Ārkārtējā situācija uz trīs mēnešiem. Kur palika stratēģija "ātri ciet - ātri vaļā"?
Pēc garām diskusijām Krīzes vadības padome šonakt lēmusi uz trīs mēnešiem valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, ieviešot dažādus papildu ierobežojumus. Vēl jūlijā Veselības ministrija prezentēja plānu Covid-19 saslimstības kāpuma gadījumā šoruden piekopt "ātri ciet – ātri vaļā" stratēģiju. Kāpēc šis plāns izčākstēja?
Veselības ministrija šī gada vasarā ieteica turpmāk piekopt režīmu "ātri ciet – ātri vaļā", kas nozīmētu, ka stingrus ierobežojumus sāktu ieviest pie tāda saslimšanas līmeņa, kas vēl ir regulējams. Tomēr, kā redzams, šo VM sagatavoto plānu valdība nav izmantojusi. Kāpēc?
Aprīļa vidus: tukšā Rīga ārkārtējās situācijas laikā
Uz šo jautājumu preses konferencē atbildēja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
"Valdības stratēģija jau kopš agra pavasara, faktiski kopš ziemas ir bijusi un paliek, un nemainīgi paliks vakcinācija," viņš skaidroja, norādot, ka valdība turpinās darīt visu, lai cilvēki vakcinētos. Kariņš sacīja, ka šobrīd valstī ir aptuveni pusmiljons pieejamu vakcīnu, un pēc nepieciešamīgas atkal tiks "iedarbināti" lielie vakcinācijas centri.
Kariņš norādīja, ka valdība ir sekojusi līdzi tam, kāda ir vakcinācijas procesa attīstība un situācija veselības aprūpes sistēmā, piebilstot, ka valdība jau vasarā Saeimā ierosināja pieņemt likumu, kas skaidri definētu, kādā veidā darbotos pienākums vakcinēties.
"No valdības puses mēs esam darījuši un turpināsim darīt visu, lai šis process ietu raitāk uz priekšu," viņš sacīja.
Rīgas Centrāltirgus, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija līdz 11.janvārim
Rīgas Centrāltirgus,kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija līdz 11.janvārim, kas paredz virkni ierobežojumus tirdzniecībai tirgus darba laikā brīvdienās un svētku dienās.
Premjers arī norādīja, ka pie jebkura lēmuma pieņemšanas, kā tas esot arī šoreiz, būs cilvēki, kuri argumentēs, ka tas, kas ir pieņemts, ir nepieņemami stingri un sen par daudz, un tie, kuri teiks, ka šis ir par maz.
"Te ir lieti atgādināt, ka mūsu valstī mēs dzīvojam vienā tīrā un ļoti efektīvā demokrātijā. Proti, nevienam – ne man, ne Valsts prezidentam, ne Saeimas spīkerei, ne kādam citam nav autoritāras varas," atzīmēja Kariņš. "Tas nozīmē, ka jebkuram lēmumam, ko mēs gribam pieņemt, mums vajadzīgs plašs atbalsts no citiem politiskajiem spēkiem.
Šis process reizēm ir drusku lēnīgs, bet tas garantē to, ka nav vienvaldības un netiek pieņemti pilnīgi neizsvērti lēmumi. Demokrātiskās iekārtās šādos krīzes laikos mēs visi gribētu, lai varētu straujāk virzīties uz priekšu."
Kariņš arī atgādināja, ka Latvijas vēsture liecina, ka autoritāra vara sabiedrībai nenāk par labu:
"Ja man būtu autoritāra vara, es būtu virzījies uz priekšu kā jebkurš, ja viņam būtu tāda vara.
Bet jautājums tad var rasties - ja mēs veidotu valstī iespēju kādam ar autoritāru varu rīkoties strauji, vai tas noteikti nāktu mūsu valstij par labu? Mūsu vēsture liecina par to, ka tas diemžēl tā nav.
Tātad demokrātijas ietvaros, kur ir nepieciešams gūt vairākuma atbalstu, mēs strādājam vienoti, visi uz vienotu mērķi un mums mērķis paliek nemainīgs – panākt, ka mūsu valsts iedzīvotāji vakcinējas, jo tā ir izeja no šīs krīzes."
Latvijā otro reizi pandēmijas laikā izsludina ārkārtējo situāciju
Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, uz četrām nedēļām Latvijā aizliegta izklaides pakalpojumu sniegšana bāros, naktsklubos, diskotēkās, ...
Premjers arī norādīja, ka valstīs, kurās sasniegta ļoti augsta vakcinācijas aptvere, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Portugālē un Īrijā, praktiski visi Covid-19 ierobežojumi tiek izbeigti. Viņš norādīja, ka tas ir virziens, kurā jāvirzās arī Latvijai.
"Mēs esam iepakaļ, jo mūsu valstī diemžēl ir ļoti daudz cilvēku, kuri līdz šim nav bijuši gatavi vakcinēties," sacīja premjers. "Mēs gribam turpināt pārliecināt viņus un tagad jau ar konkrētiem lēmumiem padarīt dzīvi vieglāku tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies."
Ārkārtējā situācija uz trīs mēnešiem
Jauns.lv jau ziņoja, ka Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju uz trīs mēnešiem.
"Visbiežāk hospitalizācija ir vajadzīga nevakcinētiem Covid-19 pacientiem, tāpēc ārkārtējās situācijas drošības pasākumi visvairāk ietekmēs cilvēkus bez derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Ir būtiski jāsamazina cilvēku klātienes kontaktēšanās visā sabiedrībā, vienlaikus veicinot vakcinācijas aptveri," teikts Ministru kabineta paziņojumā.
Ar visplašākajiem ierobežojumiem nāksies rēķināties tiem cilvēkiem, kuri vēl nav pieņēmuši lēmumu izmantot kādu no visā Latvijā pieejamajām Covid-19 vakcinācijas iespējām un pakļauj gan sevi, gan apkārtējos augstākam riskam inficēties ar Covid-19. Tomēr situācijas nopietnība cīņā ar Covid-19 prasa līdzdarboties arī cilvēkiem, kuriem ir derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz trīs mēnešiem valdība ārkārtas sēdē plāno izskatīt šodien, 8. oktobrī.
Vairāk par to, kādi lēmumi pieņemti KPV sēdē, lasi šeit.
