"Laiks atvadīties..." Lai nebūtu jāmaksā sodi, saimniekam teju neizpildāmo prasību dēļ jānogalina taurgovis
Latvijā vairākās vietās savvaļā ir izlaistas Heka šķirnes govis, kuras pie mums vairāk ir pazīstamas ar nosaukumu taurgovis. Eiropā šī ir speciāli rekonstruēta šķirne un selekcionāri to turpina pilnveidot, cenšoties savvaļā atgriezt reiz pilnībā iznīcinātos taurus. Latvijā šīs govis izmanto dabisko pļavu noganīšanai, taču turēšanas noteikumi ir faktiski identiski ar parasto liellopu turēšanas noteikumiem. Diemžēl tie praktiski ir teju vai neizpildāmi un viens no šāda ganāmpulka īpašniekiem ir pieņēmis lēmumu par dzīvnieku likvidēšanu.
No mežoņa paņemt analīzes nav iespējams
Dainis Ozols no zemnieku saimniecības "Jungas" sociālajā vietnē "Facebook" publicējis rakstu, kas satraucis daudzus. Viņš raksta: ""Jungu" ganībās pamazām atvadāmies no taurgovīm. Tās uz "Jungām" ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu atvestas pirms 15 gadiem no Papes Dabas parka ganībām. Govis palīdzēja kopt pļavas un uzturēt ainavu. Tomēr ir pienācis laiks atvadīties, jo saprātīga budžeta ietvaros nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības par čipiem un potēm. Bet sodus maksāt negribas. Ganībās paliks zirdziņi – ar tiem ir mazliet vienkāršāk." Ierakstam pievienota arī fotogrāfija, kurā redzams nogalinātas govs ķermenis.
Sarunā ar Jauns.lv Ozols apstiprināja, ka viņa saimniecībā šobrīd ir sešas taurgovis, kuras visas aptuveni mēneša laikā viņš būs spiests likvidēt. "Pēc likuma Latvijā visiem govju dzimtas dzīvniekiem ir vienotas prasības – 21 dienas laikā pēc dzimšanas viņas ir jāiezīmē ar speciālajiem čipiem ausīs un reizi piecos gados jāņem asins analīzes. Diemžēl viņas ir dzimušas un augušas brīvā dabā, tādēļ ir visai mežonīgas un to neviens neuzņemas darīt – arī klāt govis nevienu nelaiž. Vienīgais risinājums šādai situācijai būtu dzīvnieka attālināta iemidzināšana ar speciālo ieroci, bet tas jau būtu pārāk dārgs prieks," skaidro Ozols.
Šobrīd viņa saimniecībā dabiskajā pļavā aptuveni 100 hektāru iežogotā platībā no visām govīm sačipota ir tikai viena un tur uzturās arī trīsdesmit zirgi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pieprasījis viena mēneša laikā pārkāpumus izlabot, pretējā gadījumā tas saimniekam var beigties ar tiešmaksājumu apturēšanu vai naudas sodu – 50 eiro nedēļā.
Tagad Ozols kā vienīgo risinājumu saskata govju likvidēšanu, bet arī tas esot visai problemātiski. Viņš stāsta: "Es pats esmu mednieks, bet pēc medību likuma šādus dzīvniekus drīkst šaut tikai tad, ja viņi ir izlauzušies no turēšanas vietas un rada kādu apdraudējumu – tas nozīmē, ka man govis vispirms ir jādabū laukā no aploka un tikai tad es varu rīkoties. Tā kā asins analīze nav veikta, tad arī gaļu es varu lietot tikai savām vajadzībām, bet kur tad man tagad tādu daudzumu likt," sūkstās Ozols.
Problēmas arī lielajos ganāmpulkos
Taurgovis savvaļā daudz lielākā skaitā tiek turētas arī Papes dabas parkā un Ķemeru nacionālajā parkā.
Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa, kura aprūpē ir aptuveni 170 šo dzīvnieku, uzskata, ka šajā gadījumā likumdošana ir galīgi greiza: "Šī šķirne ir savvaļas taura restaurācijas šķirne. Tas nav ne gaļas, ne piena lops, bet gan mēģinājums atgriezt dabai reiz zudušu dzīvnieku, tādēļ vilkšana to kaut kādos rāmjos ir pilnīgi nevajadzīga. Jā, taurgovis var slimot ar tādām pašām kaitēm kā mājlopi, bet tā prasība, ka savvaļā dzīvojošus dzīvniekus regulāri būtu jāizķer kaut kādām manipulācijām, manuprāt, ir neadekvāta."
