Par SEPLP priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Siksnis

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz, ka padomes priekšsēdētājs tiek ievēlēts uz vienu gadu.

Līdz ar padomes locekļu apstiprināšanu amatā un priekšsēdētāja ievēlēšanu SEPLP sākusi darbu pie institūcijas izveides procesa, sākot ar šīs atvasinātās publiskās personas reģistrēšanas procesu Uzņēmumu reģistrā un citiem padomes darbības nodrošināšanas jautājumiem.

J.Siksnis uzsver, ka SEPLP pirmais, steidzamākais uzdevums ir izveidot jauno institūciju, lai tā spētu pilnvērtīgi strādāt un pildīt tai uzticēto uzdevumu – mērķtiecīgi rūpēties par sabiedrisko mediju ilgtermiņa attīstību.

“Šobrīd ir nepieciešams nostiprināt padomes institucionālo kapacitāti, piesaistot kvalificētu personālu un izveidojot biroju. Esam gandarīti par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pausto gatavību pārejas periodā sniegt visu nepieciešamo palīdzību Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzraudzības funkciju pārņemšanā. SEPLP izveidošana ir vēsturisks notikums, kas stiprinās visas Latvijas mediju vides drošību,” norāda Siksnis.

Likums paredz, ka pēc SEPLP pilnīgas izveidošanas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nodod tai lietvedību, kas saistīta ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu.

Saskaņā ar SEPLP un NEPLP vienošanos šis process notiks pakāpeniski un paralēli SEPLP praktiskās izveides procesam, lai nodrošinātu funkciju nepārtrauktību.

Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas ir spēkā kopš 2021. gada sākuma, SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.

“Lai SEPLP spētu veiksmīgi darboties, tai jābūt koleģiālai institūcijai, kuras rīcības vadmotīvs ir sabiedrības intereses. Liels gandarījums, ka jau no pirmās darbības dienas ir jūtams spēcīgs komandas gars, un ir panākta vienošanas, ka padome visus svarīgākos lēmumus pieņems, pēc iespējas ievērojot vienprātības principu,” uzsver padomes loceklis Jānis Eglītis.

Padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane norāda, ka “jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis, tajā skaitā galveno redaktoru un ombuda apstiprināšana, stiprinās sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, uzturēs augstus satura kvalitātes standartus un vairos atbildību sabiedrības priekšā”.

Likums nosaka, ka SEPLP īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā, konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, izstrādā un apstiprina tiem sabiedrisko pasūtījumu, sagatavo priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likuma projektam attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedrisko pasūtījumu izpildei nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, kā arī veic citus uzdevumus sabiedrisko mediju pārvaldībai.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome; vienu – Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.

SEPLP padomes pirmajam sastāvam Valsts prezidents izvirzīja Sanitu Upleju-Jegermani, sadarbības memoranda padome izvirzīja Jāni Siksni un Saeima izvirzīja Jāni Eglīti.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumi arī paredz, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir izveidota SEPLP pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību, kā arī koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

Jānis Siksnis līdz šim strādājis Baltijas Mediju izcilības centrā, kur sākotnēji veica izpilddirektora pienākumus, bet kopš pagājušā gada februāra ir projektu direktors.

Iepriekš J. Siksnis bijis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks un šo amatu pildījis no 2016. gada līdz 2018. gadam. Pirms tam divdesmit gadus pavadījis Latvijas Radio, kur darbu uzsācis kā Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors, bet vēlāk kļuvis par vecāko korespondentu, Ziņu dienesta vadītāju, attīstības projektu vadītāju un trīs gadus bijis arī Latvijas Radio valdes loceklis un ģenerāldirektors.

Pieredze gūta arī Latvijas Televīzijā, kur Jānis Siksnis no 2007. līdz 2008. gadam bijis raidījuma “De facto” vadītājs un sižetu autors.

Siksnis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis politikas zinātnes bakalaura grādu, savukārt šobrīd Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē apgūst maģistra studijas Sabiedrības vadības programmā. J. Siksnis labā līmenī pārvalda angļu un krievu valodu.