Rīgas autoostas svētozols: dzelzceļnieki pret autobusiem
Sarkano ozolu netālu no autobusu izbrauktuves no Rīgas autoostas Maskavas ielas pusē pie dzelzceļa uzbēruma iestādīja 1964. gadā līdz ar ...
Vāc parakstus par Rīgas Autoostas sarkanā ozola saglabāšanu
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tiek vākti paraksti par Rīgas Autoostas simbola - sarkanā ozola - saglabāšanu, īstenojot dzelzceļa projektu "Rail Baltica".
Iniciatīvas autori norāda, ka līdz 15. novembrim notiekošās sabiedriskās apspriešanas ietvarā tiek prasīts noraidīt "Rail Baltica" Rīgas centrālā multimodālā mezgla būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" un Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas ieceri par dendroloģiski vērtīgā sarkanā ozola, kas atrodas Maskavas ielā pie dzelzceļa uzbēruma, nociršanu "Rail Baltica" projekta būves ietvarā.
Iniciatīvas autori norāda, ka sākotnēji koku bija paredzēts pārstādīt citā teritorijā, un tas aizvien ir iespējams, un esot vēlams to darīt Rīgas autoostai netālu esošās zaļajās zonās Rīgas vēsturiskajā centrā.
Līdz ar to tiktu saglabāts dendroloģiski vērtīgs koks un tiktu pilnveidota ainava Rīgas vēsturiskajā centrā. Svarīga arī ozola emocionālā un vēsturiskā vērtība, jo sarkanais ozols iestādīts, uzsākot Rīgas autoostas darbību 1964. gadā.
Iniciatīvu iecerēts iesniegt Rīgas domē, un, lai to izdarītu, nepieciešams savākt 2000 parakstus. Šobrīd par iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 580 cilvēki.
Kā ziņots, līdz 15. novembrim norisinājās sabiedriskā apspriešana par Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā augošā sarkanā ozola plānoto nociršanu vai pārstādīšanu.
"BeReRix" ierosināja pārvietot koku turpat netālu no Rīgas Starptautiskās autoostas, kur Rīgas pašvaldība plāno savus darbus pilsētas infrastruktūras integrācijai ar "Rail Baltica" projektu. Tas nozīmētu, ka koku šogad novieto pagaidu vietā, un 2023. gada nogalē to pārstāda rūpīgi izplānotā vietā. Rīgas pašvaldība apgalvo, ka izskata dažādas iespējas gan koka pagaidu novietnei, gan savu redzējumu tā potenciālajai augšanas vietai.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām un darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.