Liepa saka, ka savulaik pat vairakkārt ir mēģināts mainīt likumdošanu, taču nekādas atsaucības nav bijis, jo dzīvnieku un līdz ar to arī problēmu skaits nav tik liels, lai kāds, izņemot turētājus, par to uztrauktos.
"Mēs, protams, cenšamies noteikumus ievērot, cik vien tas iespējams, bet to ir visai nereāli izdarīt. Soda naudas gan man vēl nav ne reizi uzliktas, bet viss ir iespējams. Bija gan kavēšanas ar šādiem tādiem platību maksājumiem. Es tomēr uzskatu, ka šādi dzīvnieki būtu nodalāmi kādā atsevišķā grupā ar īpašiem turēšanas noteikumiem. Piemēram, Nīderlandē, kur šīs govis lielās platībās tiek turētas, šādi īpašie noteikumi ir ieviesti un strādā," teic Liepa.
Taurgovis nav savvaļas dzīvnieki
Informēts par konkrēto situāciju, Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Andrejs Svilāns (starp citu, šajā pārvaldē strādā arī jau pieminētais Ozols) apstiprina, ka taurgovs neskaitās savvaļas dzīvnieks. "Tas, ka viņas savvaļā tiek turētas, taurgovis automātiski par savvaļas dzīvniekiem nepadara un uz šo dzīvnieku attiecas mājdzīvnieku turēšanas noteikumi," skaidro Svilāns.
PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe, kurai ir zināma pieredze sadarbībā tieši ar Ķemeru Nacionālo parku, saka, ka dienestam, neatkarīgi no emocijām, ir jāpilda pašreiz spēkā esošo likumdošana: "Tad, kad šos dzīvniekus ieveda Latvijā, viņi visi atbilstoši kārtībai bija reģistrēti kā mājlopi, un arī visas analīzes bija kārtībā. Latvijā viņi tiek izmantoti tikai pļavu noganīšanai, bet, kad cilvēki saprata, ka turēšanas prasības būs turpmāk grūti realizējamas, tad arī radās idejas par izdalīšanu atsevišķā grupā. Diemžēl mums ir Eiropas regula, kurā skaidri un gaiši ierakstīts, ka Heka govis ir mājdzīvnieki."
Savvaļā dzīvojošās govis vairojas, un katra platība var uzturēt tikai noteiktu skaitu dzīvnieku, tādēļ no pārvietošanas vai nokaušanas neizbēgt. Irbe arī atminās, ka reiz Ķemeru parkā bija situācija, kad Ukraina izteica vēlēšanos iegādāties zināmu skaitu govju un tad pēkšņi visas prasības varēja izpildīt un sakārtot. "Ir jāsaprot, ka Eiropa ilgus gadus sūri un grūti ir cīnījusies ar liellopu slimībām, sevišķi tām, kuras apdraud arī cilvēkus, tāpēc atstāt bez jebkādas kontroles šo taurgovju populāciju nav iespējams. Jau tā šie noteikumi ir ļoti lojāli un analīzes ir jānodod tikai vienu reizi piecos gados," skaidro Irbe.
Līdzīgi uzskata arī PVD Ziemeļlatvijas pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis, kura teritorijā atrodas zemnieku saimniecība "Jungas". "Tad, kad cilvēks apzināti uzņemas šāda projektu, viņš visus šos noteikumus ļoti lieliski zina. Un tad arī pēc šiem noteikumiem ir jāspēlē – jāveido aploku sistēma, kur govis reizi pāris gados var iedzīt, sašķirot un veikt nepieciešamās darbības. Var, protams, tos lopus demonstratīvi nokaut, bet varbūt, ka tomēr var kādam pārdot vai sliktākajā gadījumā atdot. Tādam, kurš būs gatavs uzņemties noteikumu ievērošanas izdevumus," teic Ulmanis.
Ozola gadījums nebūt neesot vienīgais un ir bijušas situācijas, kad šādu dzīvnieku īpašnieki pasakot – es viņus nevaru noķert, ejiet un dariet paši, ja jums to vajag. "Ir jāsaprot, ka tas nenotiek tikai tāpēc, ka mums tā gribas. Taurgovis vismaz pagaidām ir lauksaimniecības dzīvnieki, un šie noteikumi būs jāpilda. To var mainīt tikai likumdošanas līmenī."
Papes dabas parkā mitinās ap astoņdesmit taurgovju un valstī ir vēl vairāki nelieli ganāmpulki – to kopējais skaits nav liels, līdz ar ko cerības par iespējamām izmaiņām likumdošanā ir visai vājas.
