Draudi ārstiem turpinās, bet pie atbildības nevienu nesauc

Pērn 12. decembrī sazvērestības teoriju piekritēji pašpasludinātajā "tautas sapulcē" iecēla 12 pārstāvjus, kuri uzņēmās aizstāvēt "lielas sabiedrības daļas intereses demokrātijas un cilvēktiesību atjaunošanā".

Uzdodas par tribunālu

Par šiem pārstāvjiem kļuva Jānis Pļaviņš, Diāna Ulme, Māris Bērziņš, Andris Ciekurs, Baiba Zvaigznīte, Edgars Mednis, Aivis Krimskis, Aivis Vasiļevkis, Anita Mitriķe, Edvīns Bauers, Arvīds Ulme, Madara Gobziņa, Aigars Grāvers un Kristīna Duņeca.

Pārsvarā visi viņi ir "antivakseri", vairāki darbojas arī par "Brīvvalsts TV" nodēvētā interneta dezinformācijas kanālā. Jau drīz pēc minētās sapulces valdības pārstāvji, ārstu organizācijas un daudzi mediķi individuāli sāka saņemt Latvijas Brīvības Alianses, biedrības "Par atbildību" un Vides aizsardzības kluba vārdā parakstītu vēstuli (kluba biedru vairākums gan no tās norobežojās).

Vēstulē apšaubīta koronavīrusa izcelsme un bīstamība, testu kvalitāte, pandēmijas laika ierobežojumi, pret infekcijas izplatību vērstās darbības pasludinātas par noziedzīgām un solīts “vispasaules tribunāls”.

“Atšķirībā no tā, vai kvalificējaties kā valsts amatpersona vai vienkārši nozares pārstāvis, atšķiras šajā lietā piemērojamā kriminālatbildība. 30 dienu laikā sniedziet savus apsvērumus un pierādījumus, īpaši publikācijas vai sagatavotos dokumentus, kas varētu kalpot par pierādījumu jūsu vainas mīkstināšanā vai atbildības izslēgšanā,” visā nopietnībā klāstīts vēstulē, kuras autoru mērķis esot saukt pie kriminālatbildības, materiālās un morālās atbildības “tos subjektus, kuri aktīvi vai pasīvi veikuši vai atbalstījuši šo noziegumu pret cilvēci”.

Ministrija velti vēršas policijā

Vienlaikus daudzi ārsti sāka saņemt draudu vēstules arī no individuāliem "antivakseriem". Martā šīs izdarības apspriestas pat Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kad deputāte Anda Čakša uzdeva jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam, vai viņš ir par to informēts un kāda rīcība sekos. Toreiz Pavļuts solīja, ka Veselības ministrija noteikti palīdzēs mediķiem īstenot viņu tiesības par šādām situācijām vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders  informē, ka ministrija jau pavasarī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā par nepatiesu ziņu sniegšanu un izplatīšanu sabiedrībā un ārstniecības iestāžu darbības tīšu traucēšanu, tādējādi radot būtisku kaitējumu sabiedrības veselībai un drošībai.

“Vēstulē izteikti aizskaroši izteikumi, nepatiesi apgalvojumi un apvainojumi par ārstniecības personu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku rīcību profesionālo pienākumu izpildē, kā arī izteikti kategoriski draudi par saukšanu pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības,” teic Šneiders. Tomēr Valsts policija resoriskās pārbaudes laikā nav atklājusi faktu, kas liecinātu par noziedzīgu nodarījumu, un kriminālprocesu neuzsāka.

Ar līdzīgu rezultātu beidzās arī Latvijas Ārstu biedrības un Lauku ģimenes ārstu asociācijas iesniegtās sūdzības. Tikmēr Pļaviņa izplatītajā video lielā mērā atkārtoti minētajā vēstulē ietvertie apgalvojumi, kam nu klāt nākuši draudi par iespējamu fizisku izrēķināšanos.

Nāves vēlējumi ārstei ar ģimeni

Policijas nespēja vai vienaldzība draudētājus tikai iedrošina. Ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava pēc publiska viedokļa paušanas par masku nēsāšanas nekaitīgumu bērniem saņēma ļoti daudz naidīgu un rupju komentāru internetā, netrūka arī aicinājumu ar viņu izrēķināties fiziski. “Es ceru, ka tu pati un tavi bērni nosprāgsiet,” rakstīja kāds naida pārņemtais.

“Bija viss spektrs, sākot ar aicinājumiem sadot man pa seju un beidzot ar nāves vēlējumiem man un visai manai ģimenei. Es vērsos ar iesniegumu Valsts policijā, taču viss beidzās ar to, ka draudus tur neviens tā arī nesaskatīja. Vēl februārī es saņēmu ziņu, ka ir uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu, un no tā laika ar mani no Valsts policija vairs neviens nav komunicējis. Dažādus draudus gan turpinu saņemt vēl joprojām,” saka Skruze-Janava.

Īpaši agresīvi ir tautieši Lielbritānijā

Līdzīgus uzbrukumus piedzīvojis arī Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžas pasniedzējs Māris Belte, kurš "Facebook" regulāri ievieto izglītojošus videomateriālus.

“Spilgtākās pērles, ko esmu saņēmis – “Ai, kā tevi dedzinās uz sārta”, “Aizdod man to lāpstu, ar kuru tu esi profila bildē, lai varu tev salauzt sprandu”, “Es tevi padarīšu tik populāru, ka uz ielas nevarēsi iziet”. Vienkārši aicinājumi sadot pa muti un izrēķināties kā ar tautas nodevēju ir neskaitāmi. Esmu novērojis, ka visagresīvākie ir tautieši, kuri dzīvo Lielbritānijā – vai nu tas saistīts ar izglītības līmeni, vai arī attālums rada visatļautības sajūtu,” stāsta Belte.

Policijā gan viņš nav vērsies, jo pagaidām šie draudi ir "Facebook" komentāru līmenī, bet noteikti to darīs, ja tie tiks izteikti privāti.

Izstrādāta infografika

Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska apstiprina, ka dažādi draudi mediķiem kļuvuši par ikdienu – līdztekus izpausmēm internetā kādu laiku bijuši pat regulāri anonīmi telefona zvani uz ārstu praksēm ar mēģinājumiem iebiedēt darbiniekus.

“Mēs to būtībā uzskatām par ārstu vajāšanu un psiholoģisko teroru. Nodevām informāciju Ārstu biedrībai, kur juristi šo informāciju, visticamāk, nodeva tālāk Iekšlietu ministrijai,” teic Kozlovska.

Ārstu biedrības pārstāve Evija Ansonska informē, ka biedrība aktīvi sadarbojas ar Veselības ministriju un valsts drošības iestādēm, ir izstrādājusi speciālu infografisku pamācību, kā ārstiem rīkoties, saņemot draudus.

Tajā ieteikts rakstīt iesniegumu Valsts policijai. Tiesa, pagaidām policija šajos gadījumos drīzāk izcēlusies ar bezdarbību, kaut arī draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus ir krimināli sodāma rīcība.

Draud ar gāzes pistoli iešaut sejā

Visai regulāri tiek draudēts arī slimnīcu ārstiem, un to visbiežāk dara paši pacienti un viņu tuvinieki – tas gan notiek arī ar Covid-19 nesaistītās situācijās.

Rīgas Austrumu slimnīcas juridiskās daļas vadītājs Eduards Broks stāsta: “Vismaz reizi mēnesī sastopamies ar tādām situācijām. Nesen ārstam solīja ar gāzes pistoli iešaut sejā – tad saucam apsardzi un vajadzības gadījumā arī Valsts policiju. Vienu laiku pie slimnīcas dežurēja kādi aktīvisti, kuri filmēja darbiniekus, ķerstīja ārstus aiz rokām un mēģināja visādi provocēt. Jāatzīmē, ka darbojas diezgan filigrāni, nepārkāpjot robežu. Policija gan parasti tur neko arī nesaskata, jo rezultāta nav – reāls noziedzīgs nodarījums nav noticis.”

Līdzīgā situācijā nokļuvuši arī vairāki Stradiņa slimnīcas ārsti, kuri bijuši pilsoniski aktīvi un skaidrojuši dažādus ar Covid-19 saistītus jautājumus. Slimnīcas preses sekretāre Janita Veinberga saka, ka mediķi par to publiski runāt vairs negrib, jo apzinās, ka uzreiz sekos jauni draudi.

Tagad arī radikālie kristieši

Veinberga neslēpj, ka visi šie apstākļi veicina ārstu izdegšanu, taču “tas šobrīd mūsu valstī nav izmērāms lielums, lai vērstos policijā ar iesniegumu”. “Pagājušā gada nogalē pārsvarā tika saņemtas rupjības, necenzēti vārdi, bet tagad šāda veida saziņa ir transformējusies par cieņu aizskarošiem apvainojumiem, apgalvojot par it kā zināmiem faktiem par pacientiem tīši nodarītu veselības kaitējumu, datu slēpšanu, mahinācijām ar medikamentiem un stipendiju saņemšanu teju no visām pasaules organizācijām,” atklāj Veinberga.

Otra jauna iezīme ir reliģisku pieskaņu – “radikālu kristiešu draudi par Dieva dusmām, sodu un gaidāmajām nelaimēm, kā arī lāsti pār pašiem ārstiem un viņu ģimenes locekļiem”. Veinberga retoriski jautā: “Vai šo video ar draudiem par nāvessodu izplatītāji apzinās savu atbildību, ka viņu sekotāju pulkā var būt arī kāda psihiski nestabila persona, kura var uztvert šo aicinājumu tieši?”

Policija pagaidām nevarīga

Informāciju par kriminālprocesiem saistībā ar ārstiem izteiktiem draudiem no Valsts policijas saņemt neizdevās. Policijas pārstāve Gita Gžibovska skaidro, ka nav izdalīta atsevišķa statistika par draudu izteikšanu, jo to var kvalificēt pēc dažādiem Krimināllikuma pantiem – neslavas celšanu, draudiem nodarīt miesas bojājumus, izdarīt slepkavību, vajāšanu, tāpēc katrs šāds gadījums tiek vērtēts individuāli.

Policija arī neizdala atsevišķu statistiku un tendences Covid-19 jomā un draudiem tieši mediķiem. Publiski līdz šim zināms, ka ierosinātas ir tikai dažas lietas, gan pārsvarā par neslavas celšanu. Zināmākā ir pret Valentīnu Jeremejevu un nu jau bijušo Austrumu slimnīcas feldšeri Marinu Kornatovsku.

Aprīlī tiesa piesprieda septiņu mēnešu cietumsodu Nikam Endziņam, kurš bija izplatījis viltus ziņu par koronavīrusu un publiski izteicies, ka jālikvidē ķīnieši un Ķīna. Ar roku dzelžiem Endziņam likumsargi nevilcinājās, bet Pļaviņa gadījumā policija pagaidām aprobežojas ar resorisko pārbaudi.

Laika jautājums

Arī paši policisti līdzīgās situācijās ir visai neaizsargāti un kriminālprocesu var ierosināt tikai tad, ja notiek reāla pretošanās vai uzbrukums. Ja viņus dienesta pienākumu pildīšanas laikā apsaukā vai izsaka draudus, policijas darbinieki individuāli var vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Iekšlietu ministrijā gan izstrādāts likumprojekts par kriminālatbildības ieviešanu arī šādos gadījumos, taču pēc Tieslietu ministrijas iebildumiem tas tālāk nav virzīts.

Jāatgādina, ka vairākās Eiropas valstīs jau ir notikuši vardarbīgi uzbrukumi ārstniecības iestādēm, organizācijām un personālam. Februārī Tallinā kāds jurists, masku pretinieks, pārdūra automašīnas riepu un iešļāca sejā urīnu Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas galvenajam ārstam, valdības Covid-19 zinātniskās konsultatīvās padomes loceklim Pēpam Talvingam.

Ja Latvijā masveida draudēšana ārstiem netiks apturēta, visticamāk, arī mūsu valstī reāli uzbrukumi ir tikai laika jautājums.