Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova: „Nāks jaunie rēķini un tad mūs visus gāzīs riņķī”. (Foto: Rojs Maizītis)

Patērētāju aizstāve Tekla Žabova: „Jaunie rēķini visus riņķī gāzīs! Būs neapmierinātība!”  9

Sabiedrība
12. oktobrī 05:08 2021. gada 12. oktobrī 05:08
 
Elmārs
Barkāns
| "Likums un Taisnība"
Gan dabasgāzes, gan elektrības tarifi „mazajiem” patērētājiem pieauguši par 40%. Līdz ar to lavīnveidīgi tiek ziņots par siltumenerģijas tarifa celšanos Rīgā, Mārupē, Ogrē un citviet. Drīz sadārdzināsies „Latvijas Pasta” pakalpojumi. Īsi sakot, cilvēks noskatās, kā viss kļūst dārgāks. Par to, lai tarifi neiedzītu izmisumā, jārūpējas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Vai tā pilda savas funkcijas, žurnālam „Likums un Taisnība” stāsta Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova.

It kā patērētājiem būtu jāizsaka neapmierinātība ar kraso praktiski visu pakalpojumu un tam sekojošo preču cenu kāpumu. Tomēr lielas sūdzības par to nav saņemtas. Latvijas Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis „Likumam un Taisnībai” teica:

„Tiesībsarga birojā vēl nav pētīts gaidāmais elektroenerģijas un dabasgāzes tarifu kāpums. Tāpat šobrīd atzīmējams, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāju sūdzības par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju Tiesībsarga birojā nav saņemtas”.
 
Vai tik tiešām viss ir tik rožaini, to sarunā ar „Likumu un Taisnību” vērtē Tekla Žabova.

Vai būs OIK-2?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzdevums ir rūpēties par to, lai sabiedrībai tarifu kāpums nebūtu nepanesams slogs. Tomēr daudzi uzskata, ka komisija šo funkciju neveic.  (Foto: Andrejs Baburovs/LETA)

- Cilvēks, saņemot vai izlasot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) paziņojumus jeb skaidrojumus par tarifu izmaiņām, pārsvarā par to paaugstināšanu, kuros tiek aicināts par to paust savu „viedokli”, īstenībā no tā teksta neko nesaprot. Tur viss tik samudžināts, pārbārstīts ar dažādiem cipariem un formulām, ka atliek vien bezspēcībā noplātīt rokas – tu nesaproti par ko tiek prasīts tavs viedoklis. Vai piekrītat, ka SPRK tekstos tā īsti neko nevar saprast?

- Pilnīgi tam piekrītu. Šai nozarē jau strādāju 20 gadus, un pa šiem gadiem esmu daudz diskutējusi, strīdējusies un ņēmusies ar regulatoru. Kādas tad ir regulatora funkcijas? Tās ir aizstāvēt patērētājus, vērot, lai viņš var samaksāt un arī lai uzņēmējs nenogrimst. Tātad – tā funkcijas ir šī regulēšana, lai sabiedrība ar to būtu mierā.

Jau 2011. gadā tiesājāmies ar SPRK. Toreiz konstatējām, ka elektrības tarifs nav aprēķināts pareizi. Tiesvedība gāja ilgi – kādus divus, trīs gadus. Pirmajā instancē vinnējām, bet tālākās zaudējām. Toreiz sapratām, ka „Latvenergo” lielo peļņu tā vienkārši runājot „izņems” valsts budžetā. Tad man radās jautājums – ko tad regulē regulators? Vai regulē tā, lai viņiem būtu peļņa? Iznāca, ka toreiz mums kā patērētājiem faktiski uzlika elektrības nodokli.

Prasīju, pēc kādiem principiem aprēķina jaunos tarifus? Man atbildēja – pēc metodikas... Nu, un kāda tā metodika ir? Pēc profesijas esmu inženiere, tāpēc nolēmu to metodiku „ņemt priekšā” un izkost. Bet izrādījās, ka ir vairākas metodikas, man parādīja kādas septiņas. Un cik tās zinātniskas? Varbūt es gribu arī pati savu metodiku?

