Kā plānot, tērēt un sadalīt ģimenes budžetu?

“Diskusijas par ģimenes budžetu var nebūt vieglas, tomēr kompromisa atrašana un noteiktu principu ievērošana noņem lielu daļu no ikdienas spriedzes. Svarīgi, lai tiek uzklausīti visi un ir mērķis, kura vārdā visi ģimenes vai mājsaimniecības locekļi ir gatavi ietaupīt, un pēc tam kopīgi bauda sasniegtā rezultātus,” uzskata eksperte.

Plānošana kā ģimenes saliedēšanas pasākums

Ģimenes budžets ir visu ģimenes locekļu ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika periodam. Tā plānošana palīdz naudu iztērēt mērķtiecīgāk, ietaupīt uz lietām, kas patīk, bet īsti tomēr nav nepieciešamas, atlikt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, veidot uzkrājumus un izvairīties no pārtēriņa. “Kopīgas ģimenes budžeta plānošanas sanāksmes var kļūt par spēcīgu ģimenes saliedēšanas pasākumu. Noteikti aicinu šajās diskusijās iesaistīt arī bērnus par jautājumiem, kuru izlemšana ir atbilstoša viņu vecumam, jo tas sniegs izpratni par naudas vērtību, radīs līdzatbildības sajūtu un palīdzēs nākotnē atbildīgi izturēties pret saviem izdevumiem. Lai motivētu bērnus ietaupīt, ieviesiet kādu spēles elementu, piemēram, sacentieties noieto soļu daudzumā, katrs atsakieties no viena paraduma, kam tērējat naudu, taču šie izdevumi nav nepieciešami,” iesaka J.Ziniča.

Budžeta audits

Ģimenes budžeta plānošana jāsāk ar ienākumu un izdevumu auditu, lai noskaidrotu, kādā finanšu situācijā atrodaties. Jāuzraksta visi regulārie mēneša izdevumu - maksājumi par dzīvesvietu, komunālo pakalpojumu izdevumi, kredītmaksājumi, dalības maksa par bērnu pulciņiem, transporta un pārtikas izdevumi u.c. Ja ienākumi ir pastāvīgi un summa noteikta, tad šo sadaļu nav nepieciešams katru mēnesi pārskatīt, savukārt, ja strādājat sezonālu darbu, esat pašnodarbinātais vai strādājat projektos, ienākumu sadaļa katru mēnesi ir jāprecizē. Starpība starp ienākumiem un izdevumiem ir tā, par kuras izlietojumu varēsiet diskutēt.

Tērējam mazāk, nekā nopelnām

Zelta likums, kas jāievēro - “tērējam mazāk, nekā nopelnām”! Ļoti populāra metode budžeta plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50% ienākumu novirza ģimenes ikdienas neatliekamajām vajadzībām, 30% apģērbam, izklaidei, dāvanām, bērnu kabatas naudai utt., bet 20% uzkrājumu veidošanai. Ja neatliekamajām vajadzībām tērējat vairāk nekā pusi ienākumu, izvērtējiet vai varat izdevumus samazināt, piemēram, pārdomāti izplānota nedēļas ēdienkarte var būtiski samazināt izmestās pārtika apjomu un līdz ar to arī izdevumus par to, elektrisko spuldzīšu nomainīšana uz ekonomiskākām - samazinās elektrības rēķinus, savukārt pārvietošanās ar kājām vai velosipēdu - izdevumus par benzīnu.

Ja tērējat vairāk nekā 30% apģērbam un izlaidei, pārliecinieties vai tiešām visas iegādātās lietas, apavi vai drēbes tiek lietotas, vairāk iegādājieties praktiskas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas lietas un, ja iespējams, iepērcieties izpārdošanās vai atlaižu laikā, lai nepārmaksātu. Savukārt, lai samazinātu izdevumus par izklaidi, apmeklējiet bezmaksas pasākumus, dodieties pārgājienos, pārskatiet abonētās televīzijas pakas apjomu. Lai saglabātu motivāciju, katram ģimenes loceklim vajadzētu būt arī saviem brīvajiem līdzekļiem, kurus var iztērēt pēc vajadzības vai saviem ieskatiem.

20% ienākumu būtu jānovirza uzkrājumu veidošanai. Tie var būt gan īstermiņa uzkrājumi kādam lielākam pirkumam, piemēram, jaunam ledusskapim, taču noteikti jāveido arī ilgtermiņa uzkrājumi – kas kalpos kā ģimenes drošības spilvens.

Kā komanda uz kopīgu mērķi

Nepieciešamos ietaupījumus neparedzētiem izdevumiem, vai ilgtermiņa iekrājumus pensijai vai bērnu izglītībai būs vieglāk veikt, ja vienosieties arī par kādu mērķi, kas sagādās gandarījumu visiem ģimenes locekļiem - kopīgs ceļojums, jauna dzīvesvieta, te svarīgi uzklausīt arī bērnu vēlmes un intereses. Pat ja viņu vēlmes nav piepildāmas, paskaidrojiet, kāpēc tas šobrīd nav iespējams, jo visus mērķus nav iespējams piepildīt uzreiz. Svarīgi, radīt komandas sajūtu kopīga mērķa sasniegšanai.