Ģimene pāris stundu laikā pieņēma lēmumu pamest Latviju un braukt uz Lielbritāniju
Jau aptuveni desmit gadus Ilze Bule un viņas ģimene dzīvo Apvienotajā Karalistē. Viņa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par pēkšņo aizbraukšanu no Latvijas un dzīvi Lielbritānijas vidienē.
Ilze Lielbritānijā ieradās 2011. gadā. Pirms tam viņa dzīvoja Ventspilī, bet tagad mīt Frekletonas (Freckleton) pilsētā Lankašīras apgabalā Lielbritānijas vidienē.
"Sākumā es nekur nestrādāju, bet pēc tam laiciņu strādāju fabrikā," Ilze teica un piebilda, ka tad sāka mācīties angļu valodu, jo iepriekš Latvijas skolās nebija to apguvusi. Tagad viņa angliski prot sazināties ļoti labi, bet ne perfekti.
Pašnodarbinātā divos darbos
Jau divus gadus viņa ir pašnodarbinātā un strādā vairākās darba vietās. Darbošanās no mājām un datora atvieglo bērnu aprūpi, izvadāšanai uz un no skolas, un Ilze pati plāno savu darba laiku.
Viena no viņas darba vietām ir ar kosmētiku saistītā kompānija "FM WORLD", kurā var darboties visā pasaulē. Bet otra ir "Utility Warehause", kas nodarbojas ar komunālajiem pakalpojumiem - internetu, mājas telefonu, gāzi, elektrību, mobiliem sakariem.
Pirms Covid-19 pandēmijas Ilzei bija biežāk jātiekas ar klientiem, bet tagad viņa var vairāk darboties no mājām. Tādā ziņā var teikt, ka pandēmija nākusi par labu viņas darbam - tas paveicams ātrāk un efektīvāk, jo nav vairs jāpavada ilgs laiks, lai aizbrauktu līdz klientiem. Piemēram, lai tiktu uz Londonu, vajadzīgas 4-6 stundas, un arī līdz Skotijai ceļā jāpavada daudz stundu.
Kāpēc aizbrauca no Latvijas?
Ilze atklāja, ka pēdējos gados, kad dzīvoja Latvijā, strādāja kā taksometra šofere, bet vīrs Guntis bija galdnieks. Jau vairākus mēnešus pirms aizbraukšanas no dzimtenes vīrs runāja par to, ka algas ir samazinājušās un jūtama krīze. "Es strādāju taksī un atbildēju, ka neredzu krīzi. Bet pēc kāda laika varēja pamanīt, ka sākas krīze.
Mums jau bija paziņas un draugi Anglijā. Es saņēmu zvanu, ka vajadzēja darbinieku. Man bija pāris stundu laikā jāatbild viņai. Vīrs atbrauca mājās no darba, es viņu nostādīju fakta priekšā, ka darbs ir Anglijā, vai viņš ir ar mieru braukt? Viņš piekrita. Pāris dienu laikā viņš to paziņoja savā darba vietā Latvijā. Sakrāmējām somu. Viņš Anglijā ieradās pirmais, bet pēc pusgada ar mašīnu arī es atbraucu uz šejieni."
Lielākā daļa ģimenes ir Anglijā
Jaunākais dēls Kevins, kuram ir 9 gadi, dzimis un audzis Anglijā. Viņš ir pabeidzis 4. klasi (Lielbritānijā skolas gaitas bērni uzsāk 4 gadu vecumā). Vecākais dēls Silvesters ir izmācījies un kopā ar ģimeni dzīvo Anglijā, aptuveni 5 minušu attālumā. Savukārt meita Sindija mīt Latvijā.
"Sākumā vecākie bērni uz šejieni negribēja, bet, kad beidzās skolas laiks un cilvēkiem pašiem jāsāk iet savā dzīvē un jāsaprot, kur ir vieglāk, tad tomēr naudas un visā pārējā ziņā vieglāk ir dzīvot Anglijā. Galvenokārt tāpēc, ka šeit tiešām ir atrodams darbs, ja grib strādāt."
