiem, profesionāliem pedagogiem." Katrai skolai ir savi apdraudētākie priekšmeti, bet Aknīstes vidusskolā nākošie izaicinājumi saistās ar fizikas pasniegšanu.
"Citai skolai tā var būt latviešu valoda, angļu valoda." Skolām varētu trūkt arī eksakto priekšmetu skolotāji. Skatoties sludinājumu portālus, viņa novērojusi, ka trūkst dažādu priekšmetu pasniedzēji. "Vajadzībai pēc pedagogiem ir ļoti plašs spektrs."
Bažas, ka jāpaliek bez burkāna
Jautāta, kādā veidā tomēr izdodas laukiem piesaistīt labus skolotājus, direktore atklāja, ka viņas burkāns ir konkurētspējīgs atalgojums. "Līdz 1.septembrim un līdz algu reformai spēkā ir modelis "nauda seko skolēnam". Tas ļauj mūsu skolai, efektīvi plānojot personālresursus, nodrošināt, es uzskatu, ļoti labu algu, kas spēj konkurēt arī ar pilsētu.
Bet pēc 1.septembra būs modelis "nauda seko līdz pašvaldībai", un manā gadījumā šis instruments [augstais atalgojums] vairs nestrādās, jo pašvaldība varēs lemt un dalīt naudu pēc saviem ieskatiem, kas manā skatījumā ir slikti." Tas nozīmē, ka skolai būs vēl grūtāk piesaistīt labus skolotājus. "Šobrīd es to varu izdarīt, šis ir tas burkāns, ar ko varu piesaistīt."
Otrs svarīgais piesaistes aspekts ir tas, ka skolā darbojas skolotāju atbalsta sistēma - katram pedagogam ir piesaistīts mentors, kas palīdz darbā. Bet trešais aspekts ir atbalstoša, savstarpēji palīdzoša vide un attiecības. Arī kādreizējie pedagogi teikuši labus vārdus par skolu, tajā valdošo atmosfēru un attiecībām.
Milzīgs darbs, jo nav mācību materiālu
Voitiške zināja teikt, ka tie bijušie skolotāji, kuri šobrīd apgalvo, ka "pedagoģija man ir aizvērta lapaspuse", ir pieņēmuši pamatīgu lēmumu un viņus ir ļoti grūti, pat neiespējami pierunāt atgriezties izglītības jomā.
"Lai cik tas skumji nebūtu, sava artava tajā ir arī nepārtrauktajām izmaiņām izglītības sistēmā. Protams, tās ir nepieciešamas, bet reformas, kas saistītas ar kompetenču pieeju, ir tādas, ka īsti nav mācību materiālu un skolotājam ir jāiegulda milzīgs darbs, lai sagatavotos stundai, ja viņš ir patiešām apzinīgs un strādā.
Var jau teikt, ka vietnē, mapē "Skola 2030" ir materiāli, bet tā ir vispārīga atruna. Lielākā daļa materiālu ir jāgatavo pašiem pedagogiem, un tas ir darbietilpīgi." Tas ļoti nogurdina un tāpēc daļa skolotāju pasaka, ka pedagoģijā vairs vispār nestrādās. "Pats skumjākais ir tas, ka tie ir labas klases meistari, kas iet projām. Viņi nespēj pavirši strādāt."
Tie ir profesionāļi ar diezgan lielu darba pieredzi, kas vēl varētu strādāt skolā. Diemžēl viņi izvēlas citu profesiju, kur darba diena ir normēta, jo ar jauno kompetenču pieeju darbs skolā var ievilkties līdz pusnaktij.
Skolotājus nevar pievilināt ar skaistām runām
Lai gan Aknīstes apkārtne nav klasiski lauki un apdzīvotā vieta atrodas pie transzītceļa Rīga-Daugavpils, tomēr direktore atzina, ka ir ļoti grūti piesaistīt jaunos skolotājus darbam ārpus Rīgas un lielajām pilsētām.
Aicinājums pārvākties uz laukiem nav vilinošs un konkurētspējīgs jaunajiem pedagogiem. "Var jau stāstīt, ka laukos dzīve ir ekskluzīva iespēja, bet, lai atnāk, pastrādā un padzīvo tie, kas šādi skaisti runā!"
