“Cepure bija jānoņem” - etiķetes speciāliste komentē Levita rīcību Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā

Vakardien Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Latvijas okupācijas muzeju organizēja Gunāra Astras piemiņai veltītā pieminekļa “Nebaidies!” atklāšanu.

Tēlnieka Gļeba Panteļejeva radītais piemineklis atrodas Baumaņa skvērā – pretī ēkai, kur šobrīd atrodas Rīgas apgabaltiesa un kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa.

Pasākumā no visas sirds izpaudās pašmāju Covid-19 aktīvisti, vakcīnskeptiķi un politiskajām partijām pietuvināti ļaudis, izsvilpjot tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) un Valsts prezidentu Egilu Levitu, kā arī skaļi kritizējot citus pasākumu apmeklējušos politiķus. Par to vairāk iespējams izlasīt šeit.

Mediji nudien lielākoties pievērsa uzmanību skaļajam aktīvistu pūlim, taču publiskajā diskusijā netrūka ļaužu, kuri norādīja, ka līdz galam korekti neesot uzvedies arī pats Valsts prezidents.

Ceremonijas sākumā, kad tika atskaņota Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju” un klātesošie tika aicināti piecelties kājās, Valsts prezidents Egils Levits palika, stāvam ar cepuri galvā.

Visupirms jau uzvedību Latvijas valsts himnas atskaņošanas laikā noteiktos apstākļos regulē likums Par Latvijas valsts himnu.

Tā 5. pants vēsta: “Sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.”

Savukārt šī paša likuma 7. pants nosaka: “Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts himnai piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.” Viena naudas soda vienība šobrīd ir 5 eiro.

Saprotams, ka valsts amatpersonu uzvedību šādos pasākumos nosaka arī tradīcijas un etiķete.

Vai prezidents aizmirsa?

Komunikācijas un etiķetes eksperte Irma Kalniņa jau vairāk nekā 25 gadus profesionāli ir saistīta ar lietišķo etiķeti, komunikāciju un diplomātisko protokolu.

Pēc pedagoģijas bakalaura grāda iegūšanas Ohaio universitātē viņa studējusi Vašingtonas protokola skolā un mācījusies pie starptautiskās etiķetes ekspertes Letīcijas Boldridžas, profesionālā kvalifikācija papildināta arī Starptautiskajā protokola un diplomātijas skolā. Savukārt etiķetes un protokola prakse iegūta, no 1993. līdz 2000. gadam esot Latvijas vēstnieka kundzei Vašingtonā.

Speciāliste telefonsarunā ar Jauns.lv paskaidroja, ka cepure Valsts prezidentam vakardien noritējušajā ceremonijā, kad skanēja himna, bija jānoņem nost.

“Tāpat kā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, tāpat kā dodoties dievnamā, cepure šoreiz bija jānoņem. Tā ir cieņas apliecināšana,” norāda etiķetes eksperte.

Kalniņa pieļauj, ka vakardien notikušais varētu būt gluži vienkārša nejaušība, proti, prezidents, iespējams, aizdomājies, piemirsis: “Mēs visi esam cilvēki. Cilvēki mēdz kļūdīties.”

“Mūslaikos pasaule paliek arvien neformālāka, un šo tendenci pavisam noteikti var novērot arī politiskajā vidē. Taču tas tā nebūt nav tikai Latvijā,” piebilst speciāliste.

Prezidents atvainojas sabiedrībai, norāda arī uz protestētāju lomu notikušajā

Vakardienas incidentu Jauns.lv ir komentējusi arī Valsts prezidenta kanceleja, rakstiski atbildot šādi:

"Valsts prezidents ir ļoti sarūgtināts par radušos situāciju un atvainojas sabiedrībai. Protestētāji, kuri bija ieradušies pasākuma vietā, acīmredzot, gribēja izjaukt notiekošo piemiņas pasākumu, kas ir vērtējams kā zemiska rīcība pret tautas varoņa Gunāra Astras piemiņu, kurš savu dzīvi un dzīvību ziedoja brīvas un demokrātiskas Latvijas labā, kurā būtu iespējams brīvi paust savu viedokli. Ja protestētāju mērķis bija tajā pašā laikā arī mēģināt izsist no līdzsvara cilvēkus, kuri piedalījās piemiņas pasākumā, un radīt papildu spriedzi, tas diez vai būtu uzskatāms par varonīgu vai cienījamu rīcību."

Piemineklis – simbols ilgām pēc neatkarības

Vakardien atklātais piemineklis būs kā simbols Astras paustajām vērtībām, inteliģencei un ilgām pēc neatkarības, vēl pirms neveikli noritējušās ceremonijas pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās. 1993. gada 18. novembrī Rīgā, pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne.

Savukārt 2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram.

2020. gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķim no valsts budžeta un to atbalstīja.

Pieminekļa atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzrunas teica arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, kā arī 1991. gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un pieminekļa autorstēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Pērn 22. oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējis 90 gadu.

Gan pagājušā gada nogalē, gan šogad tiek organizēti pasākumi viņa piemiņas godināšanai, pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu.