Liepājnieku ceļš uz neatkarību, porcelāna zelts un Vecrīgas retrospekcija: izstāžu ceļvedis

Savukārt Iļģuciemā varam vērot gan lielizmēra dekoratīvos šķīvjus, gan smalkus pinumus. Grāmatu namā “Valters un Rapa” skatāma mākslinieka Rolanda Bruno Butāna Vecrīgas retrospekcija, bet Ķekavas muzejā - par Latvijas balto zeltu dēvētā Rīgas Porcelāna fabrikas trauku kolekcijas izstāde. Toties Liepājas muzejs atgādina par to, kā kurzemnieki pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem cīnījās par Latvijas neatkarību.

* Visu februāri Rīgas kultūras centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) ir skatāmas divas jaunas izstādes – Sandras Eglītes foto izstāde “Sapņi uz riteņiem” un tautas lietišķās mākslas izstāde “Metens sola saltas dienas”.

Sandras Eglītes foto izstādes “Sapņi uz riteņiem” fotogrāfijas tapušas gan automobiļu un motociklu skatēs, gan ikdienas situācijās Latvijā, tomēr objektīvu apstākļu dēļ vairāk ārpus tās. Viņa par saviem darbiem saka šādi: “Fotografēšana ir mans dzīvesprieks un nepieciešamība jau kopš pagājušā gadsimta. Dominējošās tēmas ir cilvēces neskartā daba, kur īpašu vietu ir ieņēmusi skarbā Arktika ar zūdošajiem ledājiem, baltajiem lāčiem un cilvēka radošās darbības izpausme, vienkāršoti sakot, auto-moto. Īpaši retro un īpaši detaļas, kas veido savdabīgus tēlus, ritmus un akcentus.”

Sandra Eglīte ir diplomēta mākslas zinātniece, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Neskatoties uz to, viņa ir arī prasmīga un izaicinājumu meklējoša fotogrāfe.

Savukārt tautas lietišķās mākslas izstādē “Metens sola saltas dienas" var iepazīt latviešu tautas bagāto mantojumu lietišķās mākslas darinājumos – rakstainos audumos, smalkos adījumos un izšuvumos, pinumos, metālkalumos un citos priekšmetos. Izstādē piedalās kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietišķās mākslas studijas – “Ataudze”, “Austra”, “Puduris”, “Zīle”, “Rītausma” un “Irbi”. Tajā galvenokārt redzami vilnas izstrādājumi – segas, lakati, cimdi un jostas. Paralēli siltajiem izstrādājumiem aplūkojami arī meldru un klūgu pinumi, kā arī metāla svečturi.

Abas izstādes būs atvērtas līdz 28. februārim, katru dienu no pulksten 10.00 līdz 20.00. Ieeja – bez maksas. Sīkāk internetā: imantakultura.riga.lv.

* Savukārt otrā Pārdaugavas kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27/k.2) arī visu februāri apskatāmas vairākas jaunas izstādes.

Kultūras centra skatlogos skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” vadītājas Vijas Voses keramikas darbu izstāde “Šķīvji”, kura skatītāju vērtējumam sarūpējusi 22 liela izmēra dekoratīvos šķīvjus, kuru apgleznojumos dominē augu motīvi, ornamenti un savdabīgi efekti, kas radušies, eksperimentējot ar glazūrām. Eksponētie darbi pārsteidz ar savu daudzveidību – plašā kolorītā, no gaišiem līdz tumšiem, koši un krāsām bagāti. Glazūras spīdumā zaigojoši un pilnīgi matēti.

Toties Tautas glezniecības studija “Grīva” piedāvā Zemfiras Ladik personālizstādi “Akvareļi”. Studijas “Grīva” dalībnieces veiklos, prasmīgos, košos un sulīgos akvareļos atainoti vasarīgi dabas fragmenti un ainavas. Akvareļi gleznoti kā dabas studijas plenērā – tie tapuši iepriekšējā vasarā, gleznojot pie dabas.

Tāpat pie ieejas kultūras centrā izvietoti Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” dalībnieku veidotie puzuri un smalkie pinumi, kas veidoti no dažādiem dabas materiāliem – meldriem, kalmēm, niedrēm un egļu saknēm. Tāpat ekspozīcijā apskatāmi puzuri, mazas lellītes un dekoratīvi rotājumi.

