Kas vadīs jaunās pašvaldības? Ievēlēti domes priekšsēdētāji

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā ar šodienu darbojas 43 pašvaldības. Rīgā jaunas vēlēšanas šogad nenotika, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām. Savukārt, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kas atceļ Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, šīs abas pašvaldības turpinās darbu atsevišķi. Taču vēlēšanas abos novados notiks tikai 11. septembrī un pašlaik pašvaldības turpinās vadīt pagaidu administrācijas.

Ventspils pilsētas pirmajā domes sēdē mēru nav izdevies ievēlēt, atliekot šo lēmumu uz sēdi 5. jūlijā.

Dobeles novads

Ceturtdien Dobeles novada domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Edgars Gaigalis (NA), nomainot ilggadējo domes vadītāju Andreju Spridzānu (LZS).

Dobeles novadā deviņus no 19 mandātiem ieguvusi līdz šim pie varas bijusī Latvijas Zemnieku savienība (LZS).

Novada domē no LZS ievēlēti Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, līdzšinējā Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika, bijušā Auces novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Ante, Auces novada domes deputāte Indra Špela, Auces novada pašvaldības izpilddirektors Aldis Lerhs, Spridzāns, viņa līdzšinējais vietnieks Guntis Safranovičs, Auces novada pašvaldības jurists Ivars Gorskis un Īles tautas nama vadītāja Sintija Liekniņa.

Četrus mandātus ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), no kuras ievēlēti Dobeles novada domes deputāti Gaigalis un Ainārs Meiers, Tērvetes novada domes deputāts Linda Karloviča, kā arī zemnieku saimniecības "Straumēni" īpašnieks Ivars Stanga.

Trīs mandātus šajās vēlēšanās ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA), no kuras ievēlēti Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds, Dobeles novada kultūras un sporta pārvaldes Dobeles kultūras nama pasākumu producents Andris Podvinskis un SIA "Dare Audeamus" valdes locekle Kristīne Briede.

Divi mandāti pienākas "Jaunās vienotības" pārstāvjiem - ievēlēti Dobeles novada deputāti Edgars Laimiņš un Sanita Olševska, savukārt vienu mandātu ieguvusi politiskā partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV", no kuras ievēlēts Saeimas deputāta palīgs Māris Feldmanis.

Ludzas novads

Ludzas novada domi arī turpmāk vadīs aizvadītajās vēlēšanās domē vairākumu ieguvušās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Edgars Mekšs.

ZZS jaunajā Ludzas novada domē ieguvusi astoņus no 15 deputātu mandātiem. Domē no ZZS saraksta iekļuvuši arī visi pārējie Ludzas novadā apvienoto pašvaldību vadītāji - Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, Zilupes novada mērs Oļegs Agafonovs un Ciblas novada domes priekšsēdētāja Renāte Mikaskina. Mekšs atzina, ka vairākums domē viņam bijis pārsteigums, jo pats personīgi esot prognozējis septiņas vietas.

"Mēs esam vērsti uz sadarbību ar visām pārstāvētajām partijām," komentēja Mekšs.

No ZZS deputāta vietu ieguvuši arī līdzšinējie Ludzas novada domes deputāti - Juris Atstupens un Valdis Maslovskis. Deputātu vietas ieguvuši arī divi līdzšinējā Krāslavas novada deputāti - Inta Rancāne un Andris Ļubka.

No Latgales partijas deputātu mandātus ieguvuši vairāki līdzšinējie Ludzas novada deputāti - Alīna Gendele, Viesturs Rancāns, Aivars Meikšāns un Lolita Greitāne, kā arī līdzšinējās Kārsavas novada pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis.

Savukārt no partijas "Saskaņa" saraksta mandātu ieguvusi līdzšinējā Ludzas novada deputāte Jevgenija Kušča un Modris Karpovs, kurš domē tika ievēlēts arī 2017.gada pašvaldību vēlēšanās.

Olaines novads

Olaines novada domes priekšsēdētāja amatā ceturtdien atkārtoti ievēlēts Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pārstāvis Andris Bergs.

LSDSP domē ieguvusi deviņus no 15 deputātu mandātiem. Vēl sešas vietas dala pieci politiskie spēki, un Bergs sacīja, ka LSDSP ir atvērta sadarbībai ar citām partijām.

LSDSP domē pārstāv līdzšinējais domes priekšsēdētājs Bergs, Līga Gulbe, Kristaps Kauliņš, Ināra Brence, Inta Purviņa, Jānis Kuzmins, Jānis Precinieks, Armands Znotiņš un Deniss Ļebedevs.

No "Saskaņas" domē ievēlēti Aleksandrs Čmiļs un Oļegs Novodvorskis.

"Latvijas attīstībai" pašvaldībā pārstāv Aleksandrs Geržatovičs, Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Māris Vanags un partiju "Sadarbība" Andrejs Artjomovs.

No Latvijas Krievu savienības Olaines domē ievēlēts Andris Vurčs.

Gulbe ceturtdien ievēlēta par Berga pirmo vietnieci, bet domes priekšsēdētāja otrais vietnieks būs Čmiļs.

Balvu novads

Jaunā Balvu novada domes priekšsēdētāja amatā ceturtdien atbalstu guvis līdzšinējais Viļakas novada mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).

Divi Balvu novada domē ievēlētie saraksti - Jaunā konservatīvā partija (JKP) un Latgales partija - parakstījuši vienošanos par turpmāko sadarbību un koalīcijas izveidošanu Balvu novada domē.

Deklarāciju parakstīja JKP pārstāvis Aldis Bukšs un Latgales partijas pārstāvis Maksimovs. Bukšs akcentēja, ka JKP vēlēšanās ieguva vienu deputāta vietu un kopā ar Latgales partijas septiņiem deputātiem viņi var būt labs pamats kvalitatīvam domes darbam Latgales partijas virzīta domes priekšsēdētāja Maksimova vadībā.

Ceturtdien domes sēdē Maksimovu amatā atbalstīja visi 15 domnieki.

Par domes priekšsēdētāja vietnieci sēdē ievēlēta Sandra Kapteine (LZS), kura līdz šīm vadīja Rugāju novada domi.

Par Balvu novada pašvaldības izpilddirektori vienbalsīgi apstiprināta līdzšinējā Rugāju novada pašvaldības izpilddirektore Daina Tutiņa. Pašvaldības izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos būs Tamāra Locāne, kura līdz šim bija Viļakas novada pašvaldības izpilddirektore. Savukārt līdzšinējais Baltinavas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Bubnovs kļuvis par izpilddirektora vietnieku attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos.

Balvu novadā no kopumā 15 deputātu mandātiem septiņus ieguva Viļakas novada mēra Maksimova pārstāvētā Latgales partija, kas vēlēšanās saņēma 40,48% balsu, Latvijas Zemnieku savienības saraksts vēlēšanās saņēma 17,89% balsu un ieguva trīs deputātu mandātus, Latvijas Zaļā partija saņēma 11,70% balsu un divas deputātu vietas, JKP saņēma kopumā 7,64% balsu, tādējādi iegūstot vienu deputāta mandātu, kuru saņēma tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) biroja vadītājs Bukšs.

Savukārt par partiju "Saskaņa" balsoja kopumā 6,87% balsstiesīgo, kā rezultātā politiskais spēks saņēma vienu deputāta mandātu, tikmēr nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vēlēšanās ieguva 5,67% balsu, saņemot vienu deputāta mandātu.

Valmieras novads

Šodien Valmieras novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts vēlēšanās Valmieras novadā uzvarējušā saraksta "Valmierai un Vidzemei" līderis Jānis Baiks.

Par viņu nobalsoja 16 deputāti, no 18 klātesošajiem. Savukārt otrais domes priekšsēdētāja amata pretendents Harijs Rokpelnis (LZS) saņēma vien divas balsis.

Baiks iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka, neskatoties uz to, ka partija "Valmierai un Vidzemei" ir pārliecinoši uzvarējusi pašvaldību vēlēšanās, iegūstot 12 no 19 mandātiem, tā ir gatava sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem.

Viņš stāstīja, ka arī līdz šim Valmierā nav bijusi izteikta opozīcija un katra deputāta viedoklis ir ticis uzklausīts, jo katrs no viņiem pārstāv savus vēlētājus. 

"Es neredzu, ka ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Jaunās vienotības" deputātiem mums būtu kādas domstarpības, lai sadarbotos, savukārt Latvijas Zemnieku savienība (LZS) pati ir paziņojusi, ka ar mums sadarboties nevēlas," pauda Baiks.

Viņš uzsvēra, ka darba pašvaldībā, kurā apvienosies astoņi novadi, ir daudz, tādēļ lēmumiem ir jābūt racionāliem un darbiem saimnieciskiem. Novadu apvienošanai nepieciešamie priekšdarbi esot veikti, Vidzemes Augstskola sadarbībā ar visu apvienojamo novadu administrācijām ir izstrādājusi vairākus pārvaldes modeļus, tagad jaunievēlētajiem deputātiem atliks izvēlēties piemērotāko, sacīja Baiks.

Viņš atzina, ka uzvara pašvaldību vēlēšanas ir pateicoties labai komandai, kurā ģeogrāfiski pārstāvēti visu novadu deputāti. "Protams ir prieks par vēlēšanu rezultātiem, kā arī to, ka iedzīvotāji ir novērtējuši padarīto vēl jo vairāk tādēļ, ka šajās vēlēšanās lēta populisma bija daudz," atzina Baiks.

Kā vēstīts, šī gada pašvaldību vēlēšanās Valmieras novadā lielāko atbalstu guvusī līdzšinējā mēra Baika pārstāvētā partija "Valmierai un Vidzemei" tikusi pie 12 mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Par "Valmierai un Vidzemei" nobalsojuši 8636 vēlētāji jeb 55,02% no nobalsojušajiem. Domē no šī saraksta ievēlēti līdzšinējais mērs Baiks, domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Kocēna novada domes deputāts Jānis Olmanis, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš, Rūjienas novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Ķibere, Valmieras domes deputāts Toms Upners, Kocēnu novada domes deputāts Jānis Dainis, Andris Klepers, Guntars Štrombergs, Reinis Muižnieks un Kaspars Kļaviņš.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) Valmieras novada domē tikusi pie četriem mandātiem, un no šī saraksta domē ievēlēti Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins, Vugars Ecmanis un Edgars Grandāns.

Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" jaunajā Valmieras novada domē pārstāvēs divi deputāti - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs un "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mareks Bērziņš. Savukārt "Jaunā Vienotība" Valmieras novada domē būs pārstāvēta ar vienu deputātu - Ministru prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos Jāni Upenieku.

Daugavpils pilsēta

Pateicoties "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības (LKS) memorandam par koalīcijas izveidi Daugavpils domē, ceturtdien par Daugavpils domes priekšsēdētāju ievēlēts Andrejs Elksniņš (S), kurš domi vadīja arī iepriekšējā sasukumā, taču amatu zaudēja.

Abiem politiskajiem spēkiem pilsētas domē kopā ir astoņi deputāti no 15.

Par Elksniņu nobalsoja 11 domnieki, divi bijuši pret. Divas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.

Abi politiskie spēki esot vienojušies solidāri atbildēt par domē pieņemto lēmumu un darbību godīgumu, atvērtību un pamatotību. Tāpat tiek solīts visu informāciju, kas saistīta ar pašvaldības un tās uzņēmumu tēriņiem, padarīt par atklātu un caurspīdīgu. LKS un "Saskaņa" sola darboties kopīgi, lai izslēgtu korupcijas risku publiskajos iepirkumos.

Daugavpilī vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 42,25% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

Līdzšinējā pilsētas mēra Igora Prelatova pārstāvētā "Mūsu partija" ieguvusi 14,12% balsu, kamēr iepriekšējā domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Jāņa Lāčplēša pārstāvētā Latgales partija saņēmusi 13,25% balsu.

Tikmēr Daugavpils novada partija ieguvusi 9,64% balsu, LKS - 8,22%, politiskā partija "Alternative" - 4,06%, Zaļo un zemnieku savienība - 2,88%, Kristīgi demokrātiskā savienība - 2,88%, Jaunā konservatīvā partija - 1,28%, bet "Jaunā Saskaņa" - 1,04%.

Visvairāk balsu no "Saskaņas" saraksta ieguvuši divi līdzšinējie Daugavpils domes deputāti Elksniņš un Valērijs Kononovs. Tāpat no "Saskaņas" saraksta ievēlēti Mihails Lavrenovs, Anatolijs Gržibovskis, Viktorija Sporāne-Hudojana, Nataļja Kožanova un Iveta Jukšinska.

No "Mūsu partijas" ievēlēti Prelatovs, Līvija Jankovska un Mečislavs Truskovskis, no Latgales partijas - Lāčplēsis un Jānis Dukšinskis, no Daugavpils novada partijas - Pēteris Dzalbe un Ivars Šķinčs, bet no LKS - Aleksejs Vasiļjevs.

Ropažu novads

Ropažu novada dome šodien par domes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo Stopiņu domes priekšsēdētāju Vitu Paulāni, kura pārstāv partiju "Latvijas attīstībai" (LA).

Par Paulāni nobalsoja 17 no 18 klātesošajiem domes deputātiem. Šodien domes sēdē nepiedalījās jaunievēlētais deputāts Hosams Abu Meri (JV).

Spriežot pēc ierakstiem sociālajā vietnē "Facebook", Abu Meri devies ceļojumā ārpus Latvijas kopā ar dzīvesbiedri.

Ropažu novads tika izveidots, apvienojot Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novadus.

Jūnija sākumā pašvaldību vēlēšanās jaunajā Ropažu novadā septiņas vietas ieguva Paulānes pārstāvētais "Latvijas attīstībai" saraksts. No šī saraksta domē ievēlēta Paulāne, Ainārs Vaičulens, Guntis Kampe, Iveta Vīksne, Daiga Brigmane, Lelde Sturme un Atis Senkāns.

Pa diviem deputātu mandātiem domē ieguva pieci saraksti. No "Saskaņas" Ropažu domē ievēlēta Ludmila Vorobjova un Jevgēnijs Sergejevs, no Nacionālās apvienības - Haralds Burkovskis un Ritvars Ziedonis, no Jaunās konservatīvās partijas - Renāte Gremze un Irēna Krote, no Latvijas Zemnieku savienības - Edgars Treibergs un Jānis Romāns, bet no "Jaunās vienotības" - Guntars Kniksts un Hosams Abu Meri.

Savukārt no "Kustības Par" ievēlēta Signe Grūbe un no Latvijas reģionu apvienības - Pēteris Salenieks.

Kopā pašvaldības domē darbosies 19 deputāti.

Krāslavas novads

Krāslavas novada domes vadība arī turpmāk uzticēta līdzšinējam domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam (LZS).

Upenieks amatā ievēlēts vienbalsīgi

No kopumā 15 deputātu vietām Krāslavas novadā mandātus ieguvuši astoņi Latvijas Zemnieku savienības kandidāti, tostarp Upenieks.

Visi pārējie deputātu krēslus ieguvušie kandidāti no šī saraksta ir līdzšinējie Krāslavas novada domes deputāti - Aleksandrs Jevtušoks, Jānis Tukāns, Viktorija Lene, Aleksandrs Savickis, Ēriks Zaikovskis, Antons Ļaksa un Janīna Vanaga.

No partijas "Saskaņa" deputātu vietas ieguvis Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Aivars Krūmiņš un līdzšinējais Dagdas novada pašvaldības deputāts Raitis Azins.

Divas deputātu vietas ieguvusi arī Jaunā konservatīvā partija, no kuras mandātus saņems līdzšinējais Krāslavas novada deputāts Dmitrijs Zalbovičs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs Ivars Plivčs.

Latvijas Reģionu apvienība Krāslavas novada domē pārstāvēta ar līdzšinējo Dagdas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Trūli un Dagdas pašvaldības izpilddirektoru Edgaru Tjarvi.

Deputāta vietu no Latgales partijas, kas ieguvusi vienu mandātu, saņēmis līdzšinējais Dagdas novada pašvaldības deputāts Viktors Stikuts.

Smiltenes novads

Par Smiltenes novada priekšsēdētāju ievēlēts nacionālo apvienību (NA) pārstāvošais Edgars Avotiņš.

Avotiņš bija vienīgais domes priekšsēdētāja amata kandidāts un par viņu nobalsoja 13 deputāti, divi bija pret.

Smiltenes novada domes deputāti pārstāvēs piecas partijas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ieguvusi piecus deputātu mandātus. No šīs saraksta ievēlēti līdzšinējais novada mērs Avotiņš, Andris Abrāmovs, Inga Ērgle, Mārtiņš Vīgants un Jānis Āboliņš.

Partiju "Latvijas attīstībai" domē pārstāvēs četri deputāti - bijusī AS "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece, Raivis Vizulis, Māris Zālītis un Dainis Aļeksējevs.

Vēl trīs partijas ieguvušas katra pa diviem deputātu mandātiem. Partiju "Progresīvie" Smiltenes domē pārstāvēs Ervins Labanovskis un Otārs Putrālis, "Jauno vienotību" pārstāvēs Astrīda Harju un Ilze Vergina, bet Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienoto sarakstu - Toms Markss un Ainārs Mežulis.

Smiltenes novads līdz ar administratīvi teritoriālo reformu tika paplašināts, tajā iekļaujot Apes un Raunas novadus.

Dienvidkurzemes novads

Jaunveidoto Dienvidkurzemes novadu vadīs Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Aivars Priedols, kurš līdz šim bija Grobiņas novada domes priekšsēdētājs.

Ceturtdien pirmajā jaunā sasaukuma domes sēdē, kas noritēja Grobiņas pilskalnā, vienbalsīgi ar 19 balsīm par Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Priedolu.

Latvijas reģionu apvienības pārstāvis Andrejs Radzēvičs no Durbes novada kā otru pretendentu priekšsēdētāja amatam izvirzīja arī Durbes novada pārstāvi Edgaru Putru (ZZS), kurš savu kandidatūru atsauca.

Pašvaldību vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu Dienvidkurzemes novadā guvusī ZZS jaunajā sasaukumā tikusi pie deviņiem mandātiem no 19, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Jaunajā Dienvidkurzemes novadā ZZS pārstāvēs līdzšinējais Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Priedols, Grobiņas novada domes deputāti Raimonds Reinis un Inga Ratniece, Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne, veterinārārsts Gatis Kalniņš, LZS valdes loceklis Edgars Putra, Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis, Bunkas pagasta pārvaldes vadītāja Patricija Andersone un Vērgales pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups.

Otrs labākais rezultāts Dienvidkurzemes novadā bija NA, kuru jaunajā sasaukumā pārstāvēs pieci deputāti - līdzšinējie Aizputes novada domes deputāti Linards Tiļugs un Gundars Sisenis, Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis un viņa vietnieks Andris Jankovskis, kā arī Gramzdas pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kudums.

Trīs mandātus ieguva Latvijas Reģionu apvienība, un to jaunajā vietvarā pārstāvēs līdzšinējais Nīcas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Kalējs, Durbes novada domes deputāts Sandris Bēča un Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Vēl divus mandātus izdevās iegūt "Jaunajai vienotībai", no kuras vidus ievēlēti līdzšinējais Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits un SIA "Aizputes nami" valdes loceklis Mārtiņš Grundmanis.

Saldus novads

Saldus novada pašvaldībā politiskā vara paliek Latvijas Zaļo partiju (LZP) pārstāvošā Māra Zusta rokās. 

Ceturtdien jaunievēlētie deputāti tikās pirmajā domes sēdē, kurā ar vienbalsīgu 15 deputātu balsojumu par Saldus novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Zustu.

Pašvaldību vēlēšanās Saldus novadā lielāko atbalstu guvusī LZP tikusi pie septiņiem deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

LZP domē pārstāvēs līdzšinējais Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts, Saldus novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" sociālā darbiniece Inta Vanaga, Saldus tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra direktore Krista Vīndedze, Brocēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs Ārijs Sproģis, Brocēnu novada bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris Ansis Pūce, Brocēnu novada pašvaldības Stratēģiskās plānošanas speciāliste Ilze Tomanoviča-Barone un Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ginta Andersone.

LZS, kura ieņem otro vietu, iegūs trīs mandātus. No šī politiskā spēka domē ievēlēti Saldus novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Raivis Zīrups, Saldus novada pašvaldības deputāts Gatis Baumanis un Kursīšu pagasta bibliotēkas vadītājs Mārtiņš Lagzdons.

Nacionālajai apvienībai (NA) un "Latvijas attīstībai" (LA) katrai šajās vēlēšanās Saldus novadā izdevies iegūt divus mandātus. Tie piešķirti attiecīgi NA mēra amata kandidātam Robertam Sipeniekam un Saldus pagasta pārvaldes vadītājai Ilzei Kļavai, kā arī Saldus novada domes deputātei Indrai Ūdrai un "Latvijas attīstībai" Saldus nodaļas vadītājam Kārlim Barančanam. Vēl vienu mandātu izdevies iegūt "Jaunās vienotības" (JV) saraksta līderim, Saldus novada domes deputātam Didzim Konuševskim.

Kopumā Saldus novadā balsstiesīgo skaits bija 22 969, no kuriem vēlēt devās 7114 jeb 30,97% iedzīvotāju. LZP atbalstīja 2855 jeb 40,13% vēlētāju, LZS - 15,18%, NA- 983 jeb 14,12%, LA - 731 jeb 10,50%, bet JV atbalstu pauda 509 jeb 7,15% vēlētāju.

Augšdaugavas novads

Ceturtdien par jaunā Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Daugavpils novada partijas valdes priekšsēdētājs, līdzšinējais Daugavpils novada domes vadītājs Arvīds Kucins.

Viņš bija vienīgais amatam virzītais kandidāts un amatā apstiprināts ar 13 balsīm "par". Divi domnieki balsojumā atturējās.

Augšdaugavas novadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoti Daugavpils un Ilūkstes novadi. Līdzšinējais Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (LZS) šajās vēlēšanās nestartēja.

Augšdaugavas novadā teju pusi jeb septiņus deputātu mandātus ieguvusi Daugavpils novada partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latgales partija katra ieguvusi trīs deputātu vietas, bet "Saskaņa" - divus deputātu mandātus.

No Daugavpils novada partijas mandātus ieguvis līdzšinējais Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Kucins, novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis un līdzšinējie domes deputāti - Aleksejs Mackevičs, Regīna Tamane, Jānis Belkovskis, Aleksandrs Sibircevs. Tāpat deputāta mandātu ieguvis uzņēmējs Pāvils Kveders.

No LZS saraksta mandātus ieguvuši divi līdzšinējie Ilūkstes novada deputāti Maigurs Krievāns un Dainis Millers, kā arī pašvaldības būvvaldes vadītājs Reinis Līcis.

Tikmēr no Latgales partijas saraksta mandātu ieguvuši trīs kandidāti - Vitālijs Aizbalts, Dzintars Pabērzs un Gunta Okmane, savukārt no "Saskaņas" saraksta, kas kopumā ieguvusi divas deputātu vietas, mandātu ieguvis Deniss Sarafaņuks un Viktors Jasiņavičs.

Ventspils pilsēta

Ventspilī šodien neizdevās ievēlēt pašvaldību vēlēšanās uzvarējušā saraksta līderi, apcietinājumā esošo domes priekšsēdētāja amata kandidātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"), aģentūrai LETA apliecināja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš.

Lembergs bija vienīgais domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Par viņu nobalsoja seši deputāti, pret bija arī seši deputāti, sacīja Vītoliņš.

Viņš informēja, ka domes sēde ir pārtraukta līdz 5. jūlijam. Šodien plkst. 17 ir sasaukta partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes sēde, kurā tiks meklēts risinājums esošajai situācijai. "Mēs sāksim politiskās konsultācijas ar pārējo partiju ievēlētajiem deputātiem, lai vienotos par turpmāko darbu. Būtu ļoti bezatbildīgi, ja domes darbs tiktu aizkavēts, nespējot ievēlēt priekšsēdētāju," atzina Vītoliņš, piebilstot, ka diemžēl divi politiskie spēki, kurus viņi bija aicinājuši uz sarunām iepriekš, uz tām neieradās.

Vītoliņš gan pauda cerību, ka līdz pirmdienai izdosies rast politisko kompromisu un dome spēs pilnvērtīgi turpināt darbu.

Pirmās domes sēdes turpinājums ir paredzēts 5. jūlijā plkst. 13.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības darba nepārtrauktību saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" periodā līdz jaunās domes priekšsēdētāja ievēlēšanai nodrošina Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele.

Kā vēstīts, pašvaldību vēlēšanās septiņus mandātus ieguva partija "Latvijai un Ventspilij", pa diviem mandātiem - "Latvijas attīstībai" un partiju apvienība "Jaunā vienotība" un "Latvijas Reģionu apvienība", pa vienam mandātam - Jaunā konservatīvā partija un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) iepriekš tviterī skaidroja, ka apcietinājumā esošam cilvēkam ir liegtas tiesības piedalīties domes sēdēs. Tāpat liegts lietot internetu, datoru, mobilo un citas ierīces.

Jau ziņots, ka Lembergam bija tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo attiecībā uz viņu nav stājies spēkā notiesājošs spriedums. Tiesības kandidēt ir liegtas tad, ja pret personu stājas spēkā notiesājošs spriedums galīgajā instancē.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 22. februārī Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo viņam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Līvānu novads

 Līvānu novada domi turpinās vadīt Andris Vaivods, kurš šogad vēlēšanās startēja no "Latvijas attīstībai" (LA) saraksta.

Vaivods 2017.gada pašvaldību vēlēšanās domē tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), pārstāvot sociāli politisko novada attīstības biedrību "Līvāni".

Savukārt šogad viņš bija LA saraksta galvgalī, un partija kopumā saņēma 60,47% balsu, iegūstot ievērojamu pārsvaru pār pārējiem politiskajiem spēkiem. Visvairāk balsu ieguvis Vaivods, kamēr saraksta augšgalā nonākusi arī Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle un domes deputāte Ināra Kalvāne.

Tikmēr otro lielāko balsu skaitu ieguvusi ZZS, par kuru nobalsojuši 16,83% balsstiesīgo. "Saskaņa" ieguvusi 11,12% balsu, bet Latvijas Reģionu apvienība - 10,60%.

Līdz ar to LA jaunā sasaukuma domē ir deviņi mandāti, bet pārējām domē ievēlētajām partijām - pa diviem.

Rēzeknes pilsēta

Ceturtdien par Rēzeknes domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Aleksandrs Bartaševičs (S).

Amatā viņš ievēlēts ar deputātu balsu vairākumu - septiņas balsis "par" un piecas "pret". Viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu. Bartaševičs pilsētas domi vadīs ceturto sasaukumu pēc kārtas.

Piedāvājot Bartaševiča kandidatūru, Aleksejs Stecs (S) uzsvēra, ka ir jāakceptē rēzekniešu vēlme, jo tieši Bartaševičs vēlēšanās ir saņēmis vislielāko rēzekniešu atbalstu.

Deputāts Juris Guntis Vjakse (Latgales partija, NA, LZP, JV, LRA) mēra amatam izvirzīja Ināras Groces (Latgales partija, NA, LZP, JV, LRA) kandidatūru, un viņa ieguva piecu deputātu atbalstu.

Pirmajā domes sēdē tika pieņemts lēmums arī par to, ka domes priekšsēdētājam būs divi vietnieki. Uz domes priekšsēdētāja vietnieka amatu tika izvirzīts Stecs un tika apstiprināts amatā vienbalsīgi. Mēra vietnieka izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos amatam Bartaševičs piedāvāja Lidijas Ostapcevas (S) kandidatūru, kura arī tika ievēlēta ar balsu vairākumu - astoņi pret pieci. Citi domes priekšsēdētāja vietnieku kandidāti netika piedāvāti.

Bartaševičs pēc ievēlēšanas apgalvoja, ka pilsētas attīstība, labiekārtošana un jaunu darba vietu radīšana turpināsies. Tāpat viņš uzskata, ka lielākais pašvaldības atbalsts jāsniedz sociāli vismazāk aizsargātajiem pilsētas iedzīvotājiem.

Lai arī domes priekšsēdētāja pārstāvētā "Saskaņa" ir ieguvusi vairāk nekā pusi - astoņas no 13 - deputātu vietām, tas ir par vienu mandātu mazāk nekā pirms četriem gadiem. Bartaševičs uzsvēra, ka kopumā atbalsts politiskajam spēkam ir audzis, šogad sasniedzot vairāk nekā 63%. 2009.gadā, kad Bartaševičs pirmo reizi ievēlēts pilsētas domē, atbalsts viņa politiskajam spēkam bija vairāk nekā 43%.

"Mums nav pieņemama "sarkano līniju" vilkšana. "Saskaņa" Rēzeknē nekādā gadījumā nesludinās atteikšanos no sadarbības," iespējamo sadarbību ar pārējo trīs domē iekļuvušo sarakstu pārstāvjiem komentēja domes priekšsēdētājs.

Politiķis uzskata, ka līdz šim opozīcija bieži vien kritizējusi virzītās idejas tikai tāpēc, ka domi vada "Saskaņa". Taču vēlāk idejas esot pierādījušas sevi kā efektīvas. "Neatteiksimies no savām iecerēm un turpināsim veiksmīgu darbu," solīja Bartaševičs.

No "Saskaņas" deputāta vietu ieguvuši arī vairāki līdzšinējie deputāti - Aleksejs Grehovs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksejs Stecs, Lidija Ostapceva, Olga Strode un Aleksandrs Irišins.

No apvienotā saraksta, kura sastāvā ir Latgales partija, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zaļā partija, "Jaunā vienotība" un Latvijas Reģionu apvienība, deputāta mandātu ieguvusi līdzšinējie  pašvaldības deputāti Ināra Groce, Jāzeps Korsaks un Juris Guntis Vjakse.

No Jaunās konservatīvas partijas saraksta deputāta vietu ieguvis Voldemārs Platacis, bet no partijas "Progresīvie" - Leila Rasima.

Madonas novads

Madonas novada pašvaldībā varu saglabā Latvijas Zemnieku savienību (LZS) pārstāvošais Agris Lungevičs.

Šodien Madonas novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju atkārtoti tika ievēlēts vēlēšanās Madonas novadā uzvarējušā saraksta līderis Lungevičs par kuru nobalsoja 14 no 19 deputātiem. Četri deputāti bija pret, savukārt viena balsošanas zīme bija nederīga.

Madonas novada līdzšinējā novada vadītāja Lungeviča pārstāvētais apvienotais LRA un LZS saraksts ieguvis astoņus no 19 mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Par apvienoto LRA un LZS sarakstu nobalsoja 3646 vēlētāji jeb 41,54% no nobalsojušo kopskaita. No šī saraksta domē ievēlēti Lungevičs, Māris Olte, Gunārs Ikaunieks, Rūdolfs Preiss, Aigars Šķēls, Guntis Klikučs, Guntis Ķeveris un Valda Kļaviņa.

Pa trīs deputāta mandātiem ieguvusi "Jaunā vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". "Jauno vienotību" Madonas novada domē pārstāvēs Andrejs Ceļapīters, Kaspars Udrass un Artūrs Grandāns. Savukārt no Nacionālās apvienības domē ievēlēti Zigfrīds Gora, Tālis Salenieks un Vilnis Špats.

Pa diviem deputātu mandātiem ieguvušas Jaunā konservatīvā partija un apvienotais "Latvijas attīstībai" un partijas "Izaugsme" saraksts. Jauno konservatīvo partiju domē pārstāvēs Vita Robalte un Sandra Maksimova. Savukārt "Latvijas attīstībai" un partijas "Izaugsme" sarakstu domē pārstāvēs Artūrs Čačka un Andris Dombrovskis.

Vienu deputāta mandātu ieguvusi partija "Vienoti Latvijai". Šo partiju jaunajā novada domē pārstāvēs Andris Sakne.

Salaspils novads

Salaspils novada dome šodien par domes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo pašvaldības vadītāju Raimondu Čudaru (JV).

Šis būs ceturtais sasaukums pēc kārtas, kad par Salaspils pašvaldības vadītāju ievēlēts Čudars.

Par Čudaru nobalsoja deviņi no 15 Salaspils domē ievēlētajiem deputātiem.

Kā aģentūru LETA informēja Salaspils novada domē, priekšsēdētāja vietnieka amatā ekonomiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos tika ievēlēts Raivis Anspaks (JV), bet priekšsēdētāja vietnieka amatam sociālajos un sporta jautājumos - Malda Caune (JV).

Pašvaldību vēlēšanās Salaspils novadā uzvarēja priekšsēdētāja pārstāvētā "Jaunā vienotība" (JV), kas ieguva astoņus mandātus.

No JV domē ievēlēts Čudars, Caune, Jānis Turlajs, Vera Kalniņa, Valdis Razumovskis, Jana Kolbina-Birzniece, Elvis Ābeltiņš un Anspaks.

No Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zemnieku savienības apvienotā saraksta ievēlēti trīs deputāti - Jānis Nebars, Miks Balodis un Ernests Moisejs, no Latvijas Zaļā partijas - trīs deputāti - Andrejs Svilāns, Zigmārs Zeimulis un Andrejs Jaunkalns. 

Savukārt vienu deputāta vietu ieguvusi partija "Saskaņa", no kuras ievēlēta Ludmila Fedorkova.

Preiļu novads

Par Preiļu novada mēru ievēlēts Ārijs Vucāns, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA), bet vēlēšanās kandidēja apvienotā sarakstā ar "Apvienību "Iedzīvotāji"" un Jauno konservatīvo partiju (JKP) un līdz šim domē darbojās opozīcijā.

Vucāna kandidatūra bija vienīgā un par viņu nodotas visu 15 deputātu balsis.

Ievēlēšanu novada domes priekšsēdētāja amatā Vucāns uzskata kā norīkojumu turpmākajam darbam. Viņš par savu pienākumu uzskata panākt tādu vidi un atmosfēru, lai gan deputāti, gan centrālā administrācija, gan iestāžu vadītāji un darbinieki būtu droši un pārliecināti, ka jaunā novada dome strādās konstruktīvi. 

Jau iepriekš deviņi deputāti no 15 domes sēdē bija gatavi paust atbalstu Vucānam kā domes priekšsēdētāja kandidātam. Līdzšinējam Riebiņu novada domes priekšsēdētājam Pēterim Rožinskim (NA) un Vārkavas novada domes priekšsēdētājai Anitai Brakovskai (LSDSP) plānots uzticēt priekšsēdētāja vietnieku amatus. Politiķi ir panākuši vienošanos par atbildību sfērām, kuras viņi pārvaldīs.

Jau pirms domes sēdes koalīcijā apvienojušies deputāti no "Apvienības "Iedzīvotāji"", LRA un JKP saraksta, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA), Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Preiļu novadā vienu no kopumā 15 deputātu mandātiem saņēmusi arī līdzšinējā domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, kuras pārstāvētais saraksts ar Latgales partiju un "Jauno vienotību" ieguvis trīs deputātu vietas.

No šī saraksta deputātu mandātus saņēma arī Preiļu novada domes deputāts Juris Erts un veterinārārsts Andris Pastars.

Kopumā šajā pašvaldībā balsu un deputātu mandātu sadalījums ir visai līdzīgs, nevienam no politiskajiem spēkiem nesasniedzot ievērojamu balsu pārsvaru. Līdz ar to mandātus saņēmušas kopumā septiņas partijas.

Vēl trīs mandātus saņēma gan NA, gan "Apvienības "Iedzīvotāji", LRA un JKP saraksts.

No NA deputātu mandātus saņēma līdzšinējais Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Rožinskis un viņa vietnieks Jāzeps Ivanāns. Tāpat deputāta vietu saņēma Riebiņu novada domes deputāte Ilga Pokšāne.

Savukārt no "Apvienības "Iedzīvotāji", LRA un JKP deputātu mandātus saņēma divi Preiļu novada domes deputāti - Vucāns un Iveta Stare, kā arī uzņēmējs Aigars Zīmelis.

No LA deputātu vietas ieguva Preiļu novada Labklājības pārvaldes direktors Lauris Pastars un Preiļu novada Saunas pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Rubins. Divas deputātu vietas vēlēšanās ieguva arī LSDSP, no kuras deputātu mandātus saņēma līdzšinējā Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Brakovska un Vārkavas novada deputāts Andris Lazdāns.

Turpretim pa vienam mandātam ieguva ZZS, no kuras deputāta vietu saņēmusi Riebiņu novada domes deputāte Ineta Anspoka, un "Saskaņa", no kuras deputāta mandātu ieguva Preiļu novada domes deputāte Nadežda Hļebņikova.

Saulkrastu novads

Šodien Saulkrastu novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošais Normunds Līcis, kura saraksts vēlēšanās ieguva visvairāk deputātu mandātu.

Par Līci Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja amatā nobalsoja visi 15 ievēlētie deputāti.

Līča pārstāvētā LRA vēlēšanās ieguva sešus no 15 deputātu mandātiem. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts domē ieguvis trīs deputātu mandātus. Savukārt Latvijas Zaļā partijai būs četri deputātu mandāti, partija "Latvijas attīstībai" - divi mandāti.

"Esmu aicinājis un uzrunājis visus ievēlētos deputātus kopīgam darbam, atsakoties no priekšvēlēšanu politiskajām kaislībām," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Līcis. Līdzšinējās sarunas viņš raksturoja kā veiksmīgas, jo visi jaunievēlētie deputāti konceptuāli ir piekrituši strādāt vienoti.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldības redzeslokā galvenokārt ir attīstības un saimniecības jautājumi.

Jau ziņots, ka no LRA saraksta domē ievēlēts Līcis, Jurģis Grabčiks, Oksana Vanaga, Raivo Jēkabsons, Toms Turlajs un Raimonds Kalniņš.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts domē ieguvis trīs deputātu mandātus. No šī saraksta ievēlēti Ervīns Grāvītis, Andris Dulpiņš un Mārtiņš Kišuro.

Partija "Latvijas attīstībai" ieguvusi divus mandātus un tos saņems Māris Iekļavs un Santa Ancāne. Savukārt Latvijas Zaļo partiju domē pārstāvēs Guntis Liepiņš, Normunds Broks, Inta Petrova un Liena Ozoliņa.

Jau ziņots, ka Vidzemē pašvaldību vēlēšanās augstākā aktivitāte novērota Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 3298 iedzīvotāji jeb 42,65% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Ogres novads

Šodien Ogres novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju atkārtoti tika ievēlēts vēlēšanās Ogres novadā uzvarējušā saraksta līderis Egils Helmanis (NA).

Par Helmani nobalsoja 21 deputāts, pret bija viens un viens balsojumā atturējās. Otrs pretendents Ogres novada domes priekšsēdētāja amatam bija iepriekšējais Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons (LRA) par kuru nobalsoja divi deputāti, pret bija 19 un divi balsojumā atturējās.

Jau vēstīts, ka Ogres novadā līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Helmaņa pārstāvētais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienotais saraksts ieguvis 13 no 23 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

No šī saraksta domē ievēlēti Helmanis, Gints Sīviņš, Dainis Širovs, Dzirkstīte Žindiga, Artūrs Mangulis, Atvars Lakstīgala, Jānis Siliņš, Ilmārs Zemnieks, Jānis Iklāvs, Andris Krauja, Dace Nikolaisone, Jānis Kaijaks un Pāvels Kotāns.

Vēl piecas partijas Ogres novada domē ieguvušas katra pa diviem deputātu mandātiem.

"Jauno vienotību" Ogres domē pārstāvēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa. "Kustību "Par!"" Ogres domē pārstāvēs Lielvārdes novada domes deputāti Jānis Lūsis un Edgars Gribusts. "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas apvienoto sarakstu domē pārstāvēs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls un Dace Māliņa.

Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības domē ievēlēti Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Martinsons un deputāts Toms Āboltiņš. No "Nacionālās savienības "Taisnīgums"" Ogres domē ievēlēti līdzšinējais Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš un Valentīns Špēlis.

Aizkraukles novads

Lai arī vēlēšanās jaunajā Aizkraukles novadā lielāko vēlētāju atbalstu guvis līdzšinējais Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (Vidzemes partija, LA), domes priekšsēdētāja amatu tomēr saglabājis līdzšinējais Aizkraukles novada vadītājs Leons Līdums (Vidzemes partija, LA).

Amatam virzīts Līdums un līdzšinējais Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (NA).

Pēc pirmā balsojuma balsu skaitīšanas komisija paziņoja, ka notiks atkārtota balsošana, jo nav korekti veikta balsošana, veicot atzīmes pret katru no kandidātiem. Pēc atkārtotas vēlēšanu zīmju izsniegšanas ar 12 balsīm par Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Līdums.

Jau ziņots, ka Vingris startēja Vidzemes partijas un "Latvijas attīstībai" (LA) sarakstā, kas vēlēšanās ieguvusi desmit no 19 mandātiem domē. Lai arī saraksta līderis bija Līdums, Vingris vēlētāju vidū baudīja lielāko atbalstu, iegūstot 4677 balsīm pretstatā 4013 balsīm, kas atdotas par Līdumu. Sestais populārākais sarakstā bija Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis.

Komentējot vēlētāju atbalstu, Vingris atzina, ka ir gatavs uzņemties domes priekšsēdētāja amatu, ja amatam tiks virzīts, jo jūtas atbildīgs vēlētāju priekšā par sniegto atbalstu.

Aizkraukles novadā vairāk nekā pusi, proti, desmit no 19 mandātiem ieguvusi LA un Vidzemes partijas apvienība. No partiju apvienības ievēlēti Vingris, Līdums, Dāvis Kalniņš, Einārs Zēbergs, Anita Ostrovska, Andris Zālītis, Arvis Upīts, Didzis Bērziņš, Uldis Dzērve un Zane Romanova.

Tāpat četrus mandātus ieguva nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kuras sastāvā ievēlēti Libeks, Aivars Miezītis, Gatis Gūtmanis un Uģis Rubenis.

Savukārt partija "Apvienība "Iedzīvotāji"" ieguvusi divus mandātus - ievēlēti Andris Ambainis un Jānis Sarmis Bajinskis, divus mandātus ieguvusi arī "Jaunā vienotība", kuras sastāvā ievēlēti Aigars Lukss un Mārtiņš Daģis. Bet vienu mandātu ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība - ievēlēta Evija Vectirāne.

Gulbenes novads

Šodien Gulbenes novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Andis Caunītis (LRA), kurš iepriekš bija domes priekšsēdētāja vietnieks.

Par Caunīti savas balsis atdeva astoņi deputāti, pret bija septiņi. Savukārt par vēlēšanās uzvarējušās partijas "Latvijas attīstībai" saraksta līderi un domes priekšsēdētāja amata pretendentu Normundu Mazūru nobalsoja septiņi deputāti, bet astoņi bija pret. 

Jau vēstīts, ka Gulbenes novadā deputātu mandātus ieguvušas visas sešas vēlēšanās startējušās partijas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

LA ieguvusi četrus deputātu mandātus, šo partiju domē pārstāvēs deputāti Normunds Mazūrs un Lāsma Gabdulļina un Gunārs Ciglis un Gulbenes pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Circens.

Pa trīs mandātiem ieguvušas ZZS un LRA. ZZS domē pārstāvēs līdzšinējais domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs, bijušais bobslejists Daumants Dreiškens un Gulbenes lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne.

LRA deputāti Gulbenes novada domē būs līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Caunītis, Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis un Valsts darba inspekcija vecākais inspektors Atis Jencītis.

Pa diviem deputātu mandātiem ieguvušas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un JKP. Nacionālo apvienību domē pārstāvēs deputāti Guna Pūcīte un Anatolijs Savickis. Savukārt JKP domē pārstāvēs Latvijas Zaļo ceļu asociācijas valdes locekle Guna Švika un valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs.

JV domē ieguvusi vienu mandātu, un to saņems deputāts Intars Liepiņš.

Jau ziņots, ka Gulbenes novadā nobalsoja 4772 vēlētāji jeb 28,91% no 16 509 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Liepājas pilsēta

Par Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien jaunā sasaukuma pirmajā domes sēdē ievēlēts "Liepājas partijas" (LP) pārstāvis Gunārs Ansiņš, kurš līdz šim bija domes priekšsēdētāja vietnieks.

Par Ansiņu domes sēdē nobalsoja 14 deputāti.

Par jaunās domes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks sporta un kultūras jautājumos Atis Deksnis (LRA).

Tāpat ceturtdien domes sēdē tika ievēlēti četru komiteju locekļi.

Finanšu komitejā strādās Ansiņš, Dace Bluķe ("Par!"), Deksnis, Uldis Hmieļevskis (LP), Uldis Lipskis (NA), Linda Matisone (LRA), Ludmila Rjazanova (S), Uldis Sesks (LP) un Jānis Vilnītis (LRA).

Pilsētas attīstības komitejā sastāvā būs Ansiņš, Deksnis, Hmieļevskis, Matisone, Rjazanova, Sesks, Modris Šveiduks (LRA), Vilnītis un Vilnis Vitkovskis (LP).

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sastāvā strādās Bluķe, Deksnis, Agris Mertens (LRA), Sesks, Edvīns Striks (LP), Šveiduks, Helvijs Valcis (LP), Vilnītis un Vitkovskis.

Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komitejas sastāvā strādās Deksnis, Helēna Geriloviča (S), Hmieļevskis, Lipskis, Matisone, Mertens, Striks, Valcis un Vitkovskis.

LP vienojās par turpmāku sadarbību Liepājas pilsētas domes jaunajā sasaukumā ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA).

Sadarbības padomes līgumā, kuru parakstījuši trīs politisko spēku domē ievēlētie deputāti, noteikts, ka sadarbības mērķis ir nodrošināt efektīvu, stabilu un profesionālu 2021.gada 5.jūnijā ievēlētās Liepājas pilsētas domes darbību visā tās pilnvaru laikā. Divu nedēļu garumā ir notikušas LP, LRA un NA pārstāvju tikšanās, kuru laikā analizētas visu trīs politisko partiju vēlēšanu programmas, uz kā pamata tiks veidotas politiskās vadlīnijas domes turpmākajam darbam nākamos četrus gadus, skaidroja nākamā mēra amata kandidāta Gunāra Ansiņa (LP) padomnieks Andrejs Rjabcevs.

Visu trīs politisko spēku deputāti pauduši atbalstu LP izvirzītā Ansiņa kandidatūrai Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā, savukārt domes priekšsēdētāja vietnieka amatam nākamajā domes sēdē plānots virzīt līdzšinējo vicemēru no LRA Ati Deksni. LRA saraksta līderis vēlēšanās gan bija esošais mērs Jānis Vilnītis.

"Pēc vēlēšanām mums bija pietiekami daudz laika, lai satiktos ar visu Liepājas domē ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem un pārrunātu iespējamo sadarbību, taču izveidotais sadarbības modelis paredz apvienot spēkus trim partijām - abiem vislielāko liepājnieku atbalstu ieguvušajiem politiskajiem spēkiem un NA kā valdības koalīcijas partijai, kas nozīmē spēcīgāku Liepājas interešu pārstāvību arī valdībā un Saeimā," skaidroja Ansiņš. Tajā pat laikā koalīcijā nav iekļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe (Par), kurai valdības koalīcijā varētu būt vēl nozīmīgākas pozīcijas.

Šis būs nedaudz neierasts pārvaldes modelis Liepājas domē, jo atšķirībā no citiem gadiem nebūs noteiktas šauras atbildības jomas, apgalvo LP.

Ansiņš skaidroja, ka katrs no politiskajiem spēkiem programmā ir solījis paveikt liepājniekiem nozīmīgas lietas ne tikai kādā vienā šaurā nozarē kā kultūra, sports, pilsētsaimniecība vai izglītība. "Darbi ir jāpaveic it visās jomās, tādēļ partnerus aicināju uz citādāku darba modeli, kurā saskatu daudz lielāku iesaisti gan izpilddirekcijai, gan struktūrvienībām, gan nozaru vadītājiem un komitejām. Es to sauktu par zobratu principu, kurā visiem iesaistītajiem ir jālīdzdarbojas vienlīdzīgi atbildīgi un profesionāli," norādīja mēra amata kandidāts.

Viņš esot daudz analizējis pārvaldības modeļus gan citur Eiropā, gan runājis ar saviem kolēģiem Ziemeļeiropas valstu pašvaldībās. "Redzu, ka izpratne par procesu vadību un pašvaldības sadarbību ar saviem iedzīvotājiem laika gaitā ir mainījusies un domāju, ka jāmainās arī pie mums Liepājā," teicis Ansiņš.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Deksnis piebildis, ka arī šoreiz, veidojot jauno sadarbības modeli, ir saglabāta katra politiskā spēka identitāte, virsmērķi darbiem atstājot nemainīgu - kopīgi izveidot labāko rīcības plānu, kas veicinās Liepājas iedzīvotāju labklājību, pilsētas attīstību un priekšvēlēšanu laikā liepājniekiem doto solījumu izpildi.

"Vienoties par Liepājas vīziju un attīstības virzieniem ar Liepājas partiju un LRA bija samērā viegli, jo daudzos aspektos mūsu redzējums sakrīt," pauda jaunievēlētais deputāts Uldis Lipskis (NA), piebilstot, ka nākamie četri gadi, ciktāl izdosies īstenot nospraustās politikas pamatnostādnes, kļūs par Liepājas tālākas attīstības auglīgu laiku.

Liepājā lielāko atbalstu guvušajai Liepājas partijai izdevies iegūt sešus mandātus, bet LRA nākamajā domes sasaukumā būs piecu deputātu pārstāvēta, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas apkopotie dati.

Liepājas partiju jaunajā sasaukumā pārstāvēs līdzšinējais Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ansiņš, bijušais mērs Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes deputāti Helvijs Valcis, Vilnis Vitkovskis un Edvīns Striks, kurš arī ir Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kā arī partijas valdes loceklis Uldis Hmieļevskis.

No LRA jaunajā domē ievēlēts līdzšinējais mērs Jānis Vilnītis, kā arī Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas deputāts Atis Deksnis, Liepājas pilsētas dome deputāte, AS "Lauma Lingerie" valdes priekšsēdētāja Linda Matisone, traumatologs - ortopēds Agris Mertens un Liepājas pilsētas domes deputāts Modris Šveiduks.

"Saskaņu" jaunajā sasaukumā pārstāvēs deputātes Ludmila Rjazanova un Helēna Geriloviča. Savukārt no apvienotā saraksta, kas sastāv no politiskajiem spēkiem "Kustība "Par!"", "Jaunā vienotība" un "Progresīvie" ievēlēta bijusī Saeimas deputāte, šā brīža Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Bluķe. Arī NA ieguva tikai vienu mandātu.

Ventspils novads

Ventspils novadu turpinās vadīt Latvijas Zemnieku savienības (LZS) mērs Aivars Mucenieks. 

Šodien Ventspils novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par Mucenieku nobalsoja 13 domes deputāti.

Par domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku atkārtoti ievēlēts Guntis Mačtams (LZS), bet domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pirmo reizi pildīs Andis Zariņš (NA).

Pašvaldību vēlēšanās Ventspils novadā lielāko atbalstu guvusī LZS tikusi pie sešiem mandātiem, kas ir par diviem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Par LZS balsoja 1168 no 8876 balsstiesīgajiem pašvaldības iedzīvotājiem jeb 39,75% balsstiesīgo, un domē ievēlēti līdzšinējais Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams, Ventspils novada domes deputāti Aigars Matisons un Ilva Cērpa, Tārgales pamatskolas direktore Ilze Judzika un lietvedis Agris Bileskalns.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Ventspils novadā vēlēšanu rezultātā ierindojās otrajā vietā, un no šī saraksta pašvaldībā ievēlēti pieci deputāti. No LRA ievēlēti Ventspils novada domes deputāte Dace Vašuka, Ventspils novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis un Ventspils novada domes deputāts Ints Apsītis, aktieris Gatis Gāga un Ventspils novada Ances pamatskolas direktore Elita Kuģeniece.

Tikmēr Nacionālajai apvienībai piešķirti četri mandāti, un šo partiju apvienību pārstāvēs Ventspils novada pašvaldības deputāts Andis Zariņš, ZS ''Oši'' īpašnieks Raitis Krūmiņš un Ventspils novada pašvaldības deputāti Gaidis Bože un Andris Vārpiņš.

Cēsu novads

Šodien Cēsu novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts vēlēšanās Cēsu novadā uzvarējušā saraksta līderis Jānis Rozenbergs (JV).

Par Rozenbergu nobalsoja 17 domes deputāti, bet par otro kandidāti domes priekšsēdētāja amatam Elīnu Stapuloni nobalsojuši vien divi deputāti.

Par Cēsu domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga (JV) vietniekiem ievēlēti bijušais Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (JV) un līdzšinējās Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis (JV).

Cēsu novadā līdzšinējā mēra Rozenberga pārstāvētā "Jaunā vienotība" ieguvusi desmit deputātu mandātus no 19, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Par "Jauno vienotību" novadā nobalsoja 5766 vēlētāji jeb 45,43% no nobalsojušo kopskaita. Domē ievēlēti Rozenbergs, Inese Suija-Markova, Juris Žagars, Erlends Geruļskis, Ainārs Šteins, Inga Cipe, Atis Egliņš-Eglītis, Biruta Mežale, Ēriks Bauers un Andris Melbārdis.

Latvijas Zemnieku savienība Cēsu novadā ieguvusi trīs deputātu mandātus. No šīs partijas ievēlēti Hardijs Vents, Indriķis Putniņš un Laimis Šāvējs, kuri visi līdz šim vadīja pašvaldības, kas tagad iekļautas Cēsu novadā.

Partija "Latvijas attīstībai" ieguvusi divus deputātu mandātus. No partijas ievēlēti Elīna Stapulone un Jānis Kārkliņš.

Savukārt pa vienam deputātu mandātam ieguvušas nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Kustības "Par!"" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts. Nacionālo apvienību domē pārstāvēs Guntis Grosbergs, bet "Kustības "Par!"" un partijas "Progresīvie" apvienoto sarakstu - Ivo Rode.

Jelgavas pilsēta

Ceturtdien par Jelgavas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Andris Rāviņš (ZZS), kura politiskais spēks aizvadītajās vēlēšanās ieguvis sešus mandātus no 15.

Starp jaunajā Jelgavas domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA) - noslēgta vienošanās turpināt sadarbību un saglabāt esošo koalīciju.

Īsi pirms pirmās domes sēdes par vienošanos ar domes vairākumu veidojošo ZZS un NA deputātiem paziņoja arī "Kustība "Par!"".

Rāviņš amatā ievēlēts ar 11 balsīm no ZZS, NA, "Par!" un "Saskaņas". Pret balsoja "Jaunās vienotības" (JV), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Latvijas Krievu savienības (LKS) domnieki.

Opozīciju pārstāvošie deputāti mēra amatam virzīja arī NA pārstāvjus Juriju Strodu un Robertu Šlegelmilhu, taču viņi no kandidēšanas atteicās.

Pēc pārvēlēšanas amatā Rāviņš deputātus aicināja strādāt ar degsmi un atbildību.

Pirmajā domes sēdē ievēlēti arī domes priekšsēdētāja vietnieki. Šiem amatiem Rāviņš izvirzīja līdzšinējos priekšsēdētāja vietniekus Ritu Vectirāni (ZZS) un Strodu (NA). Par domes priekšsēdētāja vietnieci sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumu programmā ievēlēta Vectirāne, savukārt par vietnieku tautsaimniecības jautājumu programmā - Strods.

Rāviņa pārstāvētā ZZS šogad ieguva sešus mandātus, kas ir par vienu mazāk nekā 2017. gada vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

Pa diviem mandātiem šajās vēlēšanās ieguva NA, "Jaunā vienotība" (JV) un "Kustība "Par!"". Savukārt vēl trīs partijas - Latvijas Krievu savienība (LKS), "Saskaņa" un Latvijas reģionu apvienība (LRA) - ieguva pa vienam mandātam.

Savukārt deputāti no četrām jaunajā Jelgavas domes sastāvā pārstāvētajām partijām, kas palikušas ārpus koalīcijas, parakstījuši vienošanos par sadarbību, akcentējot nepieciešamību nodrošināt atklātu, godīgu un uz iedzīvotāju interešu aizstāvību vērstu pilsētas pārvaldi. Vienošanās parakstīja JV, "Kustības "Par!"", LKS un LRA deputāti.

Vienošanos nav parakstījusi "Saskaņa", kas iepriekšējos sasaukumos nereti atbalstīja domē valdošo koalīciju.

Jelgavas novads

Jelgavas novada domi turpinās vadīt no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) ievēlētais līdzšinējais domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.

Par Cauni nobalsoja 12 no 18 klātesošajiem domniekiem. Domē skaidroja, ka deputāte Līga Lonerte (LZS), lai arī piedalījās sēdē, atturējās no balsojuma, ņemot vērā iespējamo interešu konfliktu, konkrētajā brīdī ieņemot izpilddirektores amatu Jelgavas novada pašvaldībā.

Savukārt otru kandidātu - Daini Liepiņu (LRA) - atbalstīja seši kolēģi.

Deputāti amatam kopumā izvirzīja četras kandidatūras. Ilze Vītola (LZS) virzīja Cauni, Madars Lasmanis (LA) virzīja Oskaru Cīruli (NA), deputāte Irina Dolgova (S) Uldi Aināru (JV), savukārt deputāts Vidmants Rinkuns (LRA) - savu partijas biedru Liepiņu. Cīrulis un Ainārs savas kandidatūras atsauca.

Jelgavas novadā pašvaldību vēlēšanās LZS ieguvusi sešus no 19 mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

Novada domē no partijas ievēlēti Caune, Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte, Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola, SIA "Duke" valdes priekšsēdētāja Lolita Duge, Jelgavas novada pašvaldības deputāti Juris Lavenieks un Aivars Naglis.

Trīs deputātu mandātus ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība, no kuras ievēlēti Liepiņš, izdienas pensiju saņemošais Iekšlietu ministrijas robežsardzes pulkvedis Vidmants Rinkuns, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Dina Tauriņa.

No Latvijas Zaļās partijas ievēlēti trīs deputāti - Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra inženiertehniskās nodaļas vadītājs un iepirkumu speciālists Jānis Kažotnieks un SIA "Binex" valdes priekšsēdētājs Ģirts Neija.

"Jaunā vienotība" ieguvusi divus mandātus - novada domē ievēlēti Ozolnieku novada domes deputāti Uldis Ainārs un Artūrs Semjonovs. Tāpat divus mandātus ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - ievēlēti SIA "Mežacīruļi" vadītāja vietnieks Oskars Cīrulis un ZS " Liepziedi" īpašnieks Gundars Liepa.

Divas deputātu vietas Jelgavas novada domē ieguvusi "Latvijas attīstībai", kuras sastāvā ievēlēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra padomnieks Madars Lasmanis un Aizsardzības ministrijas ministra padomnieks Emīls Dobrājs. Savukārt "Saskaņa" ieguvusi vienu mandātu - ievēlēta Jelgavas novada domes deputāte Irina Dolgova.

Siguldas novads

Šodien Siguldas novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju atkārtoti tika ievēlēts Uģis Mitrevics (NA). 

Par Mitrevicu nobalsoja 15 deputāti, trīs bija pret un viens atturējās.

Siguldas novadā līdzšinējā novada vadītāja Mitrevica pārstāvētais apvienotais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zaļās partijas saraksts ieguvis 12 deputātu mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

No šī saraksta domē iekļuvuši Mitrevics, Siguldas domes deputāts Dainis Dukurs, līdzšinējais Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, līdzšinējā Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa, Siguldas domes deputāte Eva Viļķina, Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais, Siguldas domes deputāts Rūdolfs Kalvāns, līdzšinējā Mālpils novada domes priekšsēdētāja Solvita Strausa, Krimuldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Caucis, Krimuldas domes deputāte Zane Berdinska, Krimuldas domes deputāte Zane Segliņa un Siguldas deputāts Mārtiņš Zīverts.

Trīs partijas Siguldas novada domē ieguvušas katra pa diviem deputātu mandātiem.

"Jauno vienotību" domē pārstāvēs SIA "KRS Sigulda" un SIA "Smarthelp" Valdes locekle Ina Stupele un SIA "Divinus" pārdošanas vadītājs Aivars Garančs.

Latvijas Zemnieku savienību Siguldas domē pārstāvēs Siguldas domes deputāti Jānis Zilvers un Reinis Ādamsons.

Savukārt Krimuldas novada partiju jaunajā domē pārstāvēs Krimuldas novada domes deputāti Erlends Eisaks un Ance Pētersone.

Vienu mandātu ieguvis "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas apvienotais saraksts. Šo mandātu ieguvis Inčukalna novada domes deputāts Ivo Bernats.

Talsu novads

Par Talsu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta Sandra Pētersone (NA), kura par pašvaldības vadītāju kļuva pagājušajā vasarā pēc tam, kad no amata tika gāzts iepriekšējais domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS).

Par Pētersoni nobalsoja 18 no 19 Talsu novada domes deputātiem. Pret Pētersones apstiprināšanu amatā balsoja deputāts Edgars Zelderis ("Mēs - Talsiem un novadam").

Zelderis sēdes laikā atzina, ka "Mēs - Talsiem un novadam" iesaistījās koalīcijas sarunās, piedalījās sadarbības deklarācijas izstrādē, tomēr divas dienas pirms šodienas sēdes klajā nāca informācija par jaunas iestādes izveidi ar 150 000 - 200 000 eiro budžetu, turklāt "Nacionālā apvienība paziņoja, ka tās vadītājs būs viņu pārstāvis".

Zelderis atzina, ka viņš aicinājis koalīcijas partnerus atteikties no šīs idejas līdz brīdim, kad visās pašvaldības iestādēs tiks pārskatīta atalgojuma sistēma. Viņš uzsvēra, ka neatbalsta priekšlikumu Talsu novada mēra amatā apstiprināt Pētersoni, tomēr "Mēs - Talsiem un novadam" parakstīs partiju sadarbības līgumu.

Deputāte Ilva Norenberga ("Mēs - Talsiem un novadam") sēdes laikā norādīja, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks Talsu novada domes vēlēšanās ieguva otro vietu, turklāt Zelderis ieguva visvairāk "plusiņu", tāpēc šī partija kā savu Talsu mēra amata kandidātu izvirzīja Zelderi.

Norenberga informēja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām sākās potenciālās koalīcijas sarunas, kuras vadījusi nacionālā apvienība. Pēc viņas teiktā, jau sarunu sākumā Zeldera kandidatūra tikusi noraidīta. Norenbergai arī neesot skaidrs, kāpēc mēra amatam netika izskatīta līdzšinējās Rojas novada domes vadītājas Evas Kārkliņas (NA) kandidatūra, kura arī saņēmusi lielu vēlētāju atbalstu.

Norenberga stāstīja par koalīcijas sarunām un apspriestajiem potenciālajiem amatu sadalījumiem, tostarp Talsu mēra vietnieku amatiem, tomēr "Mēs - Talsiem un novadam" neesot apmierinājis īsā laikā tapis neizdiskutēts priekšlikums par jaunas iestādes izveidošanu, kurā paredzēts "dāsni atalgot" politiski pietuvinātas personas.

Norenberga piebilda, ka tas licis "Mēs - Talsiem un novadam" atteikties no sākotnēji izteiktajiem piedāvājumiem koalīcijas partneriem.

Jau vēstīts, ka arī jaunajā sasaukumā Talsu novada dome būs sadrumstalota.

NA vēlēšanās jaunajā Talsu novadā ieguvusi lielāko deputātu mandātu skaitu, proti piecus no 19. Nacionālā apvienība (NA) sarunās ar visiem Talsu novadā ievēlētajiem spēkiem un pauda gatavību sadarboties ar visiem, neveidojot opozīciju.

Jau vēstīts, ka bez Pētersones no NA pie mandāta tika arī pašreizējā Rojas novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa, Talsu novada deputāts, Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris, kultūras ministra ārštata padomnieks Gaidis Bērziņš, kā arī Stendes pilsētas, Lībagu, Strazdes un Virbu pagasta pārvaldes vadītājs Andis Āboliņš.

Saraksts "Mēs - Talsiem un novadam" tikuši pie četriem mandātiem, un tos iegūs partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Zelderis un Talsu novada domes deputāti Lauris Pīlēģis, Ilva Norenberga un Kalvis Kalniņš.

"Jaunā vienotība" (JV) un kopā startējušās partijas "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" katra ieguvusi trīs mandātus. No JV ievēlēti Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, SIA "LM Auto" prokūrists Māris Rozenbergs un Dundagas novada pašvaldības deputāte Andra Grīvāne. Tikmēr "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" kopīgo sarakstu pārstāvēs Talsu vicemērs Andis Astrātovs, novada domes deputāts Oļegs Solovjovs un Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava.

Vēl pa diviem mandātiem ieguva Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS). LZP jaunajā Talsu novada domē pārstāvēs pašnodarbinātais Ainis Stūrmanis un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" personāla vadītāja - lietvede Ieva Brūna, savukārt no LZS mandāts tiks Talsu vicemēram Dainim Karolam un Talsu novada domes sporta komisijas priekšsēdētājam Almantam Kalniņam.

Kā ziņots, no 30 983 balsstiesīgajiem Talsu novadā vēlēt devās 29,32% jeb 9083 iedzīvotāji. Sešiem politisko spēku sarakstiem pārvarot 5% robežu, jaunais novada domes sastāvs būs sadrumstalots.

Kuldīgas novads

Ceturtdien pirmajā jaunās Kuldīgas novada domes sasaukuma sēdē domes deputāti par domes priekšsēdētāju ievēlēja Ingu Bērziņu, informēja Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska.

Bērziņa pārstāv partiju "Kuldīgas novadam", kas pašvaldību vēlēšanās ieguva 8 no 15 deputātu vietām Kuldīgas novada domē.

Kopumā sēdē piedalījās 14 no 15 ievēlētajiem Kuldīgas novada domes deputātiem. Sēdē nepiedalījās deputāte Sigita Vaivade. Uz domes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīti divas kandidātee Bērziņa un Kristīna Ansone (NA).

Par Bērziņas kandidatūru balsoja deviņi deputāti, pret bija pieci deputāti. Savukārt par Ansones kandidatūru nobalsoja pieci deputāti, pret bija deviņi deputāti.

Duļbinska norādīja, ka Bērziņa ir ieguvusi ģeogrāfijas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Viņai ir liela pieredze pašvaldības darbā - no 2001. līdz 2007. gadam viņa bija Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece, bet 2007. gada 29. novembrī ievēlēta par Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāju. 

Kopš 2009. gada, kad reģionālās reformas rezultātā, apvienojot Kuldīgas pilsētu un 13 pagastus, izveidojās Kuldīgas novads, Bērziņa 12 gadus bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Kopš 2013. gada Bērziņa ir arī Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, bet kopš 2015.gada - Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas locekle. Bērziņa ir arī premjera Krišjāņa Kariņa (JV) ārštata padomniece reģionālās attīstības jautājumos.

Pirmajā jaunās Kuldīgas novada domes sasaukuma sēdē deputāti vienojās, ka priekšsēdētājai būs divi vietnieki, no kuriem viens būs neatbrīvotais vietnieks un atbildēs par jautājumiem, kas skar Skrundas pilsētas un novada lauku teritoriju.

Domes priekšsēdētāja vietnieka amatam tika pieteikti trīs kandidāti, proti, Artis Roberts ("Kuldīgas novadam"), Loreta Robežniece (LA) un Ruta Karloviča (ZZS). Ar balsu vairākumu par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Robertu - par viņa kandidatūru nobalsoja deviņi deputāti, pret bija pieci. Par Robežnieces kandidatūru nobalsoja divi deputāti, par Karloviču - trīs deputāti.

Neatbrīvotā domes priekšsēdētāja vietnieka amatam tika pieteiktas divas kandidatūras, proti, Kleinberga un Robežniece. Ar balsu vairākumu par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Kleinbergu - par viņas kandidatūru nobalsoja deviņi deputāti, pret bija pieci. Par Robežnieces kandidatūru bija pieci deputāti.

Robertam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbībā un vadībā, kas iegūts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē. No 2005. līdz 2009.gadam Roberts bija Laidu pagasta padomes vadītājs, kopš 2009.gada līdz šim brīdim - SIA "Kuldīgas siltumtīkli" valdes priekšsēdētājs, no 2013. līdz 2019.gadam - SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" valdes loceklis, bet kopš 2019.gada 27.decembra līdz šim brīdim - SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt Kleinbergai ir Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā. Pašlaik viņa ir Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētāja, bet pirms tam bijusi Saeimas deputāte un Skrundas novada domes priekšsēdētāja.

Vēl deputāti sēdē vienojās, ka arī šajā sasaukumā domē darbosies trīs komitejas, proti, Finanšu komiteja, Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja un Attīstības komiteja, kā arī nobalsoja par komiteju sastāvu.

Jau vēstīts, ka partija "Kuldīgas novadam" šajās pašvaldību vēlēšanās ieguvusi astoņas vietas, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. Taču pēc administratīvi teritoriālās reformas Kuldīgas novada domi veido 15 deputāti, iepriekšējo 17 vietā.

No "Kuldīgas novadam" ievēlēta līdzšinējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes deputāti Agris Kimbors, Inese Astaševska, Brigita Freija, Raimonds Lapuķis un Baiba Mikāla, Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, kā arī SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs Artis Roberts.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), "Latvijas attīstībai" (LA) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" katrai jaunajā sasaukumā būs divi deputāti. No ZZS Kuldīgas novadā ievēlētas Kuldīgas novada dome deputāte Ruta Karloviča un Alsungas novada dome domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa, no LA domē ievēlētas Skrundas novada pašvaldība domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece un Skrundas novada pašvaldības aprūpes nama "Valtaiķi" direktore Gunita Bivbāne, savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvēs mežsaimniecības konsultante Sigita Vaivade un Kuldīgas novada pašvaldības deputāte Kristīna Ansone.

Vēl vienu mandātu ieguva arī Jaunā konservatīvā partija, kuru jaunajā sasaukumā pārstāvēs SIA "LASERN" valdes loceklis Romāns Ernsons.

Tukuma novads

Tukuma novada domes priekšsēdētāja amatā ceturtdien ievēlēts līdzšinējais Engures novada mērs Gundars Važa (LRA), domes priekšsēdētāja amatu zaudējot Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA).

Važa bija vienīgais amatam virzītais kandidāts. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja visi 18 klātesošie domnieki.

Tukuma novadā uzvaru vēlēšanās guvusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas ieguva 37,99% vēlētāju balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie rezultāti.

LRA ieguvusi astoņus no 19 mandātiem. Pašvaldībā ievēlēts Važa, Engures novada domes izpilddirektors Imants Valers, Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa, PSIA "Tukuma ledus halle" valdes loceklis Modris Liepiņš, Kandavas novada domes priekšsēdētājas vietniece Gunda Cīrule, SIA "Rideļu dzirnavas" valdes loceklis Oskars Kambala, SIA "Alante" valdes locekle Agnese Ritene un būvfirmas "I.S.A.M" valdes loceklis Kaspars Gribusts.

