Ir pašvaldības, kas pratušas pat samazināt apkures cenas

Šajā apkures sezonā Rīgas siltuma tarifs audzis jau divreiz – no septembra par 26,6%, no novembra – vēl par 16,5%, tādējādi kopumā par 47,5% jeb par 21,49 eiro par megavatstundu.

Kārsavā lētāk nekā galvaspilsētā

Turpretim mazajā Kārsavā siltumenerģijas tarifs šogad samazināts par 22 centiem par megavatstundu – līdz 47,79 eiro. Ludzas novada pašvaldības SIA Kārsavas namsaimnieks izdevies apkuri padarīt krietni lētāku nekā Rīgas lieluzņēmumam, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska norāda uz to kā pozitīvu piemēru Latvijā.
Proti, Kārsavā ir daudz izdarīts, lai siltums lieki neizkūpētu gaisā. 2019. gadā apvienoti divi pilsētas vecie apkures loki vienā, pērn nodota ekspluatācijā jauna katlumāja, samazinājies kurināmā patēriņš un izdevumi kurinātāju algām.

SPRK izdevusi atļauju Kārsavas namsaimniekam pašam noteikt siltumenerģijas tarifus. Tas nozīmē, ka kurināmā cenas izmaiņu gadījumā ir iespēja agrāk reaģēt. Ja kurināmā cena samazinās, komersantiem ir pienākums noteikt zemāku tarifu, pretējā gadījumā SPRK var rosināt tarifa pārskatīšanu vai šo lēmumu atcelt. Sākotnēji gan pērn Kārsavā siltuma maksa pieauga par 35 centiem par megavatstundu.

Ventspilī un Liepājā kurina ar šķeldu

Apkures tarifa pieaugums nav skāris ventspilniekus, kuriem tas nemainās kopš 2017. gada marta – 54,9 eiro par megavatstundu. Ventspils siltums siltumenerģiju ražo ar vietējo, atjaunojamo resursu – šķeldu, kura cena ir stabilāka un prognozējamāka nekā dabasgāzei, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Viņš uzsver, ka būtisks tarifa pieaugums vērojams pašvaldībās, kur apkurē izmanto dabasgāzi.

Ventspilī ar savām investīcijām un Eiropas Savienības atbalstu rekonstruētas siltumtrases, modernizētas biomasas katlumājas, izbūvēti dūmgāzu kondensatori.

Līdzīgi arī Liepājā kopš 2015. gada izdevies saglabāt stabilu apkures tarifu, 54,95 eiro par megavatstundu bez PVN, kas iedzīvotājiem ir noteikts 12% apmērā. Turklāt Vēju pilsēta divu mēnešu laikā Karostā sadarbībā ar Jelgavas uzņēmumu Steel Pro uzbūvēja mobilu divu megavatu koksnes šķeldas katlumāju.
“Dzīve mūs piespieda. Karostu un Tosmari pārsvarā apkurināja ar dabasgāzi, mums ir vairākas autonomas katlumājas, kas nodrošināja siltumapgādi. Ideja ir pavisam vienkārša – drausmīgais gāzes cenas kāpums, ko piedzīvoja iedzīvotāji un siltumapgādes uzņēmumi, arī mēs,” Latvijas Radio stāsta

Liepājas enerģijas valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Labāk savs nekā dārgi pirkt

Kad radusies skaidrība par vietu, kur būtu iespējams uzstādīt mobilo katlumāju, viss noticis operatīvi, ieguldīts aptuveni viens miljons eiro no paša uzņēmuma līdzekļiem. Jaunā katlumāja Karostā apkurina 55 objektus – 46 namus ar 2611 dzīvokļiem, bērnudārzu, Liepājas 3. pamatskolu, Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāli, veikalus un ražotnes. Līdzīgu projektu Liepājas enerģija gatava īstenot visā Dienvidkurzemē.

Steel Pro jau vairākus gadus uzstāda šādas pārvietojamas katlumājas Latvijā un Skandināvijas valstīs. Uzņēmuma īpašnieks Sandis Gromovs Latvijas Radio paudis: “Visai mežizstrādes politikai arī būtu jāsāk ilgtermiņā fokusēties uz vietējo tirgu, jo nav noslēpums, ka mēs daudz eksportējam šķeldu, bet paši iepērkam dārgu gāzi, kas ir diezgan absurdi.” Gromovs aicina vietējo šķeldu paturēt savā tirgū, tā nodrošinot stabilu cenu un enerģētisko neatkarību.

Liepājā jau pirms daudziem gadiem kā kurināmo sāka izmantot tieši šķeldu, laikā, kad vēl bija milzīgi apkures parādi. Kopš tā laika siltumtrases ir atjaunotas un gāzes īpatsvars apkurē sarucis līdz 12 procentiem.