Anglijā ir vieglāk
Ilzei pašai īpaši negribas atpakaļ uz Latviju, bet vīrs Guntis gan par to domājis. Viņam patīkot Latvijas brīvība, jo Anglijā tomēr nākas dzīvot saspiestāk. "Man šeit ir labi. Es varbūt vairāk domāju no ekonomiskā viedokļa, ka šeit ir labāk un vieglāk. Arī bērniem būs vēlāk vieglāk dzīvot un strādāt."
Viņa dzirdējusi, ka pirms kāda laika daudz aizbraucēju atgriezās Latvijā, bet pēc tam meklēja ceļus atpakaļ uz Lielbritāniju. Vēl tagad nākas sastapties ar latviešiem, kas cenšas rast iespējas atgriezties Anglijā, jo Latvijā dzīve tomēr neapmierina.
Neredz, kur Latvijā varētu strādāt, lai normāli dzīvotu
Ģimenes turpmākie plāni par dzīvesvietas valsti lielā mērā atkarīgi no jaunākā dēla. Visticamāk, viņi Lielbritānijā paliks līdz mūža beigām, nevis atgriezīsies Latvijā pensijas gados.
Kevins runā latviski, bet viņam latviešu valodā ir mazs vārdu krājums. Domājot par dēlu, Ilze neredz iespējas atgriezties dzimtenē, jo nevar izdomāt, kur Latvijā varētu strādāt, lai normāli uzturētu ģimeni, lai nebūtu jādzīvo stresā, ka nav naudas, lai nebūtu jāuztraucas, kā nomaksāt rēķinus.
Vienīgais risinājums būtu sava biznesa uzsākšana, bet arī par to Ilzei pagaidām nav ideju. "Man liekas, ka pa desmit gadiem ir šeit pierasts un man būtu grūti atgriezties."
Viņa uzskata, ka arī bērniem Anglijā būs vieglāk atrast darbu un nodrošināt sevi. Tāpat pozitīvi, ka Lielbritānijā, pabeidzot koledžas, ir pieejami studiju kredīti. "Galvenais, ka pēc tam ir darbs, kur strādāt."
Kamēr jauni, tikmēr pamēģiniet!
Latvijas iedzīvotājiem, kuri apsver iespēju aizbraukt padzīvot uz kādu citu valsti, Ilze sacīja: "Kamēr ir jauni un spējīgi, es ieteiktu varbūt pamēģināt padzīvot citās Eiropas valstīs, jo Anglijā tagad būs grūtāk. Bet ir jau vēl citas valstis, kur var braukt un pamēģināt. Kamēr ir jauni, vismaz vajag pamēģināt! Varbūt kaut kur iepatiksies un būs vieglāk. Es domāju, ka no ekonomiskā viedokļa ir vieglāk citā valstī. Es ļoti ceru, ka arī Latvijā kādreiz viss būs sakārtots un cilvēki būs laimīgi atgriezties un dzīvot Latvijā.
Es nesaku, ka nekad, nekad neatgriezīšos Latvijā. Tas viss ir atkarīgs no jaunākā bērna. Varbūt pensijas vecumā, kad viņš pats būs nostājies uz savām kājām, es aizbraukšu un dzīvošu Latvijā. Bet pagaidām, kamēr viņš mācās un sāks strādāt, nav tādu domu."
Reemigrācijas plāni nepalīdz atgriezties
Viņa izteica vērtējumu, ka Latvijā izveidotie reemigrācijas plāni ir tikai dokumenti, kas reālā dzīvē nav palīdzējuši vairākiem zināmiem cilvēkiem, kuri mēģināja atgriezties Latvijā. "Man paziņas ir atgriezušies, bet viņiem plāns nav palīdzējis un iestādēs teikts, ka neviens neko īsti nepalīdz, bet pašiem jāiet un jāmeklē darbs. Tas ir no paziņu, kas ir atgriezušies, teiktā..
Latvijā stabils darbs var būt tad, ja es pati izveidošu sev darba vietu, kur es darbošos un ar ko uzturēšu savu ģimeni." Bet par citu darba vietu stabilitāti un ilglaicīgumu viņai nav ilūziju.
