Aprit 80 gadi kopš "Baltajos krustos" guldīti čekas nošautie Latvijas iedzīvotāji
Šajā dienā - 6.jūlijā - pirms 80 gadiem Rīgas 1. Meža kapos tika guldīti 99 Latvijas cilvēki, kurus padomju režīms uzskatīja par bīstamiem. Viņus nogalināja bez tiesas sprieduma un reāla pamatojuma. Šodien, 6.jūlijā plkst. 17.00 Meža kapu "Balto krustu" kapulaukā notiks piemiņas pasākums, ko rīko Rīgas Politiski represēto apvienība sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, informē Latvijas Okupācijas muzeja Sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Jansone.
Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada jūlija sākumam mēdz dēvēt par "Baigo gadu". Šajā apmēram gadu ilgajā posmā okupācijas vara politiskā režīma nomaiņu ieviesa ar smagām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem. Līdzās masu deportācijai, ko sarīkoja 14.jūnijā, arī visa gada laikā notika Latvijas iedzīvotājiem aresti un nogalināšana. Līdz šim ir zināms par vismaz 3745 Latvijas iedzīvotāju arestiem un 400 nogalināšanas gadījumiem.
Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941.gadā. Īsi pirms okupācijas varas bēgšanas uz Padomju savienību, Valsts drošības tautas komisārs Semjons Šustins uzrakstīja rezolūciju uz apcietināto saraksta: "Sociālās bīstamības dēļ - visus nošaut". Šie cilvēki bija arestēti dažas dienas pirms kara un tos vairs nevarēja paspēt aizvest uz Krieviju. Tā saucamais Šustina saraksts un arī otra sakasts, ko parakstījis čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers, tagad atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.
Noziegums Centrālcietumā atklājās pēc padomju varas bēgšanas - 1941.gada 1.jūlijā, kad Rīgu ieņēma vācu karaspēks. 4.jūlijā, atrokot divas bedres cietuma teritorijā, tika atrasti 98 nošauti vīrieši, no kuriem drīz atpazina 69. Vienu vīrieti atrada vēlāk. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas 6.jūlijā guldīja Rīgas Meža kapos, aizsākot veidot Balto krustu kapulauku. Informācijas par pārējiem nogalinātajiem nebija līdz 2013.gada Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniecei Inese Dreimanei sāka savu pētījumu. Viņai ir izdevies uzzināt visu bojā gājušo vārdus, papildināt biogrāfiskas ziņas un iegūt lielākās daļas bojā gājušo cilvēku fotogrāfijas. Nogalināto vidū bija 78 latvieši, 7 krievi, 7 ebreji, 4 vācieši, 1 polis un 1 norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma.
"Baltie krusti" Meža kapos pastāvēja līdz 1969.gadam, kad tos novāca un virs padomju režīma upuru kapavietām sāka veidot jaunus apbedījumus. Lai iezīmētu un sāktu atjaunot Balto krustu kapulauku, 1990.gada 14.jūnijā šeit uzstādīja Lielo Balto krustu visu bojā gājušo piemiņai.
2005.gadā Kultūras ministrija "Baltos krustus" iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
2006.gada novembrī "Balto krustu" kapulaukā atklāja memoriālu "Ēna", ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā iemiesoja tēlnieks Jānis Karlovs. Ik gadu 6.jūlijā "Baltajos krustos" notiek atceres sarīkojumi.