Bet kultūras centra vestibilā skatāma kultūras “Imanta” Tautas glezniecības studijas “Umbra” 60 gadu jubilejas gleznu izstāde “Es – Umbra”. Glezniecības studijas “Umbra” 60 gadu attīstības vēsture ir krāšņa un dažāda, tās pastāvēšana izkopusi stabilas glezniecības apgūšanas tradīcijas Imantas apkaimē. Izstāde ir plaša un bagātīga, tajā apskatāmi dažādu izmēru, formātu, tehniku un kolorītu darbi, kas atspoguļo studijas dažādo dalībnieku raksturus un meklējumu gaitas.

Savukārt Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” ikgadējā keramikas izstādē “Ziedi-ziedu-ziediem” studijas dalībnieki eksperimentē ar bieži vien neparedzamo un sarežģīto materiālu – keramiku un tās glazūrām. Katrs darbs ir ārkārtīgi trausls savā radīšanas procesā un neparedzams tā apdedzinātais rezultāts. Izstādē apkopoti studijas dalībnieku pēdējā gada laikā radītie keramikas izstrādājumi. Radošo meklējumu fokuss šajā gadā bijis dabas motīvi, ziedu krāšņums un krāsas gandrīz terapeitiski sildošā ietekme uz autoriem.

Sīkāk internetā: ilguciems.riga.lv.

* Grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā (Aspazijas bulvārī 24, Rīgā) atklāta mākslinieka Rolanda Bruno Butāna izstāde “Vecrīgas 2022 retrospekcija”. Mākslinieks savos darbos Rīgas vecpilsētai piešķir neatkārtojami ņirbošu, košu un romantisku dvēseli.

“Tā, kā Vecrīgu glezno Rolands, tā to nedara neviens cits, pat ne līdzīgi ne,” teic ilggadīgā “Vecpilsētas” salona saimniece Ināra Alksne. Un patiesi! Rolands Butāns savos Vecrīgas tvērumos ir īpašs, nesajaucams un apbrīnojams. Gleznās var meklēt konkrētību vai līdzību, var to atrast un var arī... apmaldīties. Viss ir reāls. Viss ir ticams un viss ir pasaka. Rolands Bruno Butāns izveidojis savu glezniecisko rokrakstu, strādā eļļas, akrila, akvareļu un pasteļa tehnikās.

Iemīļota tēma māksliniekam ir pilsētas skati – īpaši Vecrīgas. „Vecrīga ir mana stihija,” saka pats mākslinieks. Savās gleznās viņš piešķir vecpilsētai ņirbošu, košu un romantisku dvēseli. Gleznās var atpazīt konkrētas vietas, bet šim reālismam caur mākslinieka redzējumu pievienojas lirisks elements. Rolanda Butāna glezniecība ir savdabīga fantāzija par pilsētvidi, atainotu caur mākslinieka atmiņām un sajūtām.

Rolands Bruno Butāns sasniedzis lielu meistarību pilsētas ainavas glezniecībā, viņa darbus raksturo grafisks smalkums ar interesantām detaļām. Romantiskais skatījums uz Vecpilsētu rada patiesu seno gadsimtu klātbūtnes iespaidu. Rīgas pilsētas ainavās raksturīgas detaļas piešķir darbiem dinamiku un rada pilsētas patieso atmosfēru.

Izstāde līdz 6. martam skatāma grāmatnīcas darba laikā ik darbdienas no pulksten 10.00 līdz 19.00. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Ķekavas Novadpētniecības muzejā līdz 26. februārim ir apskatāma Teo Ralfa Jēkabsona kolekcijas izstāde “Porcelāns. Forma. Krāsa. Raksts”, kas piedāvā ielūkoties kādreiz slavenās Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcas trauku daudzveidībā, kā arī apskatīt priekšmetus no trauku tapšanas procesa – skices, uzlīmes un ģipša formas. Īpašs stūrītis izstādē veltīts aiz muzeja logiem valdošajai ziemai, kurā apskatāmi tumši zilie kobalta trauki.

Daudzas izstādē redzamās trauku formas ir pārņemtas no Kuzņecova fabrikas, kas darbojās līdz Otrajam pasaules karam, bet lielāko vairumu ekspozīcijā redzamo mākslinieki radījuši 20. gadsimta septiņdesmitajos-deviņdesmitajos gados.

Kolekcijas veidotājs un īpašnieks vēl ir skolnieks un pašlaik mācās Baldones vidusskolas 12. klasē. Interese par Rīgas porcelāna un fajansa fabrikas produkciju viņam ir jau no agras bērnības, bet kolekcijas veidošana iesākta 2015. gadā. Šobrīd tā sastāv no vairāk nekā 1000 dažādu veidu porcelāna un fajansa traukiem - tējas, kafijas, pusdienu servīzēm, krūzītēm, vāzēm, figūriņām un citiem izstrādājumiem.

Veidojot savu kolekciju, Baldones skolēns nonācis pie atziņas, ka šie trauki, kas nereti glabājušies viesistabas trauku skapī un lietoti tikai īpašās svētku reizēs, nu veido savdabīgu „bērnības garšu”, tādu kā nerakstītu vēsturisko atmiņu.

Viņa kolekcijas aizsākums meklējams no laika, kad viņš no vecvecmāmiņas Viktorijas un vecmāmiņas māsas Antoņinas, kura savulaik strādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā par apgleznotāju, mantojumā saņēma Rīgas porcelānu. Izstāde apskatāma no otrdienas līdz piektdienai no pulksten 10.00 līdz 17.00, bet sestdienās no 10.00 līdz 15.00. Sīkāk internetā: www.parkulturu.lv.

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) dārzā līdz 1. martam skatāma izstāde “Mūsu ceļš uz neatkarību”, kas vedina kavēties atmiņās un stiprināt savas zināšanas par to, kāds ir bijis liepājnieku ceļš uz brīvību. Tajā aplūkojami vēsturiski fotoattēli un liecības, kas datējami, sākot ar 1988. gada vasaru līdz pat 1991. gada augusta pučam.

Liepājas muzejs Jauns.lv informēja: “Jau 1988. gada vasarā daudzās iestādēs un uzņēmumos aktīvi organizējās Latvijas Tautas frontes (LTF) atbalsta grupas. 12. novembrī notika LTF Liepājas nodaļas dibināšanas konference. Dažu mēnešu laikā LTF Liepājas nodaļā jau bija 13 tūkstoši biedru un neskaitāms atbalstītāju pulks. Neilgā laikā LTF Liepājas nodaļa kļuva par otru lielāko, tūlīt aiz Rīgas.

Viens no emocionāli vispacilājošākajiem Atmodas laika brīžiem Liepājā bija sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana virs Liepājas Universitātes (toreiz – Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts) ēkas 1988. gada 18. novembrī. 1989. gada 21. jūlijā LTF Liepājas nodaļa organizēja vērienīgu manifestāciju un akciju “Neatkarības iela” pret 1940. gada padomju okupāciju. Pirmo reizi liepājnieki pārliecinoši nesa transparentus ar uzrakstiem – “Par Latvijas neatkarību”. 

Sekoja neskaitāmas akcijas, mītiņi, demonstrācijas, parakstu vākšanas kampaņas, piedalīšanās tautas manifestācijās Rīgā un akcijā “Baltijas ceļš”. 1989. gada 9. decembrī Latvijā notika pirmās demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas, vēlāk Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās Tautas fronte uzvarēja Interfronti, arī Liepājā. Neraugoties uz uzvaru vēlēšanās un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, PSRS centrālā vara neatzina Neatkarības deklarāciju.

13. janvārī sākas Barikāžu laiks. Uz Rīgu katru dienu no Liepājas izbrauca 4–6 autobusi. Arī Liepājā sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni. Liepājnieki centās palīdzēt, kā vien varēja. Ziedoja naudu, nesa kažokus, adītus cimdus un zeķes, pārtiku un cigarešu talonus.

Augusta puča laikā bija ļoti saspringta situācija. Pilsētas valde un LTF Liepājas nodaļa aicināja iedzīvotājus izrādīt pilsonisko nepakļaušanos, uzņēmumos un iestādēs sākās streiki, tika pārtraukta tramvaju un autobusu satiksme. 23. augustā LTF Liepājas nodaļa rīkoja mītiņu Rožu laukumā. Pilsētas valdes locekļi, kārtības sargi un prokuratūras darbinieki pārņēma komunistiskās partijas un čekas īpašumus un arhīvus. Demontēja Ļeņina pieminekli.”

Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.