Aizbraucot uz Latviju, gribas mājās
"Ar kaimiņiem [Anglijā]mēs satiekam labi, problēmu nav," viņa teica, vienlaikus piebilstot, ka angļu ģimenes nav viņu draugu lokā. Taču viņi draudzējas ar ģimenēm, kurās viens partneris ir latvietis, bet otrs - anglis.
"Iedzīvojušies esam, ar vietējiem satiekam labi. Es jūtos kā mājās. Aizbraucot uz Latviju, jau pēc divām nedēļām gribas mājās. Ir tāda jocīga sajūta: it kā braucu uz mājām, bet pēc divām nedēļām gribas mājās. Tomēr esam pieraduši šeit."
Lielbritānijā ģimenei ir māja un dārzs, kas latviešu cilvēkiem ļoti vajadzīgs. Pandēmijas laikā bija patīkami, ka varēja iziet savā dārzā un pasēdēt, padarboties. Tāpat ģimenei patīk ceļot pa Angliju, braukt un staigāt pa kalniem, peldēties ezeros.
Ja grib, darbu var atrast
Viņa piekrita, ka ikvienam uz mirkli var būt slikti, bet jāatceras, ka vienmēr var atrast izeju. Arī pirms Covid-19 pandēmijas varēja atrast darbu, ja cilvēks ļoti vēlējās strādāt un aktīvi meklēja nodarbošanos. "Ja gribēja strādāt, darbu varēja atrast. Nav tā, ka šeit nav darba. Varbūt tas šeit pietur. Vienalga, kas ar tevi notiks, tu zini, ka agrāk vai vēlāk varēs atrast darbu."
Pozitīvi, ka darba meklēšanas laikā pieejamas sociālās garantijas un tādējādi arī drošības sajūta, kas liek domāt, ka vieglāk ir dzīvot Lielbritānijā.
Neslinko, bet mācās papildus
Pandēmijas laikā bija daudz dažādu iespēju mācīties attālināti, un tāpēc daļa cilvēku ir paplašinājuši savas profesionālās jomas vai mainījuši nodarbošanos. Arī Ilze ir izmantojusi iespēju mācīties, lai gadījumā, ja beidzas viens darbs, varētu strādāt citur. Viņas pamatprofesija ir friziere, bet Anglijā pabeigti manikīra kursi. Viņa arī mācās konditora kursos, kā arī cep ruletes, tortes pēc pasūtījuma no mājām. Ir pabeigti kursi, lai varētu cept un tirgot no mājām.
Turklāt viņa ir aktīva arī ārpus darba. Piemēram, darbojas latviešu komūnas lapā "Our Sanbox Chanel". Tāpat kopā ar citiem latviešiem plāno atvērt kādu latviešu kopienas vietu.
Vīrs strādā fabrikā
Savukārt Ilzes vīrs Guntis, kas Latvijā bija galdnieks, tagad strādā burgeru fabrikā un ir līnijas vadītājs. "Kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka Anglijā galdniekiem vairāk darba vietu ir kā pašnodarbinātajiem un viņi vairāk ceļo pa objektiem. Viņš tomēr vairāk grib mājās, lai būtu kopā ar ģimeni. Varbūt tāpēc viņš ir izvēlējies darbu fabrikā."
Lielbritānijā celtniekiem un galdniekiem nākas diezgan daudz ceļot pa objektiem, ja viņi negrib strādāt fabrikās. Bet, ja vēlas darbu fabrikā, protams, arī to var atrast.
Daudzi meklē darbiniekus
Ilze nejūt, ka līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Covid-19 pandēmijas būtu mainījies viņas darba apjoms, bet no apkārtējiem dzirdams, ka ļoti daudzās darba vietās meklē darbiniekus.
"Pirms Brexit un Covid-19 darbu varbūt bija mazliet grūtāk dabūt, bet tagad tas ir ļoti pieejams." Gan darba sludinājumos, gan apkārtējo ļaužu valodās dzirdams, ka pat uz līnijas strādniekiem tiek paaugstinātas algas. Pirms vasaras sezonas darbiem pamanīts, ka ļoti liels pieprasījums ir tieši pēc lauku strādniekiem.
