Cik maksājam par deputātu dzīvokļiem? Visdārgākie - Elksniņa un Zaķa mitekļi

Kopš radu būšana ir atcelta, par deputātu īres dzīvokļiem maksājam mēs visi. Visdārgāk izmaksā saskaņieša Andreja Elksniņa miteklis (700 eiro) un Dzintara Zaķa apartamenti (616 eiro; dati par oktobri.)

2016. gada 12. decembris, 06:45

Cik maksājam par deputātu dzīvokļiem? Visdārgākie - Elksniņa un Zaķa mitekļi

Jauns.lv

Ik mēnesi kopumā 21 Saeimas deputātam, kas nedzīvo Rīgā, izmaksā apmēram 9500 eiro, lai viņi varētu īrēt sev dzīvokļus galvaspilsētā. Īres pabalsts svārstās no 155 līdz 700 eiro mēnesī.

Izmaksājamās īres naudas apjoms deputātiem parasti nemainās. Tas varētu svārstīties vienīgi no komunālo maksājumu apmēra, jo, piemēram, vasarā nav nepieciešama apkure.

Agrāk nauda palika ģimenē

Jo tālāk deputāts dzīvo no Rīgas, jo viņam ir tiesības saņemt lielāku kompensāciju ne tikai par dzīvokļa, bet arī par transporta izdevumiem. Vislielākā piešķirta Jurim Viļumam (Reģionu apvienība) no Dagdas – nepilni 765 eiro. Oktobrī viņš pilnā apmērā to izmantojis – 410 eiro par dzīvokli, 354,90 par transporta izdevumiem.

Dzīvokļa īre, protams, atkarīga no rajona, platības un ērtībām. Lieki teikt, ka neviens tautas kalps neizvēlas īrēt mitekli pilsētas nomalē ar krāsns apkuri un sauso tualeti pagalmā. Tomēr viens ierobežojums ir. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs skaidro: “Likums aizliedz Saeimas deputātam izīrēt dzīvokli no radinieka. Agrāk tādi gadījumi bija. Piemēram, 8. Saeimā Dzintars Zaķis dzīvokli īrēja no brāļa, Visvaldis Lācis – no meitas. Bija arī deputāts Aleksejs Holostovs, kurš dzīvoja Rīgā kopā ar sievu, bet pēc ievēlēšanas Saeimā pārdeklarējās uz Daugavpili, lai iegūtu kompensāciju par dzīvokļa īri.”

Likumību uzrauga KNAB un VID

Kopš tā laika radu būšana aizliegta, likuma ievērošanu pārbauda ne tikai Saeimas kanceleja, bet arī KNAB un Valsts ieņēmumu dienests. Lai pelnītu, izmitinot deputātu, izīrētājam jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājam. “Tā ka šajā ziņā nevarētu būt nekādas sarunāšanas. Vai viņi neīrē no pazīstamiem cilvēkiem, apgalvot nevaru,” piebilst Orlovs.

Arī pats Orlovs īrē dzīvokli kādā Rīgas mikrorajonā. Viņš ir deputāts ar stāžu – parlamentārieša krēslā kopš 2002. gada, kad bija ievēlēts 8. Saeimā. Šo gadu laikā Orlovs trīs reizes mainījis Rīgas dzīvesvietu. Vispirms viņš īsu laiku dzīvokli īrēja centrā, bet nebija, kur likt auto, tāpēc pārcēlās, kā pats saka, uz guļamrajonu.

Izīrētāji nevēlas ķēpāties ar nodokļiem

Juris Viļums sākumā īrējis dzīvokli Matīsa ielā no privātpersonas, ko atrada pēc sludinājuma. Pēc pāris gadu sadarbības saimniece paprasīja lielāku īres naudu, un Viļums nolēma pamēģināt atrast kaut ko nedaudz labāku par to pašu cenu, it sevišķi tāpēc, ka ģimenē gaidīja pieaugumu.

“Nebija nemaz tik viegli – Rīgā pēdējos gados ir cēlušās īres maksas, turklāt pārsvarā izīrētāji nevēlas ķēpāties ar nodokļu maksāšanu. Tiklīdz pajautā, vai izīrētājs maksā nodokļus, tā sākotnēji solītā cena pieaug vismaz par to apmēru,” stāsta Viļums.