Latvijas Zaļā partija (LZP) vēlēšanās ieguvusi 15,5% no balsīm, kas partijai dod trīs deputātu mandātus. Domē ievēlēta līdzšinējā Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra "Nagla" vadītāja Ilze Gotfrīda un Kandavas novada domes deputāts Guntars Indriksons.

Partija "Tukuma pilsētai un novadam" vēlēšanās ieguvusi 11,6% balsu, tādējādi domē būs divi šīs partijas deputāti - "Tukuma pilsētai un novadam" valdes priekšsēdētājs un partiju apvienība "Jaunā vienotība" valdes loceklis Juris Šulcs, kā arī Tukuma novada domes deputāts Mārtiņš Limanskis.

Divus mandātus ar 9,39% iegūtām balsīm saņēmusi arī partija "Vienotība", no kuras Tukuma novada domē ievēlēti pašnodarbinātā Dace Lebeda un SIA "Platforma.lv" valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš. Tikpat daudz - divu mandātus - ieguvusi arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS), par ko balsojuši 8,75% vēlētāju, no LZS ievēlēti - Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere un Jaunpils novada domes deputāte Dace Adiņa.

NA saņēmusi 7,17% balsu, kas arī devis divus mandātus. No partijas ievēlēti Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs, kā arī Tukuma rajona Džūkstes pagasta zemnieku saimniecība "Rīveri" pārvaldniece un skolotāja Edīte Zelča.

Ādažu novads

Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošajam Ādažu mēram Mārim Sprindžukam šodien izdevās saglabāt amatu arī jaunizveidotajā Ādažu novada domē, kurā Ādaži apvienoti ar Carnikavu.

Par Sprindžuka ievēlēšanu domes priekšsēdētāja amatā nobalsoja visi 15 Ādažu novada domē ievēlētie deputāti.

Lai gan sākotnēji Sprindžuks pauda, ka vēlas izveidot pēc iespējas plašāku koalīciju, tās veidošanas sarunas izvērtās sarežģītas. Sarunas par sadarbību tika sāktas ar otru domē visplašāk pārstāvēto partiju - Latvijas Zemnieku savienību (LZS), tomēr vienošanos panākt neizdevās un LZS palika ārpus koalīcijas kodola.

Pašvaldību vēlēšanās jaunajā jeb paplašinātajā Ādažu novadā uzvarējusī LRA ieguvusi sešas deputātu vietas no kopumā 15 domes deputātu mandātiem. No LRA domē tika ievēlēts Sprindžuks, Kerola Dāvidsone, Valērijs Bulāns, Kristīne Savicka, Karina Miķelsone, Ieva Roze.

No Latvijas Zemnieku savienības domē ievēlēta Daiga Mieriņa, Genovefa Kozlovska, Gatis Miglāns un Raivis Pauls.

Jauno konservatīvo partiju domē pārstāvēs Imants Krastiņš un Arta Deniņa, "Kustību Par" un "Jauno vienotību" - Sniedze Brakovska, "Saskaņu" - Jānis Leja, bet Latvijas Zaļo partiju - Gundars Bojārs.

Limbažu novads

Limbažu novadā varu pārņem Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošais Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs.

Par Straubergu nobalsoja deviņi deputāti, pret bija pieci, viena balsošanas zīme bija nederīga.

Savukārt līdzšinējais domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) saņēma vien piecas balsis, kamēr deviņi deputāti bija pret, savukārt viena balsošanas zīme bija nederīga.

Kā vēstīts, LRA pašvaldību vēlēšanās ieguva septiņas no 15 deputātu vietām domē.

LRA uzvaru jaunveidojamajā Limbažu novadā Straubergs iepriekš skaidroja ar deputātu kandidātu komandu, kurā ir gan pazīstami un aktīvi, kā arī jauni cilvēki.

Jau vēstīts, ka Limbažu novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi Salacgrīvas novada mēra Strauberga pārstāvētā LRA, saņemot 3733 vēlētāju balsis jeb 44,58% no nobalsojušo kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Otrajā vietā ir līdzšinējā Limbažu novada domes priekšsēdētāja Didža Zemmera pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, par kuru balsoja 1896 vēlētāji jeb 22,64%. Savukārt trešajā vietā ir Vidzemes partija, par kuru balsojuši 807 vēlētāji jeb 9,64%.

Ceturtajā vietā ir nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsojuši 618 vēlētāji jeb 7,38%. Piektajā vietā ierindojās Jaunā konservatīvā partija, par kuru balsojis 531 vēlētājs jeb 6,34%.

Jaunajā novada domē nav iekļuvusi "Jaunā vienotība", kurai pavisam nedaudz vēlētāju balsu pietrūka līdz 5% barjeras pārvarēšanai. Par "Jauno vienotību" nobalsoja 407 vēlētāji jeb 4,86%.

Tāpat domē nav iekļuvusi partija "Saskaņa", par kuru balsojuši 162 vēlētāji jeb 1,93%, kā arī politiskā partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV", par kuru balsojuši 154 vēlētāji jeb 1,84%.

Kopumā Limbažu novadā nobalsojuši 8376 vēlētāji jeb 34,85% no 24 035 balsstiesīgajiem vēlētājiem.

Jūrmalas pilsēta

Jūrmalas dome šodien par Jūrmalas mēru ievēlēja līdzšinējo domes priekšsēdētāju no Zaļo un zemnieku savienības ievēlēto Gati Truksni.

Domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzītas divas kandidatūras - Truksnis un Andris Čuda (NA).

Balsošana notika atklāti, izmantojot vēlēšanu zīmes. Par Čudu nobalsoja trīs deputāti, par Truksni - vienpadsmit no 15 deputātiem.

Līdz ar to Truksnis mēra krēslā sēdīsies piekto reizi.

Par Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniekiem tika ievēlēti Rita Sproģe (ZZS) un Jānis Lediņš (ZZS), aģentūru LETA informēja Jūrmalas domē.

Lediņš būšot atbildīgs par pilsētsaimniecības jautājumiem.

Deputāti arī lēma izveidot 10 pastāvīgās deputātu komitejas. Aktuālos jautājumus un lēmumu projektus atbilstīgi kompetencei izskatīs Finanšu komiteja septiņu deputātu sastāvā un Attīstības un vides jautājumu komiteja, Izglītības komiteja, Kultūras komiteja, Jaunatnes un sporta jautājumu komiteja, Transporta un mājokļu jautājumu komiteja, Pilsētsaimniecības komiteja, Drošības jautājumu komiteja, Tūrisma un kurortoloģijas komiteja, Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komiteja - katra komiteja piecu deputātu sastāvā.

Būtiski uzlabojot rezultātu, pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Trukšņa pārstāvētā ZZS, kas ieguvusi astoņas no 15 deputātu vietām domē.

Bez Trukšņa Jūrmalas domē no ZZS saraksta ievēlēta Rita Sproģe, Dace Riņķe, Irēna Kausiniece, Ieva Taranda, Inese Kārkliņa, Jānis Lediņš un Anita Adijāne.

Nacionālā apvienība ieguvusi divas vietas domē, kurās ievēlēts Andris Čuda un Rolands Parasigs-Parasiņš. Arī "Saskaņai" ir divas vietas, vēlētājiem domē ievēlot Larisu Loskutovu un Andreju Morozovu. Līdzīgs rezultāts arī partijai "Tev, Jūrmalai", no kuras ievēlēti Mārtiņš Stulpiņš un Uldis Kronblūms.

Savukārt "Jaunās Vienotības"/"Kustības "Par!"" saraksts ieguvis vienu pašvaldības deputāta mandātu, tas pienākas Intam Dālderim.

Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina Truksnis, neraugoties uz iegūto vairākumu domē, ZZS veiks pārrunas ar iespējamiem sadarbības partneriem. Sadarbības iespējas tikšot piedāvātas līdzšinējiem partneriem "Saskaņai".

Truksnis gan norādīja, ka sadarbības partneru atrašana ZZS nebūs pašmērķis, jo ar astoņām deputātu vietām partijai esot pietiekami, lai nodrošinātu domes lēmumu pieņemšanu un īstenotu savu programmu. Turklāt esot partijas, kas jau savilkušas sarkanās līnijas vai arī jau iepriekš kļuvis skaidrs, ka sadarbība nevar izveidoties.

Mārupes novads

Par jaunā Mārupes novada domes priekšsēdētāju šodien ievēlēts bijušais ilggadējais Babītes novada mērs Andrejs Ence no Latvijas Reģionu apvienības (LRA).

Par Enci nobalsoja 11 deputāti, bet pret bija astoņi.

Ence no 1991. gada līdz 2005. gadam bija Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs. Savukārt kopš 2009. gada vēlēšanām viņš vadīja Babītes novadu līdz 2020. gadā viņu priekšsēdētāja amatā nomainīja paša toreizējais partijas biedrs Aivars Osītis, kurš vēlāk savu partejisko piederību nomainīja.

Šajās vēlēšanās līdz ar administratīvo reformu tika apvienoti Mārupes un Babītes novadi.

Jaunajā Mārupes novadā LRA ieguva piecus mandātus un domē tika ievēlēti Andrejs Ence, Jānis Lagzdkalns, Ira Dūduma, Līga Kadiģe, Uģis Šteinbergs.

Tik pat daudz mandātu ieguva līdzšinējā Mārupes novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Bojāra pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība. No šī saraksta domē ievēlēts Bojārs, Jānis Lībietis, Gatis Vācietis, Valdis Kārkliņš un Dace Štrodaha.

Četras vieta izcīnīja "Latvijas attīstībai" saraksts no kura domē ievēlēts līdzšinējais Babītes novada mērs Aivars Osītis kā arī Guntis Ruskis, Ilze Bērziņa un Jānis Kazaks. No Nacionālā apvienības ievēlēti Andris Puide, Oļegs Sorokins un Rēzija Kalniņa.

Savukārt no "Jaunās vienotības" ievēlēts Nikolajs Antipenko un Normunds Orleāns.

Jēkabpils novads

Ceturtdien par Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais pilsētas mērs Raivis Ragainis (LZP).

Jau pirms jaunā sasaukuma pirmajai domes sēdei atbalstu Ragaiņa kandidatūrai pauda 12 deputāti no kopā septiņiem novada domē ievēlētajiem politisko spēku sarakstiem, tādējādi koalīciju veidojot vismaz 13 no 19 jaunajā domē ievēlētajiem deputātiem. Ragaini atbalsta Latvijas Zaļā partija (LZP), "Apvienība "Iedzīvotāji"", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), Latvijas reģionu apvienības (LRA) un "Vienotības" kopīgais saraksts, "Saskaņa" un Latvijas zemnieku savienība (LZS).

Pārējie seši domē ievēlētie domnieki pārstāv bijušo mēru Aivara Krapa (LA) un Leonīda Salceviča (Jēkabpils reģionālā partija) sarakstus.

Arī balsojumā domē Ragainis saņēma 13 balsis. Viņš pēc ievēlēšanas solīja godprātīgi un neatlaidīgi strādāt iedzīvotāju un novada labā.

Amatam tika virzīts arī iepriekšējā Jēkabpils domes sasaukumā mēra amatā pabijušais un Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja redzeslokā nonākušais Aivars Kraps (LA). Viņš ieguva sešas deputātu balsis.

No "Latvijas attīstībai" Jēkabpils novada domē ievēlēts Kraps, SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis, līdzšinējā Krustpils novada pašvaldības deputāte Elīna Serkova un Saukas dabas parka biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis.

No LZP ievēlēts bijušais Jēkabpils mērs Ragainis, bijušās Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs, SIA "JK Namu pārvalde" valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis un SIA "Sedumi" valdes locekle Aija Bojāre.

No "Apvienības "Iedzīvotāji"" ievēlēts līdzšinējais Viesītes novada domes priekšsēdētājs Žuks un pašvaldības kancelejas vadītāja Daina Vītola. No NA ievēlēti līdzšinējiem Krustpils novada domes deputāti Daina Kalve un Kārlis Stars.

No JKP ievēlēts līdzšinējās Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Vanags un ZS "Pūpoli" pārvaldnieks Kaspars Štolnieks, no Jēkabpils reģionālās partijas - finanšu ministra padomnieks Salcevičs un līdzšinējās Jēkabpils domes deputāts Māris Dimants.

Savukārt no LRA un "Vienotības" kopīgā saraksta ievēlēts SIA "Marteks" vadītājs Mārtiņš Svilis, no LZS - līdzšinējā Jēkabpils domes deputāte Līga Kļaviņa, bet no "Saskaņas" - viņas kolēģis domē Andrejs Gavrilovs.

Ķekavas novads

Par jaunā Ķekavas novada domes priekšsēdētāju ceturtdien tika ievēlēts partijas "Latvijas attīstībai"/"Izaugsme" pārstāvis Juris Žilko, kurš pašvaldību vēlēšanās bija līderis LA kopā ar partiju "Izaugsme" izveidotajā sarakstā.

Par Žilko nobalsoja visi 19 novada domē ievēlētie deputāti.

Tādējādi Ķekavas domē notika varas maiņa, jo amatu zaudēja līdzšinējā novada vadītāja Viktorija Baire (JV).

Par sadarbību domē vienojās LA/"Izaugsme", Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Nacionālā apvienība/Vidzemes partija (NA/Vidzemes partija) un Jaunā konservatīvā partija (JKP).

No LA/"Izaugsme" saraksta novada domē ievēlēts Žilko, Gatis Līcis, Edgars Brigmanis, Rihards Gorkšs un Ineta Romanovska.

Tik pat vietu domē ir arī Baires pārstāvētajam "Jaunās vienotības" sarakstam, no kura domē ievēlēta Baire, Indra Priede, Andris Ceļmalnieks, Juris Jerums un Arnolds Keisters.

No Latvijas Zemnieku savienības ievēlēta Dace Cīrule, Aigars Vītols un Voldemārs Pozņaks, no LRA - Inese Jēkabsone, Karina Putniņa un Mārtiņš Logins. Šodien gan domes sēdē tiks sniegta informācija, ka Logins atteicies no sava deputāta mandāta un viņa vietā domes deputāta mandātu ieguvusi Agnese Logina.

No NA/Vidzemes partijas saraksta ievēlēts Valts Variks un Kristīne Legzdiņa, bet no JKP - Andris Vītols.

Kā norāda Žilko, jaunā Ķekavas novada domes koalīcija ir vērsta strādāt novada iedzīvotāju un visa novada attīstības un izaugsmes labā. "Vēlos aicināt ikvienu novada iedzīvotāju iesaistīties novada attīstībā. Tas, cik labi spēsim attīstīt mūsu novadu, būs atkarīgs no visiem mums - deputātiem, pašvaldības darbiniekiem, novada iedzīvotājiem," norāda Ķekavas mērs.

Ieskicējot galvenās darbības prioritātes, politiķis norādīja, ka vislielākais darbs un izaicinājums būs Ķekavas un Baldones novadu apvienošana, budžetu konsolidēšana un līdzsvarošana, visu atbildību un pakalpojumu vadības centralizācija, nodrošinot iedzīvotajiem ne tikai jau ierasto pašvaldības pakalpojumu komforta līmeni, bet arī tiecoties uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, līdzsvaroti attīstot to arī novada nomalēs.

Viņš arī uzskata, ka profesionāla vadība un vadības pārņemšana ir balstīta ne tikai uz pārņemto jomu analīzi un izvērtēšanu, bet arī uz iesākto darbu un projektu turpināšanu un pabeigšanu, kā arī plānoto projektu izvērtēšanu un realizēšanu, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu.

Valkas novads

Ceturtdien par Valkas novada domes priekšsēdētāju piekto reizi ievēlēts Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Šodien Valkas novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par Kraukli nobalsoja astoņi deputāti no 15.

No "Jaunās vienotības" un Latvijas Zemnieku savienības apvienotā saraksta domes priekšsēdētāja amatam tika virzīts Viesturs Zariņš, par kuru nobalsoja pieci deputāti. Savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK domes priekšsēdētāja amatam virzīja Agni Birkavu, kurš saņēma divas balsis.

Valkas novadā līdzšinējā mēra Kraukļa pārstāvētais apvienotais Vidzemes partijas un "Latvijas attīstībai" (LA) saraksts ieguvis astoņus deputātu mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Par apvienoto Vidzemes partijas un LA sarakstu nobalsojuši 1314 vēlētāji jeb 53,13% no nobalsojušo kopskaita. No šī saraksta domē ievēlēti Krauklis, Maruta Stabulniece, Gita Avote, Jānis Anže, Agris Krastiņš, Vilmārs Vesingi, Aigars Roga un Andris Dainis.

"Jaunās vienotības" un Latvijas Zemnieku savienības apvienotais saraksts jaunajā domē ieguvis piecus mandātus. No šī saraksta ievēlēti Viesturs Zariņš, Kristaps Sula, Sandra Pilskalne, Guntis Albergs un Dace Bašķe.

Divus mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". No šī saraksta ievēlēti Agnis Birkavs un Juris Žurovičs.

Bauskas novads

Līdzšinējā Rundāles novada mērs, Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Aivars Okmanis ceturtdien ievēlēts par Bauskas novada domes priekšsēdētāju.

Bauskas novada domē pašvaldību vēlēšanās nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) ieguvusi kopumā 11 no 19 mandātiem.

"Es aicinātu atbalstīt manu kandidatūru, lai mēs kopīgi nākamos četrus gadus un, iespējams, vēl ilgāk, varētu strādāt Bauskas novada iedzīvotāju labā, būt vienoti savos lēmums un rast labākos risinājums," aicināja Okmanis.

Viņš izteica gatavību strādāt ar visiem deputātiem kopā vienotā komandā.

Okmanis amatā ievēlēts vienbalsīgi.

Priekšsēdētāja vietnieka amatam Okmanis virzīja līdzšinējā Iecavas novada domes priekšsēdētāja Aivara Mačeka (NA) kandidatūru. Savukārt deputāts Jānis Dūmiņš (LA) priekšsēdētāja vietnieka amatam izvirzīja līdzšinējo Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Voldemāru Čaču (NA). Čačs pateicās par vēlētāju pausto uzticību, pateicās Dūmiņam, bet no savas kandidatūras virzīšanas priekšsēdētāja vietnieka amatam atteicās.

Balsojumā Mačeks ar 17 balsīm "par" ievēlēts domes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Pret viņa kandidatūru balsoja no "Latvijas attīstībai" ievēlētie deputāti Dūmiņš un Ināra Pētersone.

Bauskas novada domē pašvaldību vēlēšanās nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) ieguvusi kopumā 11 no 19 mandātiem.

No NA ievēlēts Okmanis, līdzšinējais Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks, līdzšinējā Vecumnieku novada domes deputāts un Attīstības komitejas vadītājs Mārtiņš Mediņš, līdzšinējā Iecavas novada domes deputāti Solveiga Lineja, Juris Krievs, Vilnis Gailums, kā arī Jānis Siugalis.

Trīs mandātus ieguvusi "Latvijas attīstībai", no kuras Bauskas novada domē ievēlēta bijusī Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Bauskas novada domes deputāts Jānis Dūmiņš un Laine Baha, kas ir bijusi Iecavas novada domes deputāte.

Divas deputātu vietas ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība, no kuras ievēlēts līdzšinējais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš un zemnieku saimniecības "Griezes" īpašnieks Rihards Melgailis. Tikpat daudz vietu ieguvusi arī Jaunā konservatīvā partija, no kuras ievēlēta Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un Bauskas novada pašvaldības iestādes "Sporta centrs "Mēmele"" direktore Līga Rimševica.

Vienu mandātu vēlēšanās ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība, no kuras iebalsots SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" izglītības darba metodiķis Ingmārs Līdaka.

Okmanis iepriekš atzina, ka sadarbība visu piecu domē pārstāvēto politisko spēku starpā ir iespējama, tāpēc viņš kā NA domes priekšsēdētāja amata kandidāts ir gatavs apvienot visus kopīgam darbam un lēmumu pieņemšanai.

Politiķis uzskata, ka arī domes priekšsēdētāja vietnieks ir jāievēl no NA saraksta, ņemot vērā politiskā spēka panākumus vēlēšanās. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka domē būs pietiekami ar vienu vietnieku.

Alūksnes novads

Alūksnes novada dome šodien par priekšsēdētāju ievēlēja "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvi Dzintaru Adleru (JV).

Šodien Alūksnes novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju ar astoņām balsīm tika ievēlēts Adlers, kura pārstāvētais politiskais spēks "Jaunā vienotība" vēlēšanās ieguva trīs mandātus.

Savukārt vēlēšanās uzvarējušās Zaļo un zemnieku savienības saraksta līderis un iepriekšējais domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS), ieguva vien sešas balsis.

Vienā no biļeteniem bija izsvītroti abi divi kandidāti.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda iepriekšējais Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dukulis Alūksnes novada domē 15 ievēlētajiem deputātiem no sešu partiju sarakstiem vajadzēs rast kompromisa risinājumus.

"Vēlēšanu rezultāti ir līdzīgi kā 2017. gada vēlēšanās, kad mēs nevilkām "sarkanās līnijas" un koalīcijas līgumus neparakstījām. Arī tagad visi ir aicināti vienoties par kopīgiem mērķiem, kurus četru gadu laikā sasniegt. Ja kāda no ievēlētajām partijām sevi dēvē par opozīcijas partiju, tā ir viņu izvēle," sacīja Dukulis.

Viņš norādīja, ka pašvaldībā būs daudz saimniecisko darbu, proti, skolu tīkla sakārtošana, sociālās palīdzības nodrošināšana, kā arī ne tikai pilsētas, bet arī lauku infrastruktūras attīstīšana, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un dzīvei.

Dukulis atzina, ka aptuveni tādus vēlēšanu rezultātus arī prognozējuši, ņemot vērā, ka šajās vēlēšanās nebija iespējams rīkot tradicionālās tikšanās ar iedzīvotājiem, turklāt opozīcijas partijas nākušas ar aicinājumu nomainīt vecos deputātus, lai vietā nāktu jaunie. "Vēlēšanu rezultāti gan rāda, ka iedzīvotāji uzticas tam, ko līdz šim paveikuši esošie deputāti," sacīja Dukulis.

"Jaunās vienotības", kas vēlēšanās ieguva trīs balsis, līderis Dzintars Adlers vēlēšanu rezultātus vērtēja kā apmierinošus, atzīstot, ka bija cerējuši uz četrām balsīm, taču pietrūka dažu balsu.

"Mūsu pašmērķis nav nonākt pie varas un četrus gadus saņemt algu. Svarīgi, lai kopā ar sadarbības partneriem varam nospraust konkrētus mērķus un kopīgi tos īstenot," sacīja Adlers.

Alūksnes novada domē deputātu mandātus ieguvušas visas sešas vēlēšanās startējušās partijas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi četrus mandātus. Jaunajā domē ievēlēti līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Dukulis, Modris Lazdekalns, Druvis Mucenieks un Artūrs Grīnbergs.

Pa trīs deputātu mandātiem ieguvušas "Jaunā vienotība" un Jaunā konservatīvā partija. "Jauno vienotību" domē pārstāvēs līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Adlers, Maruta Kauliņa un Jānis Skulte. Savukārt no Jaunās konservatīvās partijas ievēlēti Līga Langrate, Verners Kalējs un Modris Račiks.

Pa diviem deputātu mandātiem domē ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kā arī Vidzemes partijas un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts.

Nacionālo apvienību domē pārstāvēs Druvis Tomsons un Ilze Līviņa, bet Vidzemes partijas un Latvijas Reģionu apvienības apvienoto sarakstu - Aivars Fomins un Elita Laiva.

Savukārt partiju "Latvijas attīstībai" domē pārstāvēs Jānis Sadovņikovs.