Un tad man jautājums par šo obligātā iepirkuma komponenti (OIK), par kuru visi kliedzam un ar kuru ņemamies. Kur bija regulators, kad pieņēma šo OIK? Mēs jau neviens nezinām, kāda tā koģenerācijas sistēma ir. Nolēmu tajā iedziļināties. Vesela grupa ieinteresēto man teica: „Tekla, būs ļoti labi. Būs siltums un elektrība!”

Labi. Bet, kas notiks vasarā, kur tad liks to siltumu? Tad rakstīju, ka tā dēļ elektroenerģijas tarifs celsies desmitkārtīgi. Visi par mani smējās. Un kā bija? Sadalīja elektroenerģijas ražošanu, piegādi un koģenerāciju. Tikai tad ieraudzījām, ka elektrības ražošana nemaz tik dārga nav, to sadārdzināja tie, kas tai bija „piekabinājušies” klāt, un visi uzsprāga. Faktiski mēs neviens nezinājām, ka trešdaļu tarifu sastāda šī koģenerācija.

Tagad runājam par saules paneļiem un vēja ģeneratoriem. Vai tas atkal nebūs OIK divi? Šos saules paneļus un vēja ģeneratorus apkalpos zināma personu grupa. Mums saka, ka tagad mēs mājās paši varēsim ražot enerģiju un to laist tīklos. Bet par to visu atkal maksāsim mēs visi. Uz to būtu jāskatās regulatoram, kurš tikai saka – mēs apstiprinām tarifus pēc metodikām, Ministru kabinets tā teica, koģenerācija būs un tā notiks!

Dīvainās metodikas

- Vai SPRK strīdas ar valdību, kas šis metodikas pieņem, un vai iebilst uzņēmējiem, kuri aprēķina šo savu sadārdzinājumu?

- Uzņēmējs iesniedz savu jauno tarifu, kuru izskata regulators. SPRK pārbauda, cik tas likumīgi. Nav tā, ka uzņēmējs iesniedz un viņa tarifu uzreiz apstiprina. Jāpierāda, ka tam tā jābūt. Bet visi uzņēmēji jau pierāda, ka tā tam jābūt, rāda dokumentus – sadārdzinājies tas un tas...

Tagad paaugstinās siltumtarifs, gāze, elektrība, bet vēl šodien neesmu saņēmusi skaidru atbildi, kāpēc? Atbilde – visā pasaulē paaugstinās un arī pie mums. Bet no valdības tā arī neviens nav devis skaidrojumu, kāpēc pieaug.

Nepārtraukti esmu cīnījusies par to, ka SPRK jābūt neatkarīgam pārstāvim, lai nebūtu tā, kā savulaik notika ar OIK. Bet neesmu to panākusi.

2020. gadā nodibināja konsultatīvo padomi, jo to pieprasīja OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija). Tajā ir arī mūsu pārstāve Baiba Miltoviča, kas vēro un sniedz priekšlikumus. Bet tie, kuri sēž šajā padomē, jau neredz to „ķēķi”. Un konsultatīvajai padomei ir tika rekomendējošs, nevis likumdošanas statuss. Turklāt tas ir ārpus darba laika un tā tālāk... Nu, kāda loma šai padomei?

Uzskatu, ka SPRK jābūt strīdu izskatīšanas komisijai, līdzīgi kā tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrā – struktūra starp patērētāju un uzņēmēju, kurš SPRK nav iekšā. Bet regulators saka – viņiem ir tikai viena sūdzība, un tas nozīmē, ka viņi strādā labi, viņi paši ar visu spēj tikt galā.

Tagad cēlušies tarifi, visi sūdzas par sadārdzinājumu. Sūdzības nonāk pie mums. Mēs tās pāradresējam regulatoram, kurš atbild – viss aprēķināts pēc metodikas. Tā skaidrošana ir diezgan īsa.

