Rīga varētu tikt pie jaunas amatpersonas - nakts mēra

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

Viens no risinājumiem, lai uzlabotu situāciju un organizētu nakts dzīvi, būtu nakts mēra posteņa izveidošana. Viņš rūpētos par pilsētas naktsdzīves organizēšanu un politikas veidošanu, būtu arī mediators naktsdzīvē iesaistīto attiecību regulēšanā.

Kā pozitīvie piemēri nakts dzīves organizēšanai tiek minēti jau agrāk Rīgā rīkotie pasākumi - Muzeju naktis, Baltās naktis, Nakts zooloģiskajā dārzā, "Staro Rīga", Krastu mačs u.c.

Lai uzlabotu situāciju Rīgā nakts stundās, tiek rosināts izstrādāt nakts laika stratēģiju, veikt nakts ekonomikas plānošanu, publisko ārtelpu nodrošināt ar aktivitātēm un tās dažādot.

Tāpat esot nepieciešams novērst trokšņošanu, izdot bukletu "Rīga naktī", uzlabot satiksmi nakts stundās.

Nakts mēra amats ir izplatīts Nīderlandes pilsētās. Amsterdamas pirmais nakts mērs pirms vairākiem gadiem viesojās arī Rīgā, bet Groningenas nakts mērs pērn apciemoja Rēzekni.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, komitejas sēdē notiks ideju apmaiņa par pilsētas dzīves organizēšanu diennakts tumšajās stundās.

Pašvaldībā uzver, ka nav plānots tuvākajā laikā pieņemt lēmumus par jaunas "nakts mēra" pozīcijas ieviešanu. Pašreizējo diskusiju mērķis ir nevis jaunu amatu veidošana, bet gan ideju apmaiņa par to, kā pašvaldības iestādes var labāk koordinēt savstarpējo rīcību, uzlabojot dzīvi pilsētā diennakts tumšajās stundās.

"Cilvēki pilsētās nedzīvo tikai pa dienu. Cilvēki naktīs ne tikai guļ, bet arī strādā un izklaidējas. Un, ja pilsēta nepiedāvā viņiem šādas iespējas, tad viņi tās organizē paši. To mums spilgti parādīja arī Vērmanes dārza gadījums vasarā. Cilvēki vēlas izbaudīt pilsētas skaistumu un socializēties arī diennakts tumšajās stundās, bet, ja nav šādas iespējas, var rasties konflikti starp dažādām iedzīvotāju grupām. Rosinot šo diskusiju, mēs gribam pārņemt iniciatīvu un saprast, ko Rīga var darīt, lai šo nakts laiku pilsētā uzlabotu - gan publiskajā ārtelpā, gan ekonomiskajās aktivitātēs, gan kultūrā, sportā, izklaidēs un drošības jomā," skaidro naktsdzīves uzlabošanas koncepta iniciatīvas autore Laima Geikina (PP).

Deputāte vērsa uzmanību, ka Tallinā jau šāda koncepcija ir izstrādāta, bet nav vēl ieviesta, un arī Viļņa ir veikusi iestrādes koncepcijas gatavošanā. Nakts dzīves koncepts, piemēram, jau darbojas Ņujorkā, kur nakts dzīve iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.