Vai drīkstam peldēties un makšķerēt, kur ienāk prātā? Kas ir un ko nozīmē tauvas josla?

Jāpiebilst, ka tauvas josla nav izveidota tikai par prieku makšķerniekiem un peldētājiem, bet tā ir paredzēta arī mūsu drošībai. Piemēram, lai krastā varētu piestāt laiva, kurai pēkšņi uzradusies sūce, vai arī, lai ugunsdzēsēji vajadzības gadījumā varētu brīvi piekļūt ūdenim.

Promenādi gar Lielupi pārtrauc metāla žogs

Neapbūvētai un brīvi pieejamai tauvas joslai jābūt praktiski ap visām ūdenskrātuvēm. Taču pastāv daži izņēmumi, piemēram, ostu teritorijās vai gadījumos, ja kādu ezeriņu no visām pusēm ieskauj viens nekustamais īpašums.

“Likums un Taisnība” lasītājs Māris, ejot gar Lielupes krastu tās ietekas Rīgas jūras līcī virzienā, pēkšņi upes krastā atdūrās pret žogu, kuru nu nekādi nevarēja apiet.

„Zinu, ka jābūt tauvas joslai, biju nodomājis aiziet līdz jūrai. Bet te pēkšņi metāla stiepļu žogs, kuram nekādi nevar apiet garām! Vai tā drīkst,” neizpratnē ir Māris.

Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte “Likumam un Taisnībai” skaidroja:

„Fotogrāfijā redzamā teritorija atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, Buļļuciemā. Atbilstoši zemesgrāmatas datiem zemesgabala īpašnieks ir Latvijas valsts – Satiksmes ministrija, zemesgabala nomnieks ir SIA “Baltā kāpa”. Pašvaldība ir informēta par teritorijā atrodošos nožogojumu.

Zemesgabals atrodas Lielupes upes aizsargjoslā, Lielupes ostas teritorijā – atbilstīgi Zvejniecības likuma 9. pantam tauvas joslas nosacījumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar Likuma par ostām 3. pantu, tāpat šis nožogojums nav jaunas būvniecības rezultāts, tas ir vēsturiski pastāvējis, un šādos gadījumos tauvas joslas prasības uz to nav attiecināmas līdz jaunai būvniecībai”.
 
Vienlaikus viņa piebilst: „Ja tiek konstatēts tauvas joslas pārkāpums, var vērsties pašvaldības būvvaldē un pašvaldības policijā.”

Cik platai un kur jābūt tauvas joslai?

Krasta zemes īpašniekam jāievēro tauvas joslas noteikumi un viņš tajā nedrīkst neko būvēt, jo tā zemes īpašumu plānos tiek noteikta kā lietošanas tiesību ierobežojums. Atkarībā no tā, pie kādiem ūdeņiem šī josla atrodas, arī noteikts tās platums – četri, desmit vai 20 metri.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa “Likumam un Taisnībai” skaidro, ka tauvas joslas ievērošanas nosacījumus kontrolē vietējās pašvaldības:

„Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 5. un 15. pantam, kā arī Būvniecības likuma 7. pantam vienīgi pašvaldība ir tiesīga lemt par konkrēta objekta būvniecības atbilstību normatīvo aktu prasībām (tas tieši attiecas uz tauvas joslu – red.). Normatīvajā regulējumā ministrijai nav noteikta kompetence izvērtēt konkrētas būvniecības ieceres un plānotā objekta atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta b apakšpunkts nosaka, ka virszemes ūdensobjektu 10 metrus platā joslā aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (ar atsevišķiem, īpaši noteiktiem izņēmumiem). Pašvaldības tiesības un pienākums, konstatējot patvaļīgu būvniecību tauvas joslā, ir pieņemt attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
 
Saskaņā ar Civillikumu 1102. un 1104. pantu publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Proti, ir publiskie jeb valsts un privātā īpašuma ūdeņi. Pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī Civillikuma pielikumā uzskaitītie ezeri un upes, savukārt visi pārējie ūdeņi ir privāti. Ūdeņu lietošanas aprobežojumi ir noteikti Civillikumā. Saskaņā ar Civillikuma 1102. pantu publiskajos ūdeņos katram ir brīvi atļauta ūdens ikdienišķa lietošana, ciktāl ar to nekaitē sabiedrībai un neaizskar zemes īpašnieka tiesības.

