Kur aiziet un ko redzēt? Jaunākās izstādes: leģendārais bohēmietis, bundznieka tēva gleznas un apkārt kvadrātam

Divas “vērts redzēt” izstādes arī vēju pilsētas muzejā. Kristīne Kutepova savus “Dabas portretus” veidojusi kā spilgtus, lielformāta akrila gleznojumus. Arī Pētera Taukuļa personāizstādē “Skices” Liepājas muzejā var sastapties ar dabas tēliem, bet tie savādāki - “miksējušies” ar  cilvēku figūrām, seju atveidiem, ģeometrisku formu apvienojumiem, pašportretiem un kolāžām, kas atspoguļoti māksliniekam raksturīgajā – tīrtoņu krāsu gammas izteiksmē, un stilistiski izturētā, dažādu tehnisko risinājumu apvienojumā.

Bet leģendārajā viesnīcā “Jelgava”, kas tika būvēta gatavojoties 1940. gadā Helsinkos paredzētajām vasaras Olimpiskajām spēlēm, atklāta pazīstamā Jelgavas mākslinieka Ulda Rogas, kurš ir populārās grupas “Prāta vētra” bundzinieka Kaspara Rogas tēvs, gleznu izstāde “Jelgava: cits skata punkts”. Savukārt Rīgas Porcelāna muzejā aizdomās par epigonismu “Apkārt kvadrātam” iet viens no ievērojamākajiem Latvijas mūsdienu dizaineriem Āris Segliņš. 

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) Lielajā izstāžu zālē līdz 22. augustam skatāma mākslinieces Kristīnes Kutepovas perosnālizstāde “Dabas portreti”, kurā aplūkojami spilgti, lielformāta akrila gleznojumi, kuros vērojami dabas ritmi un ainavas, spilgtā, māksliniecei raksturīgā rokrakstā. Kristīne Kutepova ar šo izstādi apmeklētājus mudina aizdomāties par to, ka dabā viss ir īpašs, pilnīgi katram un visam šajā pasaulē esot savai vietai un nozīmei kopējā ritmā.

Kā uzver māksliniece,  dabas portreti ir tieši par to, kam savā ikdienas reibumā paskrienam garām, mīdām, raujam, neredzam.  “Cilvēkam ir jāspēj sajust sevi pa vidu debesīm uz zemei, tā, kā tas ir. Cienīt visu dzīvo un nedzīvo, ļaut būt,” saka Kristīne Kutepova.

Kristīne Kutepova (1982) ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas maģistra grādu mākslās. Sarīkojusi vairākas personālizstādes un piedalījusies starptautiskās izstādēs Itālijā, Vācijā un Baltkrievijā, kā veidojusi scenogrāfijas teātra izrādēm. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Tāpat Liepājas muzejā līdz 3. oktobrim apskatāma vēl viena jauna izstāde - mākslinieka Pētera Taukuļa personālizstāde “Skices”, kurā var sastapties ar dabas tēliem, cilvēku figūrām, seju atveidiem, ģeometrisku formu apvienojumiem, pašportretiem un kolāžām, kas atspoguļoti māksliniekam raksturīgajā – tīrtoņu krāsu gammas izteiksmē, un stilistiski izturētā, dažādu tehnisko risinājumu apvienojumā.

Mākslinieks par savu personālizstādi “Skices” pauž: “Cilvēka dzīve ir skice, uzmetums, kas nekad nav pabeigts. Atšķirībā no dzīvnieka, cilvēks nav piesaistīts konkrētam izturēšanās veidam, cilvēkam ir jāpieņem lēmumi. Tas ir gan mūsu vājums, jo nākotne kļūst neskaidra, gan arī mūsu spēks, jo dod mums iespēju mainīties un rīkoties.

Tikpat dažāda un mainīga ir arī māksla un cilvēka radītā kultūra. Jau Leonardo parādīja to savā mākslā caur nepabeigtību - praktiski visi viņa darbi nav pabeigti līdz galam. Katram māksliniekam pašam jāizvēlas savas tēmas un mērķi mākslā un es esmu izvēlējies vērot un atspoguļot dzīvi kā skici, nepabeigtu uzmetumu, nepārtrauktu mainību, plūdumu”.

Pēteris Taukulis (1958) ir liepājnieks, kura ceļš līdz mākslinieka statusam raksturojams kā garš un dažādu dzīves pieredžu izraibināts. Bijis strādnieks ostā, strādājis „Liepājas metalurgā”, mežcirtējs, restaurators, mākslinieks-noformētājs, brīvmākslinieks un pat mākslas vēstures skolotājs. Taču kopš 1990. gada viņš ir mākslinieks, kurš aktīvi iekļaujas Latvijas mākslas dzīves norisēs un sarīkojis daudzas personālizstādes Rīgā, Liepājā un citās Latvijas pilsētās. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” (Pils ielā 4) koncertzāles Mākslas galerijas abos stāvos, līdz 27. septembrim skatāmas divas jaunas izstādes – Romualda Geikina “Konverģence” un Pāvela Ostapceva “Grafika no skapja”. 

Romualds Geikins (1943) ir dzimis un audzis Daugavpilī poļu kalpotāju ģimenē. No 1963. līdz 1966. gadam mācījies Daugavpils Tēlotājas mākslas studijā pie Vasīlija Paršikova, bet pēc tam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā scenogrāfijas specialitātē. Kopš 1967. gada viņš regulāri piedalījies izstādēs.

Izstādes nosaukums “Konverģence” precīzi raksturo Romualda Geikina daiļrades būtību, kurai viņš ir uzticīgs visu savu radošo mūžu. Mākslinieks brīvi interpretē dažādu kultūru, periodu, virzienu ierosmes un mijiedarbību, risinot to tuvināšanos un saplūšanu vienas kompozīcijas ietvaros. Intelektuāli rēbusi un filozofiski noskaņoti akvareļi - abi šie apzīmējumi piestāv Romualda Geikina mākslai. ”Manus darbus nevar saprast jebkurš, jo tajos ļoti daudz ir zīmes un simboli. Arī krāsām un līnijām ir simboliska nozīme,” saka mākslinieks. Viņa dzīves un mākslas pozīcija ir opozīcijā. Studiju gados opozīcijā sociālajam reālismam, vēlāk mežonīgajam kapitālismam, kas mākslu ir pārvērtis tirgū. Agrā bērnībā likteņa lauzts un rūdīts, vēlāk leģendārs bohēmietis, kas dzimšanas dienā izspēlējis pats savas bēres, VDK kuratoru nesavervējams, viņš visu mūžu bijis uzticīgs idejai par “tīru”, nekomerciālu mākslu. 

Romualds Geikins ir pārliecināts, ka viņa tehnika ir unikāla. Viņa gleznu virsma šķietami ņirb, viz, krāsas iemirdzas, izstrādāta ir katra mazākā detaļa. Stundām noliecies pār akvareļpapīru ar smalku otiņu, viņš to pārvērš sapņiem līdzīgās ainās: “Viens darbs top divus trīs mēnešus, strādājot katru dienu trīs četras stundas. Citreiz drusciņ vairāk. Ja jūs dziļi ieskatāties, tad man visur ir konflikts, visas gleznas ir konflikts. Konfliktu mēs piedzīvojam katru dienu, bet es neko neuzspriežu.” 

Savukārt Pāvels Ostapcevs (1958) ir dzimis Rēzeknē. No 1975. līdz 1979. gadam mācījies tradīcijām bagātajā Penzas Mākslas skolā Krievijā, kur apguvis zīmēšanu un gleznošanu, kas balstīta krievu reālistiskās mākslas tradīcijās. Viņš savu rokrakstu izkopis regulārā darbā, sarīkojis ap desmit personālizstādēm, ir aktīvs grupas izstāžu dalībnieks.

Lai arī plašākai sabiedrībai Pāvels Ostapcevs pazīstams kā gleznotājs, virtuozs ainavists, šoreiz mākslinieks izvēlējies skatītājiem parādīt grafikas darbu izlasi. Pāvels Ostapcevs strādājis dažādās grafikas tehnikās – linogriezumā, tehniski sarežģītajā mecotintā un ofortā. Darbojies lietišķajā grafikā, veidojot Rēzeknes vizuālo identitāti pilsētas 700. jubilejas gadā, pievērsies arī grāmatu grafikai. 

Tāpat kā glezniecībā, arī ar grafikai raksturīgiem paņēmieniem mākslinieks radījis ainavas un klusās dabas, kā arī figurālas kompozīcijas. Izstādes “Grafika no skapja” darbi tapuši laikā no 1984. līdz 1997. gadam un tagad piedzīvo atkalredzēšanos ar skatītājiem. Grafikā mākslinieks daudz pētījis pasaules klasiķu, krievu mākslinieku darbus, latviešu Oļģerta Ābelītes, Aleksandra Junkera, Gunāra Kroļļa, Jura Petraškevica lapas. Par savu skolotāju grafikā uzskata savulaik Rēzeknē dzīvojušo estampa meistaru Juri Briedi.

Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) līdz 26. septembrim skatāma Āra Segliņa personālizstāde “Apkārt kvadrātam” jeb “Aizdomas par epigonismu” (epigonisms ˗ sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas). Izstāde ir iekļauta Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles 2021. gada programmā, kas ir viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās keramikas notikumiem Baltijas reģionā, pulcinot Latvijas un ārvalstu māksliniekus, kuru profesionālās darbības galvenie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi cieši saistīti ar keramiku.

Āris Segliņš ir viens no ievērojamākajiem Latvijas mūsdienu dizaineriem, kurš turpina būt uzticīgs porcelānam. Autora iedvesmas avoti ir simtgadīgais vēstures mantojums, ko atstājis krievu avangards, Bauhaus, de Stijl un citi radniecīgi mākslas virzieni. Autora rokrakstā nemainīga ir formas tīrība, priekšmeta funkcionalitāte, formu ģeometrija un tajā balstīts konceptuāls, minimālistisks dekors.

Jaunākie Āra Segliņa darbi veidoti kā patēriņa priekšmeti konkrētām vajadzībām, saskaņā ar pieprasījumu. “Formveides pamats ir kvadrāts, kas tiek pakļauts dalīšanai, atņemšanai, saskaitīšanai un rotācijai (veidojot apli). Šāda formveide ir atstājusi ietekmi uz arhitektūru, mākslu un, kā manā radošajā praksē, uz roku darbu un dizainu,“ stāsta autors.

Jautājums par mākslas un dizaina nošķīrumu jeb saistību Āris Segliņš risināja jau 2013. gadā, kad Rīgas Porcelāna muzejā notika viņa personālizstāde ar nosaukumu “Dizains nav māksla?...”. Toreiz izstādē bija skatāmi autora rūpnieciskā dizaina paraugi, kas bija radīti laikā no 1981. līdz 1989. gadam, autoram strādājot Rīgas porcelāna rūpnīcā. Šoreiz personālizstādē skatāmi autora jaunākie darbi, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā un uzdod jautājumus par unikalitāti, ietekmēšanos un imitāciju. Ja izstādes pamatnosaukums “Apkārt kvadrātam” atklāj formveides principus un norāda uz kvadrātu un apli kā vizuālo zīmi un pamata elementu, tad izstādes papildus nosaukums “Aizdomas par epigonismu” aicina izzināt, vai mūsdienās tapuši darbi ir tikai senāku mākslas darbu kopijas un neskaitāmas variācijas jeb tomēr oriģināli jaundarbi?

Āris Segliņš šobrīd dzīvo un strādā Vācijā. Dalību izstādēs uzsācis 1984. gadā. Dizaina pamatus apguvis Latvijas Mākslas akadēmijā, savukārt, praktiskās iemaņas papildinātas un pilnveidotas Rīgas Porcelāna rūpnīcā, strādājot par ģipša darbu meistaru, vēlāk rūpnīcas mākslinieciskajā laboratorijā par modelētāju. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.

* Leģendārajā viesnīcā “Jelgava” (Lielajā ielā 6), kas tika būvēta gatavojoties 1940. gadā Helsinkos paredzētajām vasaras Olimpiskajām spēlēm (2. pasaules kara dēļ tās nenotika un tā ceļotājus uz spēlēm cauri Latvijai nesagaidīja), atklāta pazīstamā Jelgavas mākslinieka Ulda Rogas gleznu izstāde “Jelgava: cits skata punkts”. Gleznotājs, kura darbi rotā teju vai katru viesnīcas numuriņu, ir populārās grupas “Prāta vētra” bundzinieka Kaspara Rogas tēvs.

Ulda Rogas personālizstādē eksponētas gleznas, kuras radītas vairāku gadu garumā un tā veltīta slavenā jelgavnieka, kura gleznas ir gandrīz katrā viesnīcas numurā, 80 gadu jubilejai.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja Inta Paulsone, saka, ka Uldi Rogu novērtēt pat nav iespējams: “Katram cilvēkam, kas Jelgavā saistīts ar mākslu, viņš ir kā tēvs, kā skolotājs. Viņa autoritāte ir neapstrīdama – bet tā nav barga, tā ir sirsnīga. Visu laiku viņš ir darbībā un mākslā un dāvina cilvēkiem savu nebeidzamo pozitīvismu”. Mākslas aprindās visi ir vienisprātis – tik lielu daļu savas daiļrades tieši Jelgavai veltījis nav neviens. Lieliskais akvareļa meistars ataino pilsētu savās gleznās, un nupat atklātajā izstādē apmeklētājs varēs palūkoties uz to ar gleznotāja acīm, pamanot nianses, kas, būdamas tepat acu priekšā, tomēr palikušas it kā apslēptas. 

Mākslinieks dzimis 1941. gada 28. septembrī, laikā, kad Latvijā jau valdīja Otrais pasaules karš. Bērnība puisēnam bija smaga, tomēr ar mātes gādību Uldis Roga tika uzņemts Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kas aizsāka viņa talanta uzplaukumu.

Uldis Roga strādājis par dekoratoru Jelgavas Kultūras namā, noformējis daudzu nozīmīgu pasākumu vizuālo tēlu, mēdza veidot dekorācijas uzvedumiem Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī un Lauksaimniecības universitātes teātrī. Nozīmīgu devumu gleznotājs ir ielicis arī darbā ar jaunatni – palīdzot attīstīties jaunajiem māksliniekiem. Mākslinieks galvenokārt strādā akvareļa un pasteļa tehnikā, bieži vien tās savieno un izmanto kā interesantu izteiksmes līdzekli. Viņa darbi atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Nacionālā mākslas muzeja krājumos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Izstāde būs atvērta līdz 20. augustam. Sīkāk internetā: www.hoteljelgava.lv.