FOTO: par gada labāko restaurēto būvi atzītā Dobeles Livonijas pils atvērta apmeklētājiem
Skates “Gada labākā būve Latvijā 2020” pirmo vietu nominācijā „Restaurācija” saņēmusi Dobeles Livonijas ordeņa pils. Pēc vērienīgās pārbūves Dobeles pils nu apmeklētājiem vērusi durvis. Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas ar pārbūvēto kapelas ēku ir nozīmīgākais valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novadā. Tagad tā ir daudzfunkcionāls kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centrs.
Dobeles Livonijas ordeņa pils – gada labākais restaurācijas projekts
Skates “Gada labākā būve Latvijā 2020” pirmo vietu nominācijā „Restaurācija” saņēmusi Dobeles Livonijas ordeņa pils. Pēc pārbūves Dobeles pils apmeklētājiem ...
Dobeles pilī tagad ir iespēja aplūkot ekspozīcijas, kurās atklāti interesantākie tās vēstures fakti un personības, kuras tur dzīvojušas. Apmeklētāji var doties tematiskās un teatralizētās ekskursijās gan Pils iekštelpās, gan pilsdrupu kompleksa teritorijā. Pils Lielajā zālē notiks izglītojošas lekcijas, semināri un zinātniskās konferences. Pils piedāvājumā ir iekļautas arī svinīgas laulību ceremonijas, tur skanēs arī nelieli akustiskie koncerti. Radošajā telpā norisināsies muzejpedagoģiskās programmas, radošās darbnīcas un meistarklases gan Pils gidu, gan pieaicinātu amatu meistaru vai mākslinieku vadībā. No Pils jumta terases un tornīša - augstākā publiski pieejamā skatpunkta Dobelē - var lūkoties uz pilsētu. Dažādi tematiski pasākumi norisināsies arī Pils pagalmā, informē Dobeles novada pašvaldība.
Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas un pilskalns kā senākā un nozīmīgākā viduslaiku kultūras vēstures liecība reģionā ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Dobeles novadā, kas ik gadus pulcē vairākus tūkstošus apmeklētāju.
Pagājušajā nedēļā pilī notika pasākums „Paldies par Pili”, kurā tika sumināti 2020. gada labākās restaurācijas veicēji. Dobeles Livonijas pils ordeņa kapelā vairāk nekā divus gadus strādāja arheologi, restauratori, arhitekti un būvnieki.
Būvdarbus, tai skaitā sarežģītos pils mūra konservācijas darbus, veica pilnsabiedrība „Rere Meistari 1” saskaņā ar SIA „Konvents” un SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādāto projektu. Pirms 15 gadiem definēto projekta ideju autors, būvprojekta vadītājs un autoruzraugs bija arhitekts Pēteris Blūms, būvinženieri Irēna Boks un Ilmārs Andrejevs–Empelis, bet būvuzraudzību veica SIA „RS Būvnieks”.
Arhitekts Pēteris Blūms uzsvēris: „Drupu atdzīvināšana ir izaicinājums mūsdienu mentalitātei. Tā ir lieliska iespēja apvienot vienā veselumā patiesu drupu vēstījumu mūsu laika arhitektūras ietvarā. Katra drupu konservācija vai restaurācija attālina un dzēš zūdošās īstenības patiesumu pat tad, ja ļoti cenšas to nedarīt. Mums ir iespējas izvēlēties – vai fetišizējam drupu nekrotiskās lielformas ar dziestošu autentiskumu, vai mēģinām veidot drošākus patvērumus drupu autentiskai izdzīvošanai. Ar šo projektu Dobeles pilsdrupās esam radījuši šo drošo patvērumu autentiskumam”.
„Vērtējot rezultātu, redzams, ka Dobeles pils kapela kļūs par Latvijas mūsdienu būvkultūras ievērības cienīgu daļu, kurā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar moderno, respektējot gadsimtiem senas tradīcijas un vienlaikus radot jaunus paraugus nākotnes tehnoloģijām pieminekļu konservācijā”, darbu noslēgumā norādīja „Rere Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Tā tagad izskatās Dobeles pilī pēc vērienīgiem pārbūves darbiem
Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela, kurā vairāk nekā divus gadus strādāja arheologi, restauratori, arhitekti un būvnieki, ir nodota ekspluatācijā. Iecienītais ...
Ekspozīcijā apskatāmas arī būvniecības gaitā veiktās arheoloģiskās izpētes rezultātā pilsdrupu kultūrslānī atrastās 13. un 14. gadsimta senlietas. Dobeles Livonijas ordeņa pilskalns kopā ar mūra pils drupām ir senākā un nozīmīgākā viduslaiku kultūras vēstures liecība reģionā. Pils kapelas ēkas sākotnējais apjoms celts aptuveni 1335. gadā, un kopš pirmsākumiem tā bijusi dominējošā ēka pils kompleksā, savu veidolu saglabājot līdz mūsdienām. Pilsdrupu restaurācijas un konservācijas būvdarbu izmaksas sastādīja 2 544 371 eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonds piešķīra 939 593 eiro, bet Dobeles pašvaldības ieguldījums bija 1 604 778 eiro.