Tāpat Civillikuma 1108. pantā noteikts, ka gan stāvošie, gan tekošie privātie ūdeņi, kas atrodas viena zemes īpašnieka robežās, pieder viņam ar tiesību lietot tos vienam pašam un pēc sava ieskata, bet ūdeņi, kas stiepjas cauri vai piekļaujas dažādu īpašnieku zemes gabaliem, ir viņu kopīpašums.
 
Zvejniecības likums regulē iekšējo, teritoriālo un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu. Saskaņā ar šī likuma 9. pantu ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta arī kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei.

Tauvas joslas platumam gar privāto ūdeņu krastiem jābūt četri metri, bet gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metri, gar jūras piekrasti – 20 metri. Līdz ar to peldēties, makšķerēt tauvas joslā drīkst bez īpašnieka atļaujas, ja vien netiek aizskarts zemes īpašnieka privātums un pārkāptas vides aizsardzības un makšķerēšanas noteikumu prasības. Lai ierīkotu tūristu, zvejnieku vai citādu atpūtai paredzētu apmetni, nepieciešama zemes īpašnieka atļauja.

Tauvas josla nav jānosaka vienīgi tad, ja privātie ūdeņi visā to platībā pieder vienam īpašniekam. Praksē tauvas joslas nav tikai ezeriņiem, kas pilnīgi atrodas uz viena īpašnieka zemes. Tiklīdz zemei gar ūdeņiem ir vismaz divi īpašnieki, spēkā stājas likuma norma par tauvas joslu.

Tauvas joslas platumu skaita: gar upju un ezeru lēzeniem krastiem – no normālās ūdenslīnijas; gar upju un ezeru kraujiem krastiem – no krasta nogāžu augšmalas. Tad tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze. Gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm tauvas joslu nosaka attiecīgās būves plānā. Tauvas josla neattiecas uz ostas teritoriju”.

Latvijā – 207 publiskie ezeri un 42 upes

Latvijā ir 207 publiskie ezeri, kas ir valsts īpašumā, piemēram, Burtnieks, Ķīšezers, Liepājas ezers, Ungura ezers, Inesis, Alauksts, Engures ezers, Kaņieris. Savukārt publiskās upes statuss atbilstoši Civillikumam ir 42 upēm. Dažas no upēm ir publiskas visā to garumā, citas (piemēram, Lielā Jugla vai Misa) – tikai noteiktos posmos. Tas nozīmē, ka pie šiem ūdeņiem jābūt desmit metrus platai tauvas joslai, bet pie citiem – četru metru platumā.

Par tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 30 līdz 1400 eiro, bet juridiskajai personai — no 140 līdz 2900 eiro, neskaitot izdevumus, kuri būs jāsedz par nelikumību novēršanu, piemēram, žoga nojaukšanu.

Tauvas josla jau noteikta ir, bet problēmas var parādīties, kad līdz tai jāaizkļūst. Neiesi taču cauri svešam dārzam vai pagalmam baudīt ūdenspriekus!

Attiecībā uz jūras krastu viss vairāk vai mazāk kārtībā, jo pēc likuma vismaz ik pēc kilometra jānodrošina kājāmgājēju ceļš uz jūru, kas lielākoties tā arī ir. Savukārt pie ezeriem un upēm par piekļuves ceļiem jārūpējas pašvaldībām, un šajā gadījumā netiek pieprasīts, lai ceļi būtu ik pēc kilometra. Tomēr katrai pašvaldībai jārūpējas, lai vismaz viens šāds ceļš būtu.

Ko drīkst darīt tauvas joslā?