- Un kas šīs metodikas izstrādā?

- Nezinu, gan jau kādi zinātnieki. Gribēju saistīties ar Rīgas Tehnisko universitāti, pieaicināt zinātniekus, kuri tās metodikas pārskatītu. Kopā ar Rīgas Enerģētikas aģentūras vadītāju Maiju Rubīnu izstrādājām informācijas materiālu par siltumenerģijas tarifiem, cik tad īsti būtu jāmaksā. 

Tajā ir diezgan daudz formulas, bet tās ir diezgan viegli izskaidrojamas. Pie mums nonāk daudz iedzīvotāju sūdzību, un vienu no tām arī nolēmu izanalizēt. Un iznāca tā, ka viņiem par siltumu kvadrātmetrā bija jāmaksā pieci, nevis 50 santīmi, kā bija aprēķināts. Tad jārod atbilde, kā siltuma tarifu aprēķina – pēc mājas kopējās kvadratūras, pēc mājas kopējā lielā skaitītāja, un vai šī kvadratūra ir pareizi aprēķināta?

Savulaik „Rīgas namu pārvaldniekam” teicu, ka es labprāt veltītu savu laiku un visām mājām pārrēķinātu tarifus. Protams, šādam „brīnumam” neguvu atbalstu. Mēs tagad bļaujam par obligāto vakcināciju (protams, par to arī jārunā, jo tas attiecas uz mūsu ķermeni), bet neviens nerunā par to, ka pacels cenu gāzei un elektrībai. Neviens! Un domājat, ka kāds izies ielās pret to protestēt? Šaubos...

„Vecie kadri nekur nepazūd”

Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova: „Mums iekšā par daudz tas Padomju Savienības cilvēks”. (Foto: Rojs Maizītis)

- Visi par to runā tikai savā virtuvē, sēžot „skapī”...

-Jā.

- Izlasot nesaprotamos SPRK paziņojumus par tarifu celšanu, cilvēks pat īsti nesaprot, kā noformulēt savu prasību – pret ko tad īsti viņam protestēt? Kā noformulēt to, ka šie „metodiskie aprēķini” ir nepareizi?

- Uzskatu, ka mums ir jāsaņem vairāk informācijas. Nevis to, ka būs cits tarifs, regulatoram vairāk jāskaidro, kāpēc tas tā. Kad no ražotāja atdalīja sadales tīklus un nāca tie daudzie tirgotāji, man pat nāca smiekli. Nu, no viena un tā paša tirgotāja ņemat elektrību, kādas tur cenu atšķirības...?

Saka - ja jums nepatīk šādi, tad ejiet uz biržu un pērkat biržā, kur tas tarifs ir mainīgs: brīžiem tu iegūsti, brīžiem zaudē. Bet ne jau katrs tajā biržā var darboties. Tajā var darboties tikai zinoši, ne jau katra vecmāmiņa ir spējīga darboties biržā. Kad no ražotāja atdalīja tīklus, par tiem bija jāmaksā par „punkta” uzturēšanu pastāvīgā maksa. Par to bija ļoti daudz sūdzību.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad sadalījās „Latvijas gāze”, vienu laiku bija gāzes abonenta maksa. Un kad sāka rēķināt, cik kas izmaksā, izrādījās, ka tā abonenta maksa ir daudz augstāka nekā saņemtā gāze. Tad mēs taisījām traci, un, lai sabiedrību nomierinātu, šo abonenta maksu atcēla.

Vēlāk, kad devos pie akciju sabiedrības „Gaso” valdes priekšsēdētājas Ilzes Pēterones-Godmanes, pie viņas ieraudzīju kādreizējo „Latvijas gāzes” vadītāju Adrianu Dāvi, un sapratu, ka vecie laiki atgriežas, vecie kadri nekur nepazūd. Tagad to vairs nesauc par abonentmaksu, bet gan par maksu par sadali.

