Cik patiesi ir attālinātie dievkalpojumi? Vai mācītājs "Zoom" var pilnvērtīgi dot svētību?

Saprotams, ka Svēto Vakarēdienu nevar saņemt attālināti, jo to pasniedz dzīvs mācītājs un tev jābauda gan maize, gan vīns. Tāpat arī kristību sakramentu jāsniedz klātienē, jo tas notiek ar roku uzlikšanu. Bet kā ir citos gadījumos?

Interneta baznīcas izaicinājumi

Vai esot vienatnē, piemēram, pie radioaparāta un klausoties dievkalpojuma pārraidi, piepildās tik bieži citētie Kristus vārdi no Mateja evaņģēlija: “Jo kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū”? Vai jūtūbā skatāmā mācītāja mestā krusta zīme dos svētību arī man? Vai nometies ceļos zūma monitora priekšā es kopā ar visiem nožēloju grēkus un saņemu piedošanu? 

Šie ir jautājumi, kas nodarbina ne tikai Latvijas kristiešus, bet ticīgos visos pasaulē. Par to teologi visos Kristus sekotāju apdzīvotajos kontinentos lauž šķēpus gadu gadiem un pie vienota kopsaucēja nav nonākuši. Kopš gadsimta sākuma pat pastāv tāds termins un fenomens kā “interneta baznīca” (angliski – “internet church”). Ir interneta draudzes un interneta mācītāji, pie bikts var iet arī ar videozvana palīdzību, svētību saņemt pa rāciju un tā tālāk, tā joprojām…

Lielos vilcienos cilvēku attieksmi pret interneta baznīcu var iedalīt trijās kategorijās:
 
* pirmie ir tie, kas nekādas attālinātas dievkalpošanas kategoriski nepieņem, jo visam jābūt dzīvajā. Un nekādu kompromisu! Dievkalpojums un lūgšanas kopība ir piedzīvojama tikai un vienīgi fiziskajā realitātē;

* otrie pieņem attālinātos dievkalpojumus, bet tikai tiešsaistē. Tas nozīmē – šādā gadījumā dievkalpojums ir pilnvērtīgs tikai reālajā laikā. Pie radioaparāta vai interneta pieslēguma jābūt konkrētajā brīdi, kad “viss notiekās”;

* trešie jau ir tehnokrātiskie teologi, kuri uzskata, ka arī, piemēram, pirms gada veikts dievkalpojuma ieraksts ir tikpat iedarbīgs, cik tagad un šeit notiekošais. Viņi iet vēl tālāk un dievkalpojumus piedāvā pat 3D realitātē.

Visu šo ticības teoriju piekritēji ir sastopami arī Latvijā, un arī vienas konfesijas ietvaros. Tā kā skaidras vienotas atbildes nav. Viss atkarīgs no paša ticības pakāpes un izpratnes. Tikmēr teologi un garīdznieki cenšas ticīgajai tautai sniegt atbildes. Tikai tās ir dažādas…

Darbojas tikai reālā laika tiešraidē

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, katoļu prieteris Andris Priede Jauns.lv teica:

“Jā, šis ir aktuāls jautājums. Es personiski piederu pie tās skolas, kas pieturas pie uzskata, ka par aktīvu dalību dievkalpojumā var saukt tikai pieslēgšanos tiešraidei. Ieraksta noklausīšanos var saukt par “garīgu celsmi”, līdzīgi kā pastāv apzīmējums celsmes literatūra. Vai arī to var saukt par koncertu.

Bet noteikti atradīsies garīdznieki, kas aizstāvēs viedokli, ka jebkurš ieraksts var aizvietot personisku klātbūtni dievnamā.

Turklāt baznīcas jau ir atvērtas. Viss notiek zaļajā režīmā atbilstoši telpas kvadratūrai. Kad sasniegti apmeklētāju skaita griesti, tad dažās baznīcās vienkārši pārstāj ielaist jaunus dievlūdzējus. Lai novērstu šādu palikšanu aiz durvīm daudzās baznīcās Ziemassvētkos dievkalpojumu skaits ir dubultots vai pat trīskāršots, piemēram, Rīgas svētās Marijas Magdalēnas baznīcā pie bīskapa Andra Kravaļa”.

