Vienā gadījumā runā par atlaišanu, otrā - klusums: atšķirīgā attieksme pret amatpersonām, kuras parakstīja pretrunīgi vērtēto "vakcīn-vēstuli"

Runājot par to, kādēļ lielākoties korekti un pieklājīgi uzrakstītā vēstule, kuras pamatā ir rūpes par cilvēktiesībām un labklājību, sociālajos tīklos ātri tika nodēvēta par “bēdīgi slaveno antivakseru vēstuli prezidentam”, varētu pieminēt, ka jau otrajā teikumā Covid-19 tiek nosaukts par “tā saucamo” vīrusu.

Vēstuli ir parakstījuši daudzi pietiekami labi zināmi sportisti, juristi, radošo profesiju pārstāvji un citi.

Tai ir virkne atsauču un šķietami loģisku, visiem pieņemamu aicinājumu uz atklātību, caurspīdīgumu, atbildības uzņemšanos vakcīnu radīto blakņu gadījumā, kā arī lūgums neveicināt sašķelšanos sabiedrībā – problēma, kuras esamību un sevišķo nozīmi, protams, ir grūti noliegt.

Taču, gluži kā labi atstrādātā telemārketinga scenārijā, pēc vairākiem apgalvojumiem, uz kuriem vairums atbildētu, piekrītoši mājot galvu, seko mēģinājums "pārdot".

Šoreiz – dezinformācijā balstītu nostāju, ka Covid-19 vakcīnas ir neizpētītas, ka valsts nesniedz “vispusīgu informāciju” un, ka Covid-19 testēšana ir ar samērā augstu neprecizitātes procentu.

Runājot par “vispusīgas informācijas” sniegšanu, grūti saprast, ko tieši gada garumā līdz galam par šo vīrusa slimību un pret to radīto vakcīnu nav pateikuši infektologi Uga Dumpis un Dace Zavadska, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs un citi izglītoti, pieredzējuši savu jomu eksperti.

Visbeidzot, vēstule drīzāk tika uztverta, nevis kā pamatots aicinājums “beidzot izstāstīt visu par vīrusu”, bet kā mēģinājums ar vieglāku roku valsts mēroga diskusijā par pandēmijas radīto problēmu risināšanu dziļāk iebīdīt alternatīvus, bieži vien dezinformācijā balstītus uzskatus par Covid-19.

Kā tas mūslaikos ierasts, faktu pārbaude un vēstules iztirzājums medijos sekoja pavisam drīz.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” projekta “Re:Check” ietvaros veidotā publikācijā norādīja uz to, ka vēstulē minētie iebildumi pret Covid-19 ierobežojumiem, testiem un vakcinēšanos ir balstīti apgalvojumos, kas neatbilst patiesībai.

Tika arī pamanīts, ka starp vēstules parakstītājiem ir arī augstus amatus ieņemošas valsts iestāžu darbinieces.

Ko valsts iestādes saka amatpersonām, kuras parakstījušas vēstuli?

Tiem, kuri paguva iepazīties ar internetā publicēto vēstuli, kļuva zināms, ka zem tās parakstījušies ne vien virkne dažādu atlētu, aktīvistu un mākslinieku, bet arī juristi un, kas īpatnēji, valsts iestādēs strādājošie.

Starp vēstules parakstītājiem, piemēram, ir Ārlietu ministrijas (ĀM) darbiniece, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) padomniece sadarbībai ar valsts institūcijām Sandra Sondore.

Sarunā ar “Re:Baltica” Sondore plašu komentāru nesniedza – vien nosūtīja dažādas interneta saites un ieteica “skatīties uz šo vēstuli plašākā kontekstā”.

Dažs labs droši vien atcerēsies, ka Sandra Sondore, kas nu parakstījusi vēstuli, kurā ļaudis bažījas par vakcīnām, savulaik medijos stāstīja par savu pieredzi ar “maģisko”, jeb citiem vārdiem psihotropo tēju – ajavasku, kuras izcelsmes vieta ir Dienvidamerika.

Latvijā šī “garīgās attīrīšanās” dzira, kura nereti izsauc smagas organisma reakcijas, tostarp halucinācijas un vemšanu, ir nelegāla, jo tās aktīvā sastāvdaļa ir starptautiski aizliegtais Dimetiltriptamīns jeb DMT.

Ir ziņots arī par letāliem iznākumiem pēc rietumnieku dalības Dienvidamerikā un citviet rīkotās ceremonijās. 2019. gadā kādā “garīgās attīrīšanās” ceremonijā Kiprā bojā gāja arī 34 gadus veca Latvijas pilsone.

Starp vēstuli parakstījušajiem ir arī Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne. Iepriekš viņa bijusi Valsts prezidenta preses sekretāre.

Arī Krapāne ar mediju nav runājusi, norādot, ka tas “nebūtu ētiski”, ņemot vērā viņas darbavietu. Viņa gan nenoliedza, ka visam vēstulē paustajam piekrīt.

No šī nu izriet, ka ārlietu ministram padomus dod un Valsts kontrolē par komunikācijas lietām atbild personas, kuras ir parakstījušās zem dezinformācijas laikmetā, kad viltus ziņas visā pasaulē kļūst par arvien lielāku draudu sabiedrībai un atsevišķās valstīs tiek izmantotas kā instruments stabilitātes graušanai.

“Kas Jauns Avīze” vērsās pie ĀM, lai vaicātu, kā ministrija un ministrs Rinkēvičs vērtē savas padomnieces rīcību.

Atbilde no ministrijas preses sekretāra Jāņa Beķera bija lakoniska: “Atbildot uz jūsu jautājumu, informēju, ka runa ir par Sandras Sondores personīgo viedokli un uzskatiem, kas nekādā veidā nepauž ne Ārlietu ministrijas, ne arī ārlietu ministra nostāju šajā jautājumā. Plašāki komentāri par viedokli būtu prasāmi S. Sondores kundzei.”

Par ministra Rinkēviča nostāju savas padomnieces rīcības jautājumā ministrija neinformēja.

Daudz kritiskāk par savu darbinieci - Līgu Krapāni - izteicās Valsts kontrole.

“Valsts kontrole ir informēta par Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas nodaļas vadītājas L. Krapānes parakstu vēstulei [...], kas adresēta valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas deputātiem un Tiesībsargam. Valsts kontrole norobežojas no L. Krapānes publiski paustā atbalsta vēstulei un norāda, ka šī ir L. Krapānes privāta iniciatīva, kura neizriet no viņas darba pienākumiem Valsts kontrolē. Vienlaikus uzskatām, ka Valsts kontroles amatpersonas komunikācija publiskajā telpā nav strikti atdalāma no privātpersonas uzskatu paušanas, jo īpaši Valsts kontroles revidējamās jomās, sekojoši L. Krapānes rīcību uzskatām par neatbilstošu. Tuvākajās dienās lemsim par Valsts kontroles tālāko rīcību šai jautājumā,” rakstiski atbildēja Valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis.

Valsts kontrole saredz reputācijas riskus, kamēr ministrijai, šķiet, vienalga

Drīz pēc tam publiski aizsākās diskusijas par to, vai valsts augstākās revīzijas iestādes komunikācijas departamenta vadītājas amats Līgai Krapānei ir īstā vieta.

Kritiski par darbinieci sarunā ar Latvijas Radio izteicās arī Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.

Jāpiebilst gan, ka pēc tam, kad mediji bija pievērsušies abām valsts iestādēs strādājošajām vēstules parakstītājām, Valsts kontroles salīdzinoši stingrākās reakcijas dēļ tikai Krapāne izpelnījās plašāku uzmanību, cilvēkiem viņu vai nu atbalstot un vēlot palikt amatā, vai arī kritizējot.

Tikmēr Ārlietu ministrija ar lakonisko atbildi, šķiet, demonstrē nostāju, ka ministra padomnieces Sandras Sondores personiskais viedoklis, kas pamudinājis parakstīties zem dezinformējoša materiāla, neesot plašākas apspriešanas un satraukuma vērts, neskatoties uz to, ka viņas darbs ir konsultēt ārlietu ministru.