Protams, nevar salīdzināt laikmetus, bet padomju laikā bija programma, kuras ietvaros skolotājiem papildus piemaksāja, lai viņi dotos dzīvot un strādāt laukos. Bet patlaban ir pretējs uzstādījums: no laukiem jāpārvietojas uz pilsētām. "Ar to laukiem ir pārvilkta svītra."
Dzīvoklis labis, bet kaimiņi uzvedas briesmīgi
Voitiške pastāstīja arī kādu situāciju, ko piedzīvoja pirms aptuveni gada. Skola piesaistīja jaunu, ļoti simpātisku skolotāju no Rīgas puses. Viņa vēlējās strādāt lauku skolā. Ar pašvaldību bija vienošanās, ka skolotājai piešķirs dzīvokli. "Bet izpratne par to, kas ir labiekārtots dzīvoklis un kādā vietā tas atrodas, atšķiras no tā, kā to uztver inteliģents cilvēks un kā to uztver pašvaldība."
Jā, skolotājai iedeva normālu dzīvokli, formāli viss bija kārtībā, bet mājā, kurā šis dzīvoklis atradās, blakus dzīvoja kaimiņi, kam bija kaitīgi ieradumi. Protams, cilvēkam, kam to nav, kaimiņu uzvedība var traucēt.
Lai gan situāciju mēģināja uzlabot pat pašvaldības policija, tomēr skolotāja pēc laika pārvācās atpakaļ uz Rīgu un pārtrauca darba attiecības ar Aknīstes vidusskolu. Tiesa, nevar apgalvot, ka tieši skaļie kaimiņi bija galvenais iemesls, kāpēc viņa pieņēma šādu lēmumu.
Lai kā centās, tomēr nevarēja izbēgt no robiem
Skolas direktore arī piekrita, ka attālinātās mācības atstājušas robus skolēnu zināšanās un prasmēs. Iespēju robežās skolotāji mēģina sniegt bērniem atbalstu, izmantojot projektus "PuMPuRS" un "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai", bet skolas kapacitāte darboties šajos projektos ir mazāka, nekā vajadzība pēc palīdzības.
Zināšanu robi attālināto mācību laikā ir arī tiem skolēniem, kuri iepriekš labi mācījās. Vienlaikus Voitiške uzsvēra, ka skolā notika ļoti daudz "Zoom" stundu. "Tas tomēr ir pašdisciplīnas un noguruma jautājums no skolēnu puses. Bet es viņus nenosodu. Arī pati, strādājot attālināti un klausoties lekcijas, sapratu, ka ir ļoti grūti visu laiku būt pie datora. Dzīvā klātbūtne ir pavisam citādāka."
Kā defektu pārvērst par efektu? Ar sadarbību!
Neskatoties uz dažādām problēmām un izaicinājumiem, Voitiške uz jauno mācību semestri skatās ar optimismu. Pēc profesijas direktore ir vēstures skolotāja, tāpēc sprieda, ka patlaban notiekošais nav klasisks karš, kāds bija Pirmais pasaules karš vai Otrais pasaules karš, bet arī šajos apstākļos jāsaglabā optimisms. "Jā, protams, ir neērtības, problēmas, bet uz dzīvi jāmēģina skatīties no optimistiskā skatu punkta. Gribētu cerēt, ka sakārtosies un būs labi.
Kopumā mēs dzīvojam labi, esam paēduši un ir nodrošināta izglītība. Pirmkārt, pašiem ir jāgrib! Ļoti daudz pašiem jāgrib! Jāsaprot, ka izglītība ir vērtība." Jaunajā gadā jācenšas orientēties uz mieru, sadarbību, savstarpēju palīdzību, jo ķengāšanās nevienam nepalīdzēs. "Visu var atrisināt. Man ļoti patika kādos kursos teiktais, ka jebkuru defektu var pārvērst par efektu, ja tikai sadarbojas," direktore aicināja cilvēkus vairāk sadarboties.