Dievam interneta attālumi nav šķēršļi

Savukārt Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne, Cīravas autonomās luterāņu draudzes mācītāja Rudīte Losāne Jauns.lv pauda: “Ja jau Jēzus ir pārvarējis nāves robežu, pārvarējis laika robežu un ir klātesošs mums ikkatram arī šodien, kā arī apsolījis būt klātesošs līdz pasaules galam, tad Viņam pārvarēt interneta attālumus uzklausot lūgšanas, atbildot tām un ikdienā būt ar mums nav nekādu robežu. Nekas mūs nespēj šķirt no Dieva.

Kā vēstulē Romiešiem rakstīts: “Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” Nekāda radīta lieta, - arī ne internets.

Taču mums pašiem garīgai veselībai ir vajadzīgi nepastarpināti kontakti un savstarpēja nepastarpināta saskarsme. Arī sakramentiem, kas ir saistīti ar garīguma materializēšanos, kā, piemēram, dievgaldam un kristībām ir vajadzīga cilvēku tiešā saskarsme”.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām klātienes dievkalpojumi atkal būs saistoši

Salaspils un Baldones katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs Jauns.lv sniedza atbildes arhibīskapa Zbigņeva Stanekeviča uzdevumā:

“Romas katoliskajā Baznīcā attālinātie dievkalpojumi, svētības un cits nekādā ziņā neaizvieto dievkalpojumu apmeklēšanu klātienē, jo piedalīšanās svētajā Misē ir saistīta ar pulcēšanos kristiešu kopienā, kas ir nevis tikai individuāls ticības pārdzīvojums, bet gan dalīšanās ticības pieredzē ar brāļiem un māsām Baznīcas kopienā, draudzē. Svēto Komūniju, jeb “dievgaldu” pieņemt attālināti nav iespējams, kā arī citu sakramentu saņemšanai obligāti ir nepieciešama klātiene tuvumā. Grēksūdzi pa telefonu, internetā, vai attālināti saņemt nevar.
 
Tomēr, jau pirms pandēmijas, cilvēkiem, kuri fiziski nevarēja piedalīties dievkalpojumos (slimība, vecums, nespēks, ārkārtēji darba pienākumi un citi attaisnojoši iemesli), tika rasta iespēja tajos piedalīties ar TV, radio un interneta starpniecību. Šāda klātbūtne tika pieļauta, tomēr nekādā ziņā neaizvieto reālo klātbūtni dievkalpojumā. Tomēr, cilvēks varēja attālināti uzklausīt Dieva Vārdu, dzirdēt sprediķi, tādējādi stiprinot savu ticību un piederību Baznīcas kopienai.

Ņemot vērā to, ka attālinātais dievkalpojums neaizvieto klātbūtnes dievkalpojumu, nav tik būtiski, vai cilvēks piedalās reālajā laikā vai ar “laika nobīdi”. Jāņem vērā, ka apraides tehnoloģijas ne visos gadījumos nodrošina absolūtu reālā laika iespējamību un pat nelielas laika nobīdes ir iespējamas. Pandēmijas laikā bīskapu konference ir izdevusi speciālu dekrētu, kurā norāda, ka šajā laikā ticīgajiem ir atļauts piedalīties dievkalpojumā attālināti, pat ja viņus neskar slimība vai vecuma nespēks.

Tiklīdz kā situācija normalizēsies, šis bīskapu konferences dekrēts tiks atcelts un attālinātie dievkalpojumi primāri tiks paredzēti tikai slimībā, vecumā esošajiem cilvēkiem vai tiem, kuriem darba vai citu iemesla dēļ nav iespējams apmeklēt dievkalpojumus. Visiem pārējiem atkal būs saistoši apmeklēt dievkalpojumus klātienē”.