Rezultātā Sondores vārds sarunās par dažādi vērtēto vēstuli valsts augstākajām amatpersonām tik plaši nav izskanējis.

Publiski arī ziņots, ka nekādas pārrunas ar Sondori par minēto dezinformējošo dokumentu un sava vārda pierakstīšanu zem tā, ministrijā nav notikušas.

Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka Krapāne savā amatā 2020. gadā nopelnījusi 32 859 eiro, savukārt Sondore savā – (informācija par 2019. gadu) 29 429 eiro.

Kas ir vēstules koordinators Matīss Kaļāns?

Kā vēstules sagatavotāju un parakstītāju iniciatīvas koordinators tajā norādīts kāds Matīss Kaļāns.

Vairumam šī persona varētu būt nezināma, taču publiski ir pieejama šāda un tāda informācija, kura, iespējams, tomēr ļauj izveidot priekšstatu.

2011. gada 28. maijā, izmantojot Satversmes dotās tiesības, toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Latvijas vēsturē pirmo referendumu par Saeimas atlaišanu.

Parlamentu togad atlaida 95% vēlētāju un pēc kāda laika kļuva skaidrs, ka otrais prezidentūras termiņš Valdim Zatleram nepienāksies.

Rezultātā, pametot valsts augstāko amatu, Zatlers nodibināja savu politisko spēku – Reformu partiju.

Tās rindās tad nu arī parādījās tajos laikos par “mazpazīstamu uzņēmēju” un “mazpazīstamo vēdisko zināšanu studentu” dēvētais Matīss Kaļāns.

Jau gadu vēlāk medijos tika spekulēts, ka Matīss Kaļāns tiks virzīts darbam Rīgas brīvostas valdē, nomainot toreizējo RD deputātu Olafu Pulku.

Kas amizanti – šī bija prognoze par neviena cita kā toreizējā bezpartejiskā, taču no Reformu partijas virzītā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta lēmumu attiecībā uz Rīgas ostu.

Pulka vietā gan togad stājās Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Jāpiebilst, ka vēl 2014. gadā tika runāts arī par jau pieminētās Sandras Sondores (tolaik Sandra Sondore-Kukule) iespējamu virzīšanu darbam Ventspils brīvostas valdē.

Šī prognoze gan piepildījās, un valdība togad lēma, ka Sondore varēs apvienot ārlietu ministra padomnieces statusu ar darbu ostā. Arī Sondore reiz ir pabijusi pēcāk likvidētajā Reformu partijā – kā valdes locekle.

“Neapgāžamie fakti” kļūst par “personīgo viedokli”

Atgriežoties pie Kaļāna, vērts piebilst, ka 2016. gadā viņš nokļuva Artusa Kaimiņa partijas KPV LV valdē.

Tuvāk mūsdienām Kaļāns sācis figurēt kā uzņēmējs, personāla atlases pakalpojumu uzņēmuma “Jobilla” pārstāvis, kā arī biznesa un izaugsmes treneris.

Papildus gana biežai dalībai Rīga TV24 raidījumos, Kaļāns vēl nesen paviesojies “Brīvvalsts TV” – interneta platformā, kura sevi dēvē par mediju, taču faktiski, cita starpā, nodarbojas ar dezinformācijas izplatīšanu, tostarp arī par Covid-19.

Šis informācijas resurss ir saistīts ar pretrunīgi vērtēto drošības iestāžu un policijas redzeslokā nonākušo nodibinājumu “Sabiedriskie Satversmes Sargi”, kā pārstāvji protestos regulāri konfliktē ar policiju.

Pērn Kaļāna viedoklis parādījies arī SIA “Memory Water” dibinātāja, sazvērestību teoriju izplatītāja Jāņa Pļaviņa portālā Mainampasauli.news.

Arī Kaļāns vēstulē sarakstīto medijiem komentēja izvairīgi – lietas, kuras vēstulē tika pasniegtas kā fakti, nu bija kļuvuši par parakstītāju viedokli, uz kuru viņiem esot tiesības.