* Makšķerēt, ja visi papīri kārtībā, ir izņemta makšķerēšanas karte.

* Peldēties, pie tam krastā atstājot savas drēbes un citas lietas, ja nebaidāties par to nozagšanu.

* Sauļoties, bet ne aizšķērsojot ceļu citiem.

* Sēdēt un vērot dabu, tostarp saullēktu un saulrietu.

* Pastaigāties ar suni, bet to pieskatot un savācot viņa atstātās “vizītkartes”.

* Neviens nedrīkst jūs dzīt prom no tauvas joslas vai par uzturēšanos tajā prasīt samaksu. Protams, jāņem vērā, ka jāievēro elementāri noteikumi – nekurt ugunskuru vai celt telti bez zemes īpašnieka atļaujas, skaļi uzvesties, lietot alkoholu, jo šajos gadījumos zemes īpašnieks jums var “uzrīdīt” pašvaldības policiju.

* Drīkstat krastā piestāt ar laivu un arī no tās izkāpt. Lai tur laivu atstātu uz ilgāku laiku, gan jāvienojas ar zemes īpašnieku.

* Aizsargjoslu likumā teikts, ka pa tauvas joslu aizliegts pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, un tas uz riteņbraucējiem neattiecas. Tā kā ar velosipēdu varat braukt gar krastu.

Pašvaldības kontrolē, bet ne īpaši bieži

Pašvaldības ik pa laikam rīko reidus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērotas tauvas joslas prasības. Tomēr publiski pieejamā informācija neliecina, ka tas notiek sevišķi bieži.

Šī gada maijā Daugavpils novada dome pārbaudīja, kā tauvas josla tiek ievērota Briģenes ezera aizsardzības zonā. Pašvaldība informēja:

“Daudziem īpašumiem savstarpējās robežās ir ierīkoti žogi, turklāt tie ierīkoti līdz pat ūdens virsmai un vietām iesniedzas ezerā. Pašvaldībā atgādina, ka tauvas joslā nekāda būvniecība, tostarp žogu uzstādīšana, nav pieļaujama. Tika konstatēta vairāku laivu piestātņu un laivu uzglabāšanas būvju ierīkošana ezera teritorijā, par ko tiks veikta pārbaude, vai tas atbilst normatīvo aktu prasībām un ir atbilstoši saskaņots pašvaldībā.

Daugavpils novada domes būvvaldes būvinspektors Arvils Pundurs atzina, ka izteikti būvniecības pārkāpumi Briģenes ezera tauvas joslā praktiski netika konstatēti, vien ar dažiem izņēmumiem”.

Savukārt septembrī Ķekavas novada domes vadība kopā ar Reģionālo pašvaldības policiju apsekoja Sausās Daugavas krastus, lai novērtētu, kā zemes īpašnieki ievēro prasību par tauvas joslu un kādas ir ķekaviešu iespējas brīvi piekļūt publiskajiem ūdeņiem, jo novada dome bija saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par to, ka iepriekš iecienītas peldvietas vairs nav sasniedzamas zemes īpašnieku uzstādīto barjeru vai žogu dēļ.

“Apsekošanas laikā konstatēts, ka kopumā situācija ir apmierinoša, un piekļuve Daugavas krastiem tiek nodrošināta. Novērots, ka nereti tauvas josla ir apaugusi ar kokiem un krūmiem, kā arī zemes īpašnieku uzstādītie nožogojumi, iespējams, atsevišķās vietās ir pārāk tuvu krastam,” informēja Ķekavas novada domes priekšsēdētāja birojs.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gatis Līcis norādīja: “Nereti zemes īpašnieki akcentē tikai savas tiesības, tomēr pastāv arī pienākumi, kuri ir noteikti likumā un kuru ievērošanu pašvaldība arī turpmāk uzraudzīs”.

Pēc Sausās Daugavas apsekošanas pašvaldība nolēma apkopot iegūto informāciju un sagatavot priekšlikumus par tālāko rīcību.