Viņš pie pajumtes ticis ar paziņu starpniecību, saimnieku agrāk nav pazinis. Tas ir divistabu dzīvoklis Čiekurkalnā par 410 eiro mēnesī. “Palīdzēju izīrētājam nokārtot dokumentus, lai kļūtu par saimnieciskās darbības veicēju, viņš iesniedz gada pārskatu, maksā nodokļus,” piebilst deputāts.

Gan Šampēterī, gan Ķengaragā

Deputāts Aldis Adamovičs no Preiļu novada ("Vienotība"), kurš oktobrī saņēmis 450 eiro lielu īres kompensāciju, atklāj, ka Rīgā mīt divistabu dzīvoklī Stērstu ielā, netālu no CSDD Bauskas ielā.

Bijušajai Skrundas pašvaldības vadītājai Nellijai Kleinbergai (Reģionu apvienība) par 540 eiro mēnesī ar kolēģu palīdzību izdevies atrast 68 kvadrātmetrus plašu dzīvokli Šampēterī, Zalves ielā.

Jānis Vucāns pēdējos 18 gadus dzīvo Ventspilī, kur uzturas nedēļas nogalēs un reizēm pārnakšņo darba nedēļas laikā, ja bijis uz kādu pasākumu Kurzemē. Katru dienu izbraukāt uz darbu Rīgā no Ventspils un vienlaikus produktīvi veikt darba pienākumus nebūtu iespējams, uzskata deputāts, kurš kopš 2011. gada īrē 2,5 istabu dzīvokli (apmēram 57 kvadrātmetri) Ķengaragā – komercsabiedrības uzbūvētā un apsaimniekotā īres namā. “Ne man, ne arī manas ģimenes locekļiem ar šo komercsabiedrību, izņemot šīs īres attiecības, nav nekādas saistības. Īres maksa laika gaitā ir mainījusies, tagad tā ir 440 eiro,” teic Vucāns.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze īrē dzīvokli (54 kvadrātmetri) Rīgas centrā no viņam iepriekš nepazīstamas privātpersonas.

Liepājnieks Valdis Skujiņš (ZZS) saņēmis 440 eiro par pajumti Elku ielā, netālu no Lielajiem kapiem. “Pēc Rīgas lieluma un attālumiem dzīvoklis atrodas gandrīz vai centrā un ir pietiekami liels dzīvošanai.”

Ne tas lētākais gals

Vairākums deputātu neizvēlas īrēt dzīvokļus no lētā gala, bet gan visnotaļ plašus apartamentus. Sludinājumu portālā ss.lv var atrast arī lētākus variantus. Lūk, daži mēbelētu mājokļu piedāvājumi pilsētas centrā – vienistabas dzīvoklis Eksporta ielā – 250 eiro mēnesī; divistabu dzīvoklis Krišjāņa Valdemāra ielā – 350 eiro; ekskluzīvs divistabu dzīvoklis Klijānu ielā (74 kvadrātmetri) – 380 eiro; vienistabas dzīvoklis Deglava ielā – 250 eiro. Protams, ir arī apartamenti par 2000 eiro mēnesī.

Guļamrajonos dzīvokļus var izīrēt vēl lētāk. Piemēram, Imantā labiekārtotu un mēbelētu vienistabas dzīvokli – par 170 eiro, divistabu – par 250 eiro mēnesī. Bolderājā divistabu dzīvokli var dabūt par 190 eiro mēnesī, papildus jārēķina komunālie maksājumi. Šie dzīvokļi nav jaunajos projektos, bet gan padomju laiku namos. Nesen būvētajās ēkās īres cena ir divas un pat vairāk reižu augstāka.

Atteikušies tikai 15 deputāti

Jau vēstījām, ka Saeimas deputāti saņem kompensācijas arī par transporta izdevumiem – mēnesī kopumā vairāk nekā 17 000 eiro.

Pilnībā no kompensācijām par dzīvokļa īri vai transporta izdevumiem oktobrī bija atteikušies tikai 15 deputāti: no Nacionālās apvienības – Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Ināra Mūrniece, Janīna Kursīte-Pakule, Inguna Rībena, Ilmārs