„Tas mūsu mierīgo tautu var saviļņot”

- Tagad jau mums zaļais kurss...

- Šis zaļais kurss mums visus tarifus paceļ. Nesen Šveicē, kura nav Eiropas Savienībā, bija referendums par to, ka Šveice atbildīga par 0,1% no globālās emisijas. Un tauta to neatbalstīja. Bet mēs neviens nezinām, par cik procentiem globālās emisijas atbildīga Latvija. Vai tik mums nav vēl mazāk?

Vēlos teikt, ka mēs jau sen dzīvojam zaļi. Kad iestājāmies ES, mums bija trīs HESi, 30% atjaunojamā enerģija. Tad uzņēmāmies iet uz 40%, 50%. 

Tagad būs elektroautomobiļi. Kā mēs ar tām automašīnām tiksim galā? Kur liksim tos akumulatorus? Neviens tajā nav iedziļinājies. Labi, es braukšu ar elektrību, bet tā jau arī jāražo.

Ir bailes, ka zaļais kurss mūs var iedzīt vēl lielākā nabadzībā. Tagad mums sauklis par nabadzības izskaušanu. Kā mēs to izskaužam, ja ceļam gāzes un elektrības tarifus, kas cels arī visu citu pakalpojumu cenas? Tas sitīs pa trūcīgo kabatu! Lielie, kas spējīgi maksāt un labi pelna, jau samaksās... Viss vēl tikai priekšā.

- Vai regulators arī spējis panākt kādu tarifu samazinājumu?

- Jā, ir bijuši tādi gadījumu. Regulators ir izvērtējis, ka kāda uzņēmēja komponenti var noņemt un tā aprēķināta nepareizi. Piemēram, pavasarī paziņoja, ka būs lētāka elektroenerģija. Nav tā kā SPRK visu tikai celtu uz augšu.

- Tomēr pēc īsāka vai garāka laika viss galu galā paliek dārgāks.

- Jā, viss aiziet uz augšu. Energoresursu tarifu celšana sabiedrībā var izraisīt lielu neapmierinātību. Tas nevar būt ilgstoši, tas nevar būt nepārtraukti, tas vienkārši mūsu mierīgo tautu var arī saviļņot. To valdībai jāsaprot.

- Bet vienkāršos vārdos – kas rada lielāko sadārdzinājumu?

- To es jums nepateikšu. Iekārtas un viss, kas ar to saistīts. Teiksim, „Rīgas siltums” vai „Jelgavas siltums” izskatīšanai jau iesniedz paaugstinātu tarifu, uzņēmējs pierāda, ka ražošana kļuvusi dārgāka, darbiniekiem jāmaksā lielākas algas... Bet regulatoram ir iespējas to samazināt. Jūs varat iet pie regulatora izrunāties, bet tā ir ļoti smaga joma.

Mēs esam sabiedriska organizācija, rakstām ES projektus un uz to naudas arī dzīvojam.

„Teica – viss būs lētāk! Iznāca otrādi”

- Kādus savus sasniegumus, uzvaras patērētāju aizsardzības atceraties, ko esat panākusi?

- Gandarījums bija pirms desmit gadiem, kad pirmajā instancē uzvarējām lietā par elektroenerģijas tarifu kāpumu, bet vēlāk gan zaudējām. Un tad, kad sāka runāt par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) celšanu, uzskatu, ka piebremzējām tā strauju celšanos. Pavasarī, kad atkal sāka to cilāt, uzrakstīju gan premjeram Krišjānim Kariņam, gan tieslietu ministram Jānim Bordānam. Diemžēl atbildi joprojām neesmu saņēmusi – ne balts, ne melns. Tomēr, paldies Dievam, NĪN vēl nav pacēluši.

Pati dzīvoju Jelgavā un man ir kariņi ar Jelgavas domi. Nesen pilsētā strauji pacēla ūdens tarifu, ko apstiprināja regulators. Es atklāju kļūdu aprēķinos, ar ko SPRK bija neapmierināts – es to nedrīkstēju izpaust. Bet rezultātā apturēju ūdens tarifa celšanos. Tur bija ierēķināts nepamatots sadārdzinājums iekārtās. Kad gāju tikties ar „Jelgavas ūdens” priekšnieku, viņš visu laiku no manis bēga. Tas vien jau par kaut ko liecina, ja tev no kāda jābēg...

Esmu izbraukusi problēmas risināt arī uz Rēzekni, Cēsīm, Liepāju. Liepājā kādam namam namsaimnieks bija paaugstinājis iekšējās elektrības tarifu. No sākuma sūdzējās viens dzīvoklis, bet pēc tam jau visa māja. Namsaimnieks atzina, ka ir kļūdījies, atvainojās un kļūdu izlaboja.

- Bet kāpēc regulators to neredzēja?

- Varbūt viņiem arī tādi sīkumu nav jāredz. Cilvēki sūdzas mums, mēs viņu vēstules izvērtēšanai sūtam uz regulatoru. Pašreizējos gāzes un elektrības celšanas tarifos kļūdas neesam saredzējuši, bet mums jau nav tie dati.

- Kas patērētājam būtu jādara, ja viņam šķiet, ka par elektrību vai gāzi jāmaksā vairāk, nekā tam reāli jāmaksā?

Saistītās ziņas

Vakcinētiem senioriem tiks piešķirtas kompensācijas energoresursu izmaksu segšanai 20
Gāzes cenu kāpums rada enerģijas krīzes riskus Eiropā 15
Vai šoziem salsim? Eiropā satraucas par gāzes deficītu 11

- Vajadzētu daudz rakstīt gan mums, gan regulatoram, jāraksta Kariņam.

Uz protestu pret vakcināciju esot sapulcējušies 10 000. Jāsaprot, ka tas protests jau nebija par vakcināciju. Tā bija neapmierinātība ar sistēmu. Valsts prezidentam un premjeram vajadzētu tajā visā iedziļināties. Tagad nāks jaunie rēķini un tad mūsu visus gāzīs riņķī. Lielā mēra viss atkarīgs no mājas vecākā.

Piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās notiek konkursi. Un pēc tiem vienmēr tarifi pieaug, reti kad ir bijis mazāk. Kad sadalīja „Latvijas gāzi” un „Latvenergo” teica, ka viss būs lētāk, bet iznāca dārgāk.

- Drīz sadārdzināsies arī Latvijas Pasta pakalpojumi.

- Pašreiz par pastu sūdzību nav, bet gan jau būs. Ar to pastu vispār ir traki. Mūsējie tagad visu sūta caur „amazonēm” un citiem, pasta kā tāda darbība gandrīz noplok – un, jo mazāk pasūtītāju, jo vairāk jāmaksā.

- No malas skatoties, mums ir savādāka situācija ne kā pie ziemeļu vai dienvidu kaimiņiem, kaut gan situācija un vēsture mums gluži līdzīga.

- No Igaunijas ļoti atšķiramies. Viņi līdzinās ar Somiju, viņi jau sen tur bija iekšā. Un leišiem aizmugurē ir poļi. Mums nekā nav. It kā mums jau zviedriem jāpielīdzinās, te Zviedrijas karaļi par varu cīnījušies. Domāju, ka mēs neprotam...

Mums iekšā tas Padomju Savienības cilvēks – grābšana, apkrāpšana, pēc iespējas vairāk savā kabatā. Bet cilvēks jau saules mūžu nedzīvos...

Citi šobrīd lasa

Briedim karjeru bija jābeidz pirms gada. Kas viņu sagaida turpmāk? 1
No slimnīcas Dortmundē līdz TV studijai Minhenē – atskatāmies uz visām Maira Brieža titulcīņām
Arvien vairāk cilvēku Latvijā meklē iespējas, kā saslimt ar Covid-19 3
Skatīt visus komentārus

"Бегу из Москвы": Прохор Шаляпин поспешил на гастроли после смерти жены