Rinkēviča padomniece Sandra Sondore, kura parakstīja "antivakseru vēstuli", beidz darbu Ārlietu ministrijā

Starp vēstules parakstītājiem bija kādreizējā Valsts kontroles (VK) Komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne. Viņas rīcību drīz vien sāka izvērtēt darbadevējs.

Iepriekš viņa paguva būt arī Valsts prezidenta preses sekretāre, taču nu, kopš darba attiecību izbeigšanas ar VK (pēc pašas iniciatīvas), ir kļuvusi par skandalozā uzņēmēja Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” kultūras ministres kandidāti.

Vēstuli parakstīja arī toreizējā Ārlietu ministrijas (ĀM) darbiniece, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) padomniece sadarbībai ar valsts institūcijām Sandra Sondore.

Sarunā ar “Re:Baltica” Sondore plašu komentāru nesniedza – vien nosūtīja dažādas interneta saites un ieteica “skatīties uz šo vēstuli plašākā kontekstā”.

Tikmēr ministrija uz Jauns.lv jautājumiem par Sondores rīcību atbildēja lakoniski, pie viena demonstrējot daudz lielāku toleranci pret savu amatpersonu, nekā VK pret Krapāni.

Jāpiebilst gan, ka pašlaik internetā atrodamajā dokumentā Sondores vārds vairs nav izlasāms.

Ministrija nekomentē darba attiecību izbeigšanu

Taču pagājušās nedēļas izskaņā Jauns.lv no ĀM guva apstiprinājumu, ka Sondore ministrijā vairs nestrādā.

“Atbildot uz Jūsu jautājumu, informēju, ka Sondores kundze no vakardienas [10.11.2021.] vairs nav darba attiecībās ar Ārlietu ministriju,” pauda ĀM Preses sekretārs Jānis Beķeris.

Ministrijā gan neprecizēja, vai darba attiecības pārtrauktas, pamatojoties uz Ministru Kabineta notiekumiem, kas uzdod visām valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī to kapitālsabiedrību darbiniekiem vakcinēties vai uzsākt vakcinēšanās procesu līdz 15. novembrim.

Jauns.lv mēģināja atkārtoti telefoniski sazināties ar Sandru Sondori, lai noskaidrotu darba attiecību pārtraukšanas apstākļus, taču tas pagaidām nav izdevies.

Vai psihotropās tējas izpētītākas par vakcīnām?

Dažs labs droši vien atcerēsies, ka Sandra Sondore, kas parakstījusi vēstuli, kurā ļaudis bažījas par vakcīnām, savulaik medijos stāstīja par savu pieredzi ar “maģisko” jeb tiešākiem vārdiem psihotropo tēju – ajavasku, kuras izcelsmes vieta ir Dienvidamerika.

Latvijā šī “garīgās attīrīšanās” dzira, kura nereti izsauc smagas organisma reakcijas, tostarp halucinācijas un vemšanu, ir nelegāla, jo tās aktīvā sastāvdaļa ir starptautiski aizliegtais Dimetiltriptamīns jeb DMT.

Ir ziņots arī par letāliem iznākumiem pēc rietumnieku dalības Dienvidamerikā un citviet rīkotās ceremonijās. 2019. gadā kādā “garīgās attīrīšanās” ceremonijā Kiprā bojā gāja arī 34 gadus veca Latvijas pilsone.

Sondores vārds publiski ne reizi vien izskanējis saistībā ar šaubīgiem manevriem valsts iestāžu tuvumā.

Vēl 2008. gada nogalē laikraksts “Diena” vēstīja par kādu savādu projektu, kura ietvaros Sondore (tolaik Sandra Sondore-Kukule) ar vīru – uzņēmēju Guntaru Kukuli – izmantojot finansiālu atbalstu no tolaik Aināra Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas tiešā vai netiešā pakļautībā esošām iestādēm, apceļoja pasauli ar mērķi aicināt ārzemēs dzīvojošos latviešus atgriezties mājās.

“Ceļš uz mājām” – tā tolaik sauca šo ekspedīciju.

Tās vajadzībām tika iepirkta videoaparatūra un divi tolaik jauni “Land Rover Discovery” auto.

Finansiālus līdzekļus piemetuši arī paši projekta realizētāji - jau minētie Sandra un Guntars Kukuļi, kā arī uzņēmēji Juris Videnieks un Jānis Blaus.

Taču, kā tolaik ziņoja laikraksts “Diena”, vislielākais finansējums gūts no valsts iestādēm - 88 000 latu.

Solīts veidot arī iespaidīgu dokumentālo filmu, taču pat pēc īpaši cītīgas meklēšanas Jauns.lv arī šodien nav izdevies to uziet un noskatīties.

Tikmēr vēl pirms vairāk nekā desmit gadiem mediji ziņoja, ka viens no ceļojumā izmantotajiem automobiļiem pēcāk regulāri manīts pie Rīgas pils, kur tolaik strādājusi prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un Valda Zatlera padomniece Sondore.

Tas esot paspējis uzkrāt arī vērā ņemamu naudassodu par stāvēšanu neatļautā vietā - 120 latus.

Sondores iesaiste valsts iestāžu darbā un īsu brīdi arī politikā ir garāks stāsts. Jauns.lv to plašāk apskatījis jau iepriekš.

Par “antivakseru vēstuli”:

Runājot par to, kādēļ lielākoties korekti un pieklājīgi uzrakstītā vēstule, kuras pamatā ir rūpes par cilvēktiesībām un labklājību, sociālajos tīklos ātri tika nodēvēta par “bēdīgi slaveno antivakseru vēstuli prezidentam”, varētu pieminēt, ka jau otrajā teikumā Covid-19 tika nosaukts par “tā saucamo” vīrusu.

Vēstuli ir parakstījuši daudzi pietiekami labi zināmi sportisti, juristi, radošo profesiju pārstāvji un citi.

Tai ir virkne atsauču un šķietami loģisku, visiem pieņemamu aicinājumu uz atklātību, caurspīdīgumu, atbildības uzņemšanos vakcīnu radīto blakņu gadījumā, kā arī lūgums neveicināt sašķelšanos sabiedrībā – problēma, kuras esamību un sevišķo nozīmi, protams, ir grūti noliegt.

Taču, gluži kā labi atstrādātā telemārketinga scenārijā, pēc vairākiem apgalvojumiem, uz kuriem vairums atbildētu, piekrītoši mājot galvu, seko mēģinājums "pārdot".

Šajā gadījumā – dezinformācijā balstītu nostāju, ka Covid-19 vakcīnas ir neizpētītas, ka valsts nesniedz “vispusīgu informāciju” un, ka Covid-19 testēšana ir ar samērā augstu neprecizitātes procentu.

Runājot par “vispusīgas informācijas” sniegšanu, grūti saprast, ko tieši gada garumā līdz galam par šo vīrusa slimību un pret to radīto vakcīnu nav pateikuši infektologi Uga Dumpis un Dace Zavadska, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs un citi izglītoti, pieredzējuši savu jomu eksperti.

Visbeidzot, vēstule drīzāk tika uztverta, nevis kā pamatots aicinājums “beidzot izstāstīt visu par vīrusu”, bet kā mēģinājums ar vieglāku roku valsts mēroga diskusijā par pandēmijas radīto problēmu risināšanu dziļāk iebīdīt alternatīvus, bieži vien dezinformācijā balstītus uzskatus par Covid-19.

Kā tas mūslaikos ierasts, faktu pārbaude un vēstules iztirzājums medijos sekoja pavisam drīz.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” projekta “Re:Check” ietvaros veidotā publikācijā norādīja uz to, ka vēstulē minētie iebildumi pret Covid-19 ierobežojumiem, testiem un vakcinēšanos ir balstīti apgalvojumos, kas neatbilst patiesībai.