Ministrs Plešs plēšas ar pašvaldībām

Ķekavas novada dome ir pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantojusi aprīlī pieņemtos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas pašvaldībām dod pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Ķekavas pašvaldība septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ķekavnieki pret spēļu ellēm

Pašvaldība ir rīkojusies novada iedzīvotāju drošības un interešu vārdā, pauž domes priekšsēdētājs Juris Žilko (Latvijas attīstībai/Izaugsme). Viņš uzsver, ka domes lēmums nekādā veidā nav sasteigts, vispirms bijušas tikšanās ar reģionālās pašvaldības policijas vadību, izvērtēts sociālās jomas speciālistu viedoklis, domes vadība iepazinusies ar starptautiskiem pētījumiem, ņēmusi vērā aktīvo iedzīvotāju aicinājumu un redzējumu.

Ķekavas novada domes deputāts, Attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Vītols (Jaunā konservatīvā partija) uzsver, ka pavasarī pieņemtās likuma normas ir pietiekami skaidras un nav interpretējamas. “Tās skaidri un tieši nosaka pašvaldībai noteikt tās vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt ir aizliegts. Mēs par šādu teritoriju esam noteikuši visu Ķekavas novadu,” norāda Vītols.

No 27. augusta līdz 3. septembrim notika Ķekavas iedzīvotāju aptauja. Saņemta 1361 atbilde, 88,4% atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, 158 jeb 11,6% uzskatīja pretēji.

Bažas arī Rīgas domē

Ministrs rīkojumā pauž, ka pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no teritorijām, kurā tādas darbojas, salīdzinot ar teritorijām, kurās to nav. Neesot veikta ne izpēte, ne citu apstākļu izvērtēšana, un, pēc Pleša secinātā, nepamatoti ierobežotas komersantu tiesības.

Rīgas domes Par/Progresīvie frakcija seko līdzi Pleša un ministrijas nostājai azartspēļu jautājumā un cer, ka ministrs “kaut kādu lobiju ietekmē” neliks šķēršļus azartspēļu ierobežošanai galvaspilsētā, teic frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.

“Mēs uz ministra darbībām skatāmies ar ļoti lielām bažām,” neslēpj domnieks. Viņa skatījumā azartspēļu bizness uzliek slodzi sociālajiem dienestiem, bet pašvaldības budžetam šis rūpals dod salīdzinoši mazu pienesumu.

Galvaspilsētas dome nesen nolēmusi ierobežot azartspēļu izplatību, atļaujot šo biznesu tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. “Patlaban Rīgā ir vairāk nekā 100 spēļu zāļu. Mēs vēlamies, lai Rīgā šis bizness, kas ietekmē gan pilsētvidi, gan Rīgas iedzīvotāju labklājību, būtu strikti ierobežots, jo īpaši ierobežojot tā izplatību Rīgas mikrorajonos un apkaimēs. Mēs esam analizējuši, cik daudz līdzekļu šis bizness Rīgai dod un kādus zaudējumus tas nes. Tapa skaidrs, ka pašvaldībai tas rada vairāk problēmu nekā ienākumu,” stāsta Kossovičs.

Asociācija vērtē atzinīgi

Turpretim Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks teic: “Protams, ka mūsu ieskatā pamatojums, ko ministrs devis, ir pietiekami plašs un detalizēts, ļoti izsvērts un pilnībā pamatots.”

Tostarp viņš uzsver, ka administratīvā apgabaltiesa decembra sākumā paziņojusi spriedumu lietā, kurā ir skaidrojusi likumdevēja gribu, piešķirot pašvaldībām tiesības lemt par azartspēļu zāļu novietojumu. Tiesa, pēc Vērzemnieka teiktā, secinājusi, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus azartspēlēm, tomēr nedrīkst tās pilnībā aizliegt: “To kaut kā pašvaldības nevēlas ievērot.”

Uz minēto tiesas lēmumu atsaucas arī SIA Alfor, kurai Ķekavas dome atcēlusi iepriekš izsniegto licenci azartspēļu zālei Fēnikss Rīgas ielā. Uzņēmums ir vērsies tiesā pret pašvaldības lēmumu.

Jautāts par Rīgas domes pieņemto teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam, kas paredz azartspēlēm atvēlēt tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas, Vērzemnieks norāda, ka tas pēc būtības ir faktiski tāds pats pilnīgs aizliegums.

“Viesnīcai jau nevar pateikt – pie jums tagad tiks organizētas azartspēles. Arī tad, ja ļautu organizēt, piemēram, tikai mājās, kur piektajā stāvā dzīvo Jānis, tas taču nenozīmētu, ka tas ir iespējams,” klāsta Vērzemnieks. Pēc viņa teiktā, vairākas azartspēļu firmas gatavojas vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar sūdzību par Rīgas domes lēmumu.

Problēmas arī Jūrmalas domei

Azartspēles nav vienīgā joma, par ko Plešam radušās domstarpības ar vietvarām. Ministrs arī apturējis Jūrmalas domes pieņemtos noteikumus par iebraukšanas maksu pilsētā, un pašvaldība vērsusies Satversmes tiesā.

Dome plānoja no 1. aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu vietā. Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides tāpat kā līdz šim būtu bez maksas.

Nemainīga paliktu arī ilgāka termiņa caurlaižu maksa, proti, septiņām dienām desmit eiro, 30 dienām – 31 eiro, 90 dienām – 55 eiro. Caurlaide visam gadam maksātu 180 eiro (49 centi dienā), 180 dienām – 107 eiro, 270 dienām – 150 eiro. Līdz tiesas lēmumam gan paliks līdzšinējā kārtība.

“Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta saistošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses,” skaidro Plešs.

Ministrija ir vērsusi uzmanību, ka likumā Par autoceļiem noteikts – valsts un pašvaldību autoceļi, tostarp arī ielas, ir lietojami bez maksas, un pašvaldībām nav dots deleģējums tādu noteikt. Nav arī ņemtas vērā to uzņēmēju tiesības un vajadzības, kas nodarbojas ar komercdarbību Jūrmalā, bet kuru juridiskās adreses reģistrētas ārpus pilsētas.

Kā vienu no pamatojumiem dome norāda, ka autotransports veicina klimata pārmaiņas un gaisa piesārņojumu. Tomēr faktiskais mērķis ir samazināt tranzīta plūsmu, daļu no tās novirzot apbraukšanai pa apvedceļu, kas kopumā neveicina gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, bet gan, iespējams, pat palielina to apmēru.