"Telegram" īpašnieks Durovs piedāvā nopirkt no Luvras nolaupītos dārgumus. Atdot tos Francijai viņš negrasās

“Labprāt nopirkšu nozagtās dārglietas un uzdāvināšanu tās atpakaļ Luvrai. Protams, es domāju Abū Dabī Luvrai; neviens nezog no Abū Dabī Luvras,” viņš paziņoja pasaules bagātākajam cilvēkam Īlonam Maskam piederošajā mikroblogošanas vietnē “X”.

Krievu uzņēmējs Durovs, kurš kopš 2017. gada dzīvo Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos un ir ieguvis šīs valsts pilsonību (tāpat kā Sentkitsas un Nevisas, kā arī Francijas), “Forbes” pasaules bagātāko cilvēku sarakstā ar 17,1 miljarda dolāru vērto mantu ieņem 118. vietu.

Jāpiebilst, ka Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētas Abū Dabī Sādijātas salā tiešām kopš 2017. gada ir mākslas muzejs “Louvre Abu Dhabi”, kas darbojas saskaņā ar 2007. gada Francijas un AAE līgumu un var līdz 2047. gadam izmantot Luvras nosaukumu, apmēram 24 000 kvadrātmetru teritorijā tiek eksponēti daudzi mākslas šedevri. Kā norāda muzeja tīmekļa vietne, līdz 2019. gadam to apmeklēja vairāk nekā 2 miljoni viesu, to padarot par visvairāk apmeklētāko muzeju arābu pasaulē

Pirms tam Durovs bija nosaucis Luvras aplaupīšanu par skumju Francijas pagrimuma pazīmi. Viņš norādīja, ka šis “pilnīgi nepārsteidzošais” incidents kļuvis iespējams tādēļ, ka Francijas valdība nespēj pildīt savus pienākumus. “Tas ir vēl viens skumjš kādreiz dižās valsts pagrimuma rādītājs, kur valdība ir pilnveidojusi mākslu novērst cilvēku uzmanību ar iedomātiem apdraudējumiem, nevis cīnīties ar reālajiem.”

Iespējams, Durova dzēlīgo piezīmi par Francijas norietu un iedomātajiem apdraudējumiem mudināja viņa paša bēdīgā pieredze ar Francijas likumsargiem. 2024. gada 25. augustā Durovu aizturēja Parīzes Le Buržē lidostā saistībā ar to, ka viņa izveidotajā “Telegram” platformā nekas nav ticis darīts, lai novērstu, ka tā tiek izmantota, lai pastrādātu tādus noziegumus kā terorisms, narkotiku tirdzniecība, krāpšana, naudas atmazgāšana, zagtu preču pārdošana un bērnu seksuālā izmantošana. Pēc apsūdzību izvirzīšanas viņš tika atbrīvots pret 5 miljonu eiro lielu drošības naudu, savukārt 2025. gada martā Francijas tiesa apmierināja Durova lūgumu īslaicīgi atcelt ceļošanas ierobežojumu, ļaujot viņam uz dažām nedēļām pamest valsti.

Jau ziņots, ka Francijas policija turpina meklēt ļaundarus, kas svētdienas rītā Luvrā nozaga astoņas kroņa dārglietas. Četri cilvēki maskās ielauzās Luvrā, nozaga dārglietas un aizbēga, izmantojot motorollerus. Zādzība ilga vien dažas minūtes un notika gaišā dienas laikā, kad muzejā jau atradās pirmie apmeklētāji.

60 izmeklētāju komanda strādā pie teorijas, ka zādzību izplānoja un pastrādāja organizētās noziedzības grupējums.

Pārdrošā zādzība aktualizējusi debates par drošības problēmām Francijas muzejos, un tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns atzina, ka Luvras aizsardzībā ir nepilnības. Arī Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess atzina, ka muzeju drošība ir vājais punkts. Pēdējos mēnešos Francijā apzagti vairāki muzeji.

No Luvras svētdien tika nozagti deviņi priekšmeti, no kuriem viens - imperatores Eiženijas kronis - vēlāk tika atrasts netālu no muzeja. Zagļi acīmredzot to pazaudēja bēgšanas laikā. Kronis, ko rotāt 1354 dimanti un 56 smaragdi, zādzības laikā tika bojāts. Zagļiem izdevās aizbēgt ar astoņiem priekšmetiem, kas datēti ar 19. gadsimtu, tai skaitā smaragdu un dimantu kaklarotu, ko Napoleons dāvināja savai otrajai sievai Marijai Luīzei. Tika nozagta arī diadēma, kas reiz piederēja imperatorei Eiženijai un kas rotāta ar gandrīz 2000 dimantu, un kaklarota, kas reiz piederēja pēdējai Francijas karalienei Marijai Amālijai. Kaklarota inkrustēta ar astoņiem safīriem un 631 dimantu, teikts Luvras tīmekļa vietnē, vēstīja aģentūra LETA.

Francijas iekšlietu ministrs norādīja, ka zādzība ilga nieka septiņas minūtes un to, visticamāk, pastrādāja pieredzējusi komanda, iespējams, ārzemnieki. Muzeja darbinieku iejaukšanās piespieda zagļus bēgt, atstājot aiz sevis daļu no laupīšanā izmantotā aprīkojuma, paziņoja Kultūras ministrija.

Šī bija pirmā zādzība Luvrā kopš 1998. gada, kad no muzeja tika nozagta Kamila Koro glezna, kas tā arī nav atrasta.

Pagājušajā mēnesī zagļi ielauzās Parīzes Dabas vēstures muzejā, kur nozaga zeltu 600 000 eiro vērtībā. Tajā pašā mēnesī no muzeja Limožā tika nozagti divi šķīvji un vāze, kuru vērtība aplēsta uz 6,5 miljoniem eiro.

Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka tiks darīts viss iespējamais, lai notvertu zagļus un atgūtu no Luvras nozagtos dārgumus.