Darba vīzu dēļ latvieši vairs nevēlas emigrēt uz Lielbritāniju
Latvijas pilsoņu emigrēšana strādāšanai Lielbritānijā ir būtiski mazinājusies un vairs nevar runāt par Lielbritāniju kā pieprasītāko galamērķi. Lielbritānijā no jauna iebraukušo latviešu skaits vairs nav statistikas augšgalā, kā tas bija pirms "Brexit" un darba vīzu sistēmas ieviešanas, liecina "TV3 Ziņas" iegūtie dati no Home Office jeb britu iekšlietu ministrijas par izsniegtajām darba vīzām.
No 1. janvāra, kad spēkā stājās vīzu sistēma Eiropas Savienības pilsoņiem, līdz septembrim darba vīzām Apvienotajā Karalistē pieteicās 470 Latvijas pilsoņu. 147 vīzu pieteikumi noraidīti. Lai arī TV3 Ziņas lūdza britu iekšlietu ministriju skaidrot atteikuma iemeslus, tie netiek atklāti.
Rezultātā – vīzas darbam Lielbritānijā saņēma vien tikai 13 kvalificētie profesionāļi un 95 sezonas strādnieki. Izsniegtas 216 izņēmuma gadījumu vīzas, piemēram, biznesa vajadzībām.
Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā, Pauls Brummels, intervijā TV3 Ziņām saka: "Iegūt atļauju strādāšanai Lielbritānijā nav vairs viegli. Darba vīzas neizsniedz kuram katram. Tiek vērtēts, vai profesionālās spējas ir vajadzīgas Lielbritānijas tautsaimniecībai."
"Ir prasība noteiktā līmenī zināt angļu valodu. Darba alga nedrīkst būt zemāka par 25 600 mārciņu gadā, un tātad tie nav mazkvalificētie darbi. Dažām profesijām gan šī summa noteikta zemāka, piemēram, medicīnā un sociālajā aprūpē. Priekšroka inženieriem, IT speciālistiem Turklāt strādāt drīkst tikai tajā uzņēmumā, kas ir reģistrēts britu iekšlietu ministrijas darba vīzu programmā," skaidro vēstnieks Brummels.
Turklāt aizlidot uz Lielbritāniju un tad tur uz vietas meklēt darbu, piemēram, darbā iekārtošanas aģentūrās, vairs nedrīkst. Lai saņemtu vīzu, konkrētā darba vieta Lielbritānijā ir jāatrod, vēl esot Latvijā. Katram pašam jāsazinās ar britu uzņēmumu, lai tas sagatavo uzaicinājumu darbam uz Lielbritāniju. Iespējams, arī lielas naudas summas darba vīzas iegūšanai ir iemesls, kamdēļ tikai 13 Latvijas pilsoņi šogad spēja saņemt kvalificētā darbaspēka vīzu.
Pauls Brummels, Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā: "Trīsgadīgā vīza maksā 610 mārciņas, maksimālā ilguma - piecgadīgā vīza - 1408 mārciņas. Pirms izbraucat no Latvijas ir obligāti jāsamaksā par veselības aprūpi, ja nemaldos, 624 britu mārciņas gadā. Šīs summas ir jāsamaksā visas uzreiz vēl pirms izlidošanas no Latvijas. Vīzas apstiprinājuma gaidīšana var aizņemt līdz trim nedēļām."
Vairākas nozares Lielbritānijā mēnešiem ilgi pieredz darbaroku trūkumu. Britu valdība oficiāli gan nevēlas atzīst, ka tās ir sekas pret Eiropas Savienības pilsoņiem vērstajai imigrācijas politikai. Turklāt no jauna iebraukušajiem vairs nav tiesību saņemt nevienu sociālo pabalstu, pat ja paliks bez darba; nav tiesību saņemt pašvaldības mājokli par pazeminātu īres maksu. Savukārt privātie izīrētāji prasīs uzrādīt vīzu. Britu vēstnieks Latvijā TV3 Ziņām skaidro, ka darbarokas trūkst Covid dēļ, jo ekonomika strauji attīstās.
Pauls Brummels, Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā: "Ir iespēja šobrīd saņemt īstermiņa vīzas - 5 tūkstošiem kravas šoferu, 5 ar pus tūkstošiem strādnieku putnu fermās, putnu gaļas pārstrādē. Vīzas ir spēkā trīs mēnešus, līdz Ziemassvētkiem. Taču nevajag domāt, ka Lielbritānija ir aizslēgta. Ir virkne mazkvalificēto darbu, kuriem var saņemt īstermiņa, sezonālās vīzas, piemēram, augļu un dārzeņu vākšanā, to apstrādē, iepakošanā."
Tikmēr tie, kas dzīvojuši Lielbritānijā gadiem ilgi vai ieradās tur līdz pērnā gada 31.decembrim un pieteicās pastāvīgajam statusam, ir nodrošinājuši ikdienu bez izmaiņām, turpinās baudīt visus sociālekosnomiskos labumus kā pirms brexit. Pieteikumu skaits pastāvīgajam statusam arī parāda Latvijas pilsoņu skaitu Lielbritānijā. Tie ir 139 550, un tas ir vairāk nekā sākotnēji prognozējusi Latvijas ārlietu ministrija.
