Uzminiet, kas iekšā Maijas elegantajā šampanieša traukā! Garāmgājēji pat nenojauš, ko viņa tajā pārnēsā

Maijas interese par dabu un zaļo dzīvesveidu radās jau bērnībā. Viņas mamma bija ārste un daudz strādāja, tāpēc meiteni pieskatīja auklīte. "Man liekas, ka mana auklīte bija vides jautājumu influencere. Viņa bija kundze gados un vienmēr stāstīja par lietām, puķītēm un kokiem tā, it kā tie būtu dzīvi. Man kā bērnam kaut kā tika ieaudzināts, ka visa pasaule, daba un ekosistēma ir dzīva, mēs kopā elpojam un nevar tai darīt pāri. Tas bija pirmais impulss."

Savukārt otru impulsu Maija piedzīvoja padsmitnieces gados, kad kopā ar kori devās uz Vāciju. Tur viņa redzēja, kā vācieši šķiroja atkritumus, un saprata, ka viņiem ir pilnīgi citāda domāšana un attieksme pret dabu un saviem atkritumiem.

Ja iespējams, izmanto lietotas mantas

"Tie ir divi elementi, kas ir veidojuši manu attieksmi pret vidi un klimata jautājumiem," Maija teica un skaidroja, ka ikdienā attieksme izpaužas tajā, ka viņa cenšas lietot un patērēt pēc iespējas mazāk  lietu, resursu un enerģijas.

Piemēram, viņa mēģina izmantot lietotas mantas, kas, starp citu, pasaulē ir pilnīgi pietiekamā daudzumā. Ja tomēr rodas vajadzība pēc jaunas lietas, tad viņa iegādājas labas kvalitātes, Latvijā radītas vai ilgtspējīgi ražotas mantas, nevis pērk nekvalitatīvus niekus, kas drīz vien saplīst vai kļūst nelietojami.

Nevēlas, lai Zemi uzgrilētu

Kāpēc Maija cenšas pēc iespējas mazāk pirkt un lietot? Viņa nesen dzirdēja salīdzinājumu, ka mūsu planēta patlaban ir ielikta tādā kā cepeškrāsnī, kas pamazām silst. Lai gan pasaulē daudz runā par klimata pārmaiņām, mums, Latvijā dzīvojošajiem, var šķist, ka nekas īpašs šajā ziņā nenotiek, neskaitot to, ka paliek siltākas ziemas un vasaras.

Taču mums vajadzētu apzināties, ka brīdī, kad "krāsns" būs uzsildījusi Zemi vēl vairāk, mūs sāks "grilēt kārtīgi". Klimata konferences speciālisti atkārtoti brīdina, ka šis ir pēdējais mirklis, lai kaut ko mainītu. "Latvijā mēs joprojām to īsti nejūtam, bet tad, kad mēs to sajutīsim, būs par vēlu."

Sekas varētu būt vēl spēcīgākas vētras, lieli karstuma viļņi un citas klimata izmaiņas. Jau tagad daļā pasaules valstu nav iespējams dzīvot kvalitatīvi vai nevar mitināties vispār, jo gaisa temperatūra ir pārāk augsta vai teritorija ir applūdusi.

"Šobrīd šķiet, ka uz mums tas neattiecas, bet diemžēl attiecas gan. Tāpēc ir svarīgi dzīvot saskaņā ar Zemes iespējām un resursiem, lai mēs "nenogrilētu un nesadedzinātu Zemi"."

Milzīgā karstuma trīs konkrēti mīnusi

Maija norādīja, ka krasās pārmaiņas sagaidāmas visai drīz. "Vai atceramies lauksaimnieku no Latgales, kurš peldējās savā applūdušajā kviešu laukā?" Viņa minēja piemēru, līdz ar ļoti karstajām vasarām un ekstremāliem dabas apstākļiem arī mums kļūs grūtāk nodrošināt sevi ar pārtiku, jo biežāk iespējami plūdi un vētras.

Ja vasaras kļūst ļoti, ļoti karstas, kā tas pieredzēts Eiropas dienvidos un šovasar dažas nedēļas arī Latvijā, cilvēkiem būtiski samazinās darba produktivitāte. Lai ļaudis varētu normāli strādāt, viņiem jānodrošina kondicionētas telpas, kas rada vēl karstāku gaisu uz Zemes.

Treškārt, vecāki ļaudis un cilvēki ar dažādām saslimšanām (piemēram, sirds problēmām) lielu karstumu nevar izturēt. "Mēs esam redzējuši bēdīgus piemērus no Itālijas un Francijas, kur vecāki cilvēki, kuriem mājās nav gaisa kondicionēšanas sistēmas, ir spiesti pavadīt daudz laika dienas centros vai telpās, kur ir gaisa kondicionēšana.

Vai tā mēs gribam vasaras pavadīt? Nevis laukā pie jūras, bet tumšā ledusskapī, jo ārā būs ļoti karsti..." 

Sagandēta dzīve sūdiņu dēļ

Cilvēkiem, kurus samazināt savu atkritumu daudzumu nepārliecina šie argumenti, Maija minēja finansiālos un labklājības apsvērumus. "Mēs šobrīd pērkam ļoti daudz sūdiņu - lētu lietu, kuras ļoti ātri salūzt. Mēs pērkam daudz lietu, bet pavadām ārkārtīgi daudz laika darbā, lai varētu šīs lietiņas nopirkt.

Mēs sagandējam sev dzīvi sūdiņu dēļ. Ja mēs pirktu mazāk nekvalitatīvo lietu, bet gan pirktu lietas, kādas tās bija agrāk (lietas, kas kalpo visu dzīvi un kuras var nodot no paaudzes paaudzei), mums vajadzētu mazāk strādāt, mazāk stresot un mums būtu vienkārši labāka dzīve.

Ja kādu neuzrunā tas, ka viņš varētu neizturēt klimata pārmaiņas, ekstremālus dabas apstākļus un augstu gaisa temperatūru, tad vēl ir labklājības un finansiālais elements. Var pirkt skaistākas lietas, kas kalpo ilgāk, mazāk strādāt un mazāk pirkt sūdiņus."

Pilns skapis ar grīdas lupatām

Kādas lietas Maija uzskata par sūdiņiem, bez kā varētu iztikt? "Klasisks piemērs ir drēbes. Mēs visi esam ievērojuši, ka ir krekliņi, džemperīši un arī kurpes, kas veikalā un reklāmās izskatās apetelīgi. Atnākot mājās, tā tekstūra liekas dīvaina, bet pēc trīs reižu uzvilkšanas tas izskatās pēc pilnīgas grīdas lupatas un ir jāizmet.

Tas ir lēti ražots, jo mēs gribam pirkt visādus grabulīšus, skaistumiņus un vieglus impulsus dzīvei. Bet īstenībā tā prece ir šausmīgi nekvalitatīva, jo tā ir lēti ražota, vesta pāri pasaulei un ļoti bieži tajā ir izmantots slikti apmaksāts vai pat bērnu darbaspēks.

Mēs to nopērkam, trīs reizes uzvelkam un izmetam miskastē. Kur tā miskaste paliek? Tepat mūsu Getliņos. Mēs izpērējam savu grūti pelnīto naudu, lai nopirktu kaut kādu lietu, kas pēc tam piesārņo mūsu dabu! Tas nav gluži prātīgi."

Lai šādas impulsu vadītas lietas iegādātos pēc iespējas mazāk, varbūt var pirms to pirkšanas trīs reizes apiet ap kvartālu un padomāt, vai tiešām tās ir vajadzīgas. Varbūt var trīs dienas padomāt, pirms tiešām nopirkt kārtējo krekliņu, apavu pāri vai kādu nekvalitatīvu nieciņu, un tad tā gribēšana pāriet? Varbūt iespējams atrast kādu kvalitatīvāku alternatīvu?           

Atkal jauns "iPhone", lai gan vecais bija gana labs

Maija atzina, ka mūsdienās daļai cilvēku, lai celtu savu pašvērtības un svarīguma sajūtu, regulāri nepieciešams iegādāties arvien jaunus "gadžetus". Protams, jāapzinās, ka viedtālruņi un citas ierīces šobrīd (īpaši pandēmijas laikā) ir darbarīki un saziņas līdzekļi.

Diemžēl pēdējā desmitgadē saražoja daudz ierīču, kas nebija salabojamas un savietojamas, tāpēc nācās iegādāties arvien jaunas ierīces. Taču tagad šo jomu cenšas regulēt Eiropas normatīvie akti, kas nosaka, ka ierīcēm ir jābūt salabojamām un jābūt pieejamām to detaļām. "Dzīvot tādā lietu patēriņā, kādā esam dzīvojuši, vienkārši nav iespējams."

Telefons ir, bet austiņas iespraust nevar

Maija pati nesen nopirka lietotu vecāka modeļa "iPhone" telefonu, bet pēc tam atklāja, ka tajā nevar iespraust austiņas. Tad viņa dusmojās, ka atkal jāpērk jauns "gadžets", lai telefonu varētu lietot ar austiņām.

Viņu kā ļoti apzinīgu cilvēku kāds paziņa ik pa laikam pavelk uz zoba, ka, nopērkot vecu, salabotu un tomēr labu ierīci, šajā gadījumā nācās piepirkt klāt vēl citu detaļu.

Nav jāstaigā caurās zeķēs

Maija uzsvēra, ka bezatkritumu dzīvesveids nenozīmē dzīves līmeņa kritumu. "Es galīgi nesūdzos par savu dzīves kvalitāti. Nevajag arī pārspīlēt!" Viņa zināja teikt, ka dažkārt cilvēki, kas ļoti cenšas panākt visas izmaiņas uzreiz, paši izdeg.

Lai tā nenotiktu, Maija par savu "iPhone" un austiņu situāciju domāja, paķiķinot par sevi, nevis ar lielu niknumu, ka kāds viņu "apčakarējis zaļajā domāšanā".

Patlaban pasaulē ir saražots tik daudz lietu, ka cilvēki savu esošo dzīves kvalitāti var uzturēt ar jau izgatavotajām mantām. Ir ļoti daudz lietu, kurām nevajadzētu doties uz atkritumu poligonu, bet tās mierīgi varētu turpināt lietot vēlreiz un vēlreiz. "Drīzāk ir neprāts pirkt pilnīgi jaunas, dārgas vai lētas nekvalitatīvas lietas tā vietā, lai pirktu lietotas, bet labas kvalitātes lietas!"

Tas nebūt nenozīmē, ka jāstaigā vecās, saplīsušās apakšbiksēs vai zeķēs. Ja lieta ir nolietota un vairs pilnībā nav izmantojama, tad tā ir jāizmet!

Ar ko sākt dabai draudzīgāku dzīvesveidu?

Biedrības "Zero Waste" pārstāve minēja arī dažas nelielas, bet nozīmīgas idejas, ko mēs katrs varam pamēģināt īstenot, domājot par savu atkritumu samazināšanu un dabai draudzīgāku dzīvesveidu. Piemēram, varbūt var sākt ar bioloģisko atkritumu šķirošanu? Patlaban tas ir ļoti viegli izdarāms, jo daudzviet pieejami brūnie bioatkritumu konteineri.  Turklāt tie ir lētāki nekā parastie zaļie sadzīves atkritumu konteineri.

Iespējams, veikalā var nepirkt, piemēram, skābētos kāpostus, kas rūpnieciski fasēti plastmasas spainīšos, bet gan iegādāties sveramos kāpostus un ielikt tos savā stikla burciņā? Arī lielveikalos iegādājamos salātus un citus beramos un sveramos produktus var likt savos vairākkārt lietojamos traukos.

Savukārt, plānojot ceļojumu, varbūt var nevis izmantot lidmašīnu, bet braukt tajā ar citu, videi draudzīgāku transportlīdzekli? Bet, dodoties no Rīgas centra uz Āgenskalnu, ir vērtīgi izmantot velosipēdu vai iet kājām, nevis braukt ar automašīnu.

Ne kā muļķīši, bet gan kā iedvesmotāji

Sarunas noslēgumā Maija atzina, ka bezatkritumu dzīvesveida piekritējiem un īstenotājiem mūsdienās nav jājūtas kā muļķīšiem vai dīvainīšiem, piemēram, dodoties ar savu burciņu uz lielveikalu vai nesot savus bioloģiskos atkritumus uz konteineru.

Tieši pretēji - viņi var justies kā iedvesmotāji un aicināt arī citus cilvēkus pamēģināt līdzīgu dabai draudzīgāku dzīvesveidu. Piemēram, Maija pati bioatkritumu šķirošanā izmanto īpašu tvertni, kas izskatās pēc eleganta šampanieša trauka. Nesot to pa ielu, viņa nav saņēmusi negatīvus jautājumus un komentārus par šo interesanto komposta tvertni.

Te var atrast vairāk ideju par to, kā ikdienā samazināt savu atkritumu daudzumu.