Zavadska: dati uzrāda labu vakcīnas aizsardzību arī pie delta varianta izplatības

"Personām, kurām pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, aizsardzība saslimšanai sāk nedaudz samazināties, taču jāņem vērā, ka pirmie, kuriem bija pabeigta vakcinācija gada sākumā, bija seniori, personas ar hroniskām slimībām un ārstniecības iestāžu darbinieki - grupas, kuras ir ar augstāku saslimšanas un inficēšanās risku," skaidro eksperte.

Pēc viņas paustā, SPKC dati par pilnībā vakcinētiem stacionētajiem Covid-19 pacientiem apliecina, ka vakcinācija caurmērā pasargā no smagas slimības gaitas, turklāt stacionēto vidū gandrīz piecas reizes vairāk bija pacienti, kas ir vecāki par 50 gadiem. Vienlaikus arī nāves gadījumi analizētāja laika posmā, proti, pēdējā mēneša griezumā, esot reģistrēti galvenokārt starp personām, kas ir vecākas par 50 gadiem - šādi bijuši 32 no kopumā 34 gadījumiem.

"Šis nelielais gadījumu skaits sadalījumā sešus mēnešus pēc pabeigtas vakcinācijas gan stacionētajiem, gan nāves gadījumiem, analizējot viena mēneša ietvaros, īsti neļauj parādīt statistiski ticamu aizsardzības efekta mazināšanos un SPKC viennozīmīgi būtu jāturpina iegūt un analizēt datus šādā griezumā arī turpmāk," atzīmē eksperte.

Tāpat Zavadska uzsver, ka balstvakcinācijas programmas galvenais mērķis ir novērst hospitalizāciju, smagu saslimšanu un nāvi tajās sabiedrības grupās, kur, vadoties pēc pierādījumiem, ir zināms, ka primārā imunizācija varētu vairs nenodrošināt optimālu imūno aizsardzību.

"Pēdējā laika pētījumi parāda, ka aizvien saglabājas augsta efektivitāte pret hospitalizāciju, smagu gaitu un mirstību, kas vienmēr patiesībā ir bijis vakcinācijas galvenais mērķis. Tajā pašā laikā pēdējie zinātniskie dati, kā arī tas, ko mēs dzirdam no citām valstīm, ir, ka samazinās vakcīnu efektivitāte pret vienkāršu saslimšanu. Taču tas, ka mēs kā vakcinētie varam saslimst, ir tikai loģiski - jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, jo vairāk būs arī šis procentuālais īpatsvars, cik tad ir saslimuši. Bet kad viņi saslimst - viņi saslimst viegli," sacīja eksperte.

Pēc viņas sacītā, vairāki pētījumi parāda, ka ar balstvakcināciju varētu uz kādu brīdi samazināt arī transmisiju, lai gan balstvakcinācijas ietekme uz vieglas gaitas Covid-19 norisi un potenciālo transmisiju, ekspertes vārdiem, joprojām nav pamatota nedz zinātniski, nedz epidemioloģiski.

Eksperte arī uzsvēra, ka aizvien absolūta prioritāte ir nodrošināt nepārtrauktu un viegli pieejamu primāro vakcināciju. Tāpat IVP norāda, ka balstvakcinācijas programma ir aizsākama pakāpeniski - ar gados vecāko iedzīvotāju grupām, pacientiem ar hroniskām slimībām vai augsta profesionālā riska darbiniekiem. Saskaņā ar IVP rekomendācijām balstvakcinācijas laikā arī ir nepārtraukti jāprioritizē tās iedzīvotāju grupas, kurām vakcīna bija paredzēta agrāk.

"Nav pieļaujama vakcinācijas resursu savstarpējā konkurēšana, jo primārās un īpašo grupu vakcinācijas nozīme ir daudz svarīgāka un ievērojamāka," skaidro IVP.

Vienlaikus IVP akcentē, ka ir svarīgi un nepieciešams izvērtēt balstvakcinācijas ieguvumus un riskus, vakcinējot to sabiedrības daļu, kurai Covid-19 nerada nopietnu veselības apdraudējumu. "Pirmās divas devas saņēmušiem jauniem cilvēkiem, kam Covid-19 nerada nopietnu veselības apdraudējumu, balstvakcinācija nav vēl īsti pamatota un pierādīta, tostarp arī no tā aspekta, ka ir izvērtējami gan riski, gan ieguvumi. Tāpēc IVP ļoti stingri uzsver, ka cilvēkiem, kas ir jaunāki par 30 gadiem un bez nopietnām blakus slimībām, balstvakcinācija visā populācijā vēl nebūtu rekomendēja," atzīmē Zavadska.

Jau ziņots, ka Latvijā no ceturtdienas sākta personu, kuras ir vecākas par 50 gadiem un ir ar hroniskām slimībām, balstvakcinācija pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Nacionālā veselības dienesta Vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.

Tāpat no ceturtdienas sākta balstvackinācija pēc ražotāja "Moderna" vakcīnas divu devu saņemšanas personām vecumā no 65 gadiem, sociālo aprūpes centru iemītniekiem un veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem.