Latgales mēru nedarbi un kriminālā pagātne: Ķīnas un Baltkrievijas cildināšana, sievas biznesa stutēšana un balsu pirkšana

Viens Latvijā gribēja ieviest komunistiskās Ķīnas kārtību un slavināja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu sistēmu, bet otrs tikmēr par nodokļu maksātāju naudu esot stutējis sievas jeb savu biznesu un asfaltējis ielas savu durvju priekšā. Citi – Latgales lauku novadu vietvaru vadītāji - gan tik diži nav izcēlušies, vienīgi kāds aizmirsis uzlikt sejas masku vai laikus uzsākt apkures sezonu.

Daugavpils – Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"). Policijas izmeklētājs un bijušais Saeimas deputāts Elksniņš, kurš kopš 2017. gada vairākas reizes ir gan ievēlēts, gan atkal gāzts no Latvijas otras lielākās pilsētas mēra krēsla, nevienu reizi vien savā politiskajā karjerā ir saņēmis sāpīgu sitienu. Un galvenokārt jau kā 11. Saeimas deputāts.

2012. gada janvārī, pēc tam, kad drošības iestādes liedza atļauju darbam ar valsts noslēpumu “Saskaņas centra” līderim Jānim Urbanovičam, Elksniņš tika izvirzīts viņa vietā darbam Nacionālajā drošības komisijā. Tomēr tovasar Elksniņam tika atteikta pielaide darbam ar valsts noslēpumu un šajā komisijā viņš darboties nevarēja.

Kā viens no mutīgākajiem 11. Saeimas sasaukuma deputātiem viņš arī saņēmis parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas aizrādījumu, jo ar savu izteikumu bija aizvainojis ne tikai visu parlamentu, bet arī spīkeri Solvitu Āboltiņu. Elksniņš fantazēja par Ķīnas komunistiskās kārtības ieviešanu mūsu valstī: “Man ir žēl (..), ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. Paņemtu profilakses pēc pāri nostādītu pie sienas un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. Mums būtu izaugsme.” Latvijas demokrātijā ieviest Ķīnas Tautas Republikas likumdošanu neesot pieļaujami, uzskatīja Saeimas vairākums.

Pie Elksniņa politiskā huligānisma var pieskaitīt arī pērn decembrī, kad Baltkrievijā jau pilnā sparā notika Lukašenko režīma represijas, kādam krieviski rakstošajam plašsaziņas līdzeklim pausto par perfekto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu sistēmu: “…sistēma pati par sevi tur ir daudz demokrātiskāka nekā Latvijā. Baltkrievijā cilvēkiem ir tiesības ievēlēt valsts prezidentu, piedaloties tiešās vēlēšanās. Latvijā nav iespējas ievēlēt prezidentu ar iedzīvotāju balsīm.” Nacionāļiem, protams, nepatīk arī tas, ka Elksniņš sasparojies iet koalīcijā kopā ar Latvijas Krievu savienību.

Opozīcija ik pa laikam Elksniņa darbībai liek spieķus ritenī. Tā pērn, pieprasot viņa demisiju, tika izplatīts paziņojums, kurā teikts, ka “Andrejs Elksniņš ir atkārtoti nodemonstrējis, ka nespēj vadīt pašvaldību, lai ieviestu godīgu un efektīvu pārvaldību un vienotu domes deputātus darbam”, piebilstot, ka mērs esot zaudējis daudzu deputātu un pilsētas iedzīvotāju vairākuma uzticību.

Rēzekne – Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"). Par daudz sirdīgāku kreisā stingrā kursa piekritēju var uzskatīt Rēzeknes mēru Bartaševiču, kurš arī pamanījies “tautas naudu” izlietot savai labklājībai. Viņš arī savulaik pabijis Saeimas deputāta krēslā, bet tagad savu radikālismu mazliet piebremzējis. Pareizticīgo Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeņa III šķiras nēsātājs savulaik bijis gan aktīvs komjaunietis, gan peldētāju treneris, gan Sociālistiskās partijas biedrs.

Būdams Saeimas deputāts, viņš savulaik Valsts prezidenta amatam izvirzījis apcietinājumā esošo Alfrēdu Rubiku, paziņojis, ka Latvijai vajadzētu kļūt par Neatkarīgo Valstu Savienības asociatīvo biedru, iestājies pret Latvijas iestāšanos NATO. Saeimas Mandātu komisija pat lūgusi Ģenerālprokuratūru pārbaudīt viņa kā deputāta darbības atbilstību Korupcijas novēršanas likumam.

Pirms trim gadiem izvērtās pamatīgs skandāls, kad atklājās, ka par nodokļu maksātāju naudu plānots pārbūvēt ielas pie Rēzeknes mēra ģimenes īpašumiem, kam bija paredzēts tērēt divus miljonus eiro – uzklāt jaunu asfaltu, elektrības vadus paslēpt pazemē, izbūvēt kanalizāciju, ietves, veloceliņu un izveidot apgaismojumu. Turklāt uz Vipingas un Ausekļa ielām atrodas ne tikai Bartaševiču ģimenes mājas, vairāki zemes gabali uz šīm ielām pieder mēra sievai Olgai Bartaševičai, kura nodarbojas ar nekustamo īpašumu biznesu. Pats Bartaševičs to komentēja visnotaļ retoriski: “Ja uz ielas dzīvo kāds no pilsētas ierēdņiem vai viņa radinieki, tad to ielu remontēt nevajag?”

Bet 2017. gadā atklājās, ka uzņēmums “Latgalija”, kas pieder Rēzeknes mēra sievai un brālim, regulāri uzvar pašvaldības iepirkumos. “Latgalija” kādreiz piederējusi Rēzeknes mēram kopā ar brāli, bet kopš Bartaševičs kļuva par domes priekšsēdētāju, viņa vietu uzņēmumā ieņēma sieva. Olgas Bartaševičas kompānija, piemēram, būvējusi Rēzeknes olimpiskā sporta centra atklāto baseinu par vairāk nekā miljons eiro, un lielāko daļu no summas apmaksāja valsts.

Bijuši arī sīkāki nedarbi, piemēram, pilsētas galvas sieva braukājusi ar mēra dienesta auto, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nekonstatēja pārkāpumus saistībā ar gadījumu, kad mēra kundze Olga pārvietojusies ar Rēzeknes domes automašīnu.

Augšdaugavas novads - Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija). Tik kliedzoši pārkāpumi kā Latgales lielpilsētu vadītāju biogrāfijā nav jaunizveidotā Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja un Daugavpils novada partijas vadītāja Kucina biogrāfijā.

Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena norādījums par to, ka viņš vēl pavisam nesen, vadot Daugavpils novada domes sēdi, izdarījis pārkāpumu, neuzliekot sejas masku, salīdzinoši tāds sīkums vien ir. Par to, kāpēc novada vadītājs rādījis tik sliktu priekšzīmi, Vucins taisnojās: “Man, daudz runājot, gaisa trūkst.”

Balvu novads – Sergejs Maksimovs (Latgales partija). Kādreizējā Šķilbēnu pagastveča un Viļakas novada domes priekšsēža Maksimova biogrāfijā melnus traipus neatrast. Varbūt tādēļ, ka viņš ir priekšzīmīgs kristietis, jo reiz kādā anketā norādījis, ka ir Šķilbēnu Dievmātes Romas katoļu draudzes pilnvarotā persona. 

Krāslavas novads – Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība). Pats ilggadējais Krāslavas mērs Upenieks ar to nav saistīts, bet mākoņi pār viņa pārstāvētas partijas prestižu un leģimitāti Krāslavas pusē satumst, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēmis izvērtēt iesniegumu par iespējamu balsu pirkšanu vēlēšanās Krāslavas novadā par labu zemsaviešiem. Minētā iesnieguma autors norādījis, ka LZS deputāta kandidāts Aleksandrs Jevtušoks, kurš ir arī pašvaldības uzņēmuma SIA “Krāslavas slimnīca” vadītājs, vasaras pirmajā dienā ir izmaksājis visiem slimnīcas darbiniekiem prēmijas 500 eiro apmērā, kuru pamatojums esot bijusi slimnīcas 150 gadu jubileja, un to varot traktēt kā balsu pirkšanu.

Līvānu novads – Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai"). Ilggadējais Līvānu novada mērs Vaivods šoziem sacēla politisko vētru, uzmezdams valdības opozīcijā esošos zaļzemniekus un pārejot pie pašvaldības lietu uzraugošās ministrijas partijas “Latvijas attīstībai”. Tas tāds politiskais huligānisms. Bet ne visi līvānieši bijuši sajūsmā par Līvānu mēru.

Piemēram, 2002. gada septembrī viņu pirmo reizi ievēlēja par Preiļu rajona Līvānu novada domes priekšsēdētāju, bet jau mēnesi vēlāk divi Līvānu domnieki iesniegumā īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās lūdza no amata atstādināt Vaivodu par savlaicīgu apkures sezonas nesākšanu pilsētā un pašvaldības budžeta līdzekļu nepiemērotu tērēšanu. Tomēr valdības Pašvaldību lietu pārvalde Vaivoda darbībā nekādas nelikumības nekonstatēja.

Ludzas novads – Edgars Mekšs (Zaļo un zemnieku savienība). Latvijas vecākās pilsētas vadītāja, bijušā Pildas pagastveča biogrāfijā nekas nosodāms nav rakstīts.

Preiļu novads – Ārijs Vucāns (Latvijas Reģionu apvienība). Tāpat neko sliktu nevar teikt arī par Vucānu, kurš vēl pavisam nesen bija vietvaras opozīcijā, bet nu jau tās vadībā.

Jauns.lv skandalozāko Latvijas pašvaldību mēru apskatu noslēgs ar ieskatīšanos Kurzemes vietvaru jauno vadītāju biogrāfijās.