Olainē teju miljons pabalstos

Tikmēr janvārī stājušies spēkā Olaines ūdens un siltums jaunie apkures tarifi, kas agrāk bija viens no zemākajiem Latvijā. Tomēr tagad dabasgāzes cena pieaug piecarpus reizes, līdz ar to siltumenerģijas gala tarifa pieaugums ir teju trīskāršs – no 41,69 eiro par līdz 113,38 eiro par megavatstundu.

Iedzīvotāju makus nedaudz cenšas pasargāt pašvaldība, kas uzdevusi uzņēmumam no 20. janvāra līdz 30. aprīlim siltumenerģijas piegādes tarifā nepiemērot aprēķina pozīciju Neto peļņa. Līdz ar to tarifu izdosies samazināt līdz 107,52 eiro par megavatstundu.

Starpību starp jauno tarifu un domes sēdē noteikto pazemināto maksu nolemts segt no Olaines ūdens un siltuma iepriekšējo gadu peļņas. Kopumā tie būs 939 335 eiro, ko iepriekš bija plānots izmantot uzņēmuma attīstībai.

Līdz 20. janvārim tiks saglabāts pašreizējais tarifs, 41,69 eiro, par megavatstundu, mēneša vidējais būs 67 eiro, no februāra līdz 30. aprīlim – 70 eiro par megavatstundu.
Jaunolainē un Stūnīšos siltumapgādē kā kurināmo turpina izmantot šķeldu, līdz ar to šajos ciemos siltuma tarifs palicis iepriekšējā līmenī – 60,3 eiro par megavatstundu.

Ropažos pārmaksā, izvēloties biržu

Kopumā ir visai skaidri redzams – iegūst tie iedzīvotāji, kuru pašvaldības ir ieguldījušas vietējā kurināmā izmantošanā, nevis tikai paļāvušās uz Krievijas gāzi. Tagad tās spiestas tērēties pabalstiem, zaudējot naudu, ko varēja iztērēt lietderīgāk.

Piemēram, Ropažu novada dome nolēmusi daļēji kompensēt siltumenerģijas maksas kāpumu Stopiņu un Upesciema iedzīvotājiem, kurus ar dabasgāzes apkuri nodrošina pašvaldības aģentūra Saimnieks un Garkalnes Komunālserviss. Pabalsts ir vienreizējs, 50 eiro vienai mājsaimniecībai, papildus 15 eiro pienākas par katru deklarētu bērnu, pensionāru vai invalīdu.

Ropažu novada domes deputāte Signe Grūbe (Par) uzskata, ka iedzīvotāji spiesti maksāt par atsevišķu pašvaldības amatpersonu patvaļu. Grūbe Facebook norāda, ka rudenī gāzes cenas paaugstinājās un bijis skaidrs, ka tās turpinās celties.

Tikmēr pašvaldības aģentūra Saimnieks izsludinājusi gāzes iepirkumu nevis meklējot izdevīgāko fiksētās cenas piedāvājumu, bet gan izvēloties maksāt atbilstoši biržas cenai un noslēdzot nelabvēlīgu līgumu. Rezultātā Stopiņu pagastā siltumenerģijas tarifa pieaugums bijis vairāk nekā 150 procentu.
Daugavpils mērs velti braucis uz Maskavu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija aicinājusi valdību iesaistīties un rast risinājumus enerģijas cenu krīzei. Daugavpils dome jau izsludinājusi vietēju enerģētikas krīzes situāciju siltumapgādē un vērsusies pēc palīdzības pie valdības. Kaut arī Daugavpilī siltumapgādē izmanto šķeldu, dabasgāzes daļa joprojām ir 90 procentu.

Oktobrī gan izskanēja, ka domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (Saskaņa) viesojies Maskavā un sarunājis izdevīgu gāzes piegādes līgumu par cenu, zemāku nekā biržā, bet izskatās, ka tās bijušas tikai tukšas runas. Pašvaldība nolēmusi lūgt valdībai un Valsts kasei piešķirt bezprocentu aizņēmumu Daugavpils siltumtīkliem dabasgāzes iegādei un cer uz iespēju to saņemt no Inčukalna krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.

Viens no iemesliem šim domes lēmumam bijis tas, ka mainījās dabasgāzes piegādātāju līguma nosacījumi, proti, pieprasīta priekšapmaksa 100% apmērā.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka runa nav par enerģētisko krīzi, bet gan sociālu problēmu, kas jārisina ar dažādu veidu atbalstu iedzīvotājiem. Gāzes, elektrības un naftas produktu pietiek, energoapgādes sistēma ir droša un darbojas.