Vējonis: par karu esam sākuši domāt kā par kaut ko, kas notiek citur. FOTO

Viņš konferences dalībniekiem norādīja, ka gandrīz 70 gadus pēc Eiropas Savienības (ES) izveidošanas tās iedzīvotāji ir ieslīguši pašapmierinātībā, jo paaudžu, kas piedzīvoja pasaules karus, vairs nav starp mums. "Mēs esam sākuši domāt par karu kā kaut ko, kas notiek citur un kurā mēs iesaistāmies tikai caur TV ekrāniem vai nosūtot nelielu karavīru skaitu," pauda Vējonis.

Tomēr viņš atgādināja, ka mūsdienās drošība vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk, un patlaban pasaule saskaras ar ļoti daudziem drošības izaicinājumiem. Šie izaicinājumi ir gājuši krietni tālāk par Eiropas pierobežu, jo klāt ir nākuši konflikti Sīrijā. Arī Dienvidķīnas jūrā sastopamais konflikta potenciāls un Ziemeļkorejas kodolprogramma ir divi potenciāli katastrofālu draudu piemēri, minēja Valsts prezidents.

Kā lielu draudu drošībai prezidents minēja arī Krievijas militārās aktivitātes, raksturojot tās kā ieroču žvadzināšanu un demonstrāciju. "Mēs esam redzējuši, kā militārās mācības Ukrainā un Gruzijā var pārvērsties agresijā, okupācijā un aneksijā," bilda prezidents. Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievija ir valsts, kas Rietumus un to vērtības uzskata par savu pretinieku.

Pieminot NATO un ES nozīmi, Vējonis uzsvēra, ka šīs abas alianses ir bijušas miera un stabilitātes pamats Eiropā un piederība NATO un ES ir jāuztver kā ļoti nozīmīgs ieguvums. Viņš aicināja saglabāt tehnoloģiskās spējas, lai tiktu galā ar mūsdienu militārajiem izaicinājumiem.

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzsvēra, ka NATO ir parādījusi savu spēku pielāgoties arvien jauniem stratēģiskiem izaicinājumiem un tas ir jāturpina, nesaļimstot pēkšņa šoka priekšā.

Savukārt saistībā ar Krievijas aktivitātēm ministrs norādīja, ka Krievijas radītie izaicinājumi vairs nav tikai reģionālā līmenī, bet tie sasnieguši globālu līmeni, tāpēc NATO ir jāvairo pārliecība par tās spēku. "Tas ir vienīgais komunikācijas veids, ko Krievija saprot un ņem vērā," teica Bergmanis.

Viņa ieskatā Baltijas reģions ir kļuvis par vienu no izšķirošajiem NATO aizsardzības un atturēšanas punktiem.

Kā aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori, konference 11.gadu pēc kārtas pulcē vairāk nekā 600 augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un mediju pārstāvjus.

Šogad konferencē tiks diskutēts par ES lomu globālajā ekonomikā, "Brexit" ietekmi uz ES nākotni, NATO spējām pielāgoties 21.gadsimta izaicinājumiem, kā arī par Rietumu attiecībām ar Krieviju un Austrumu partnerības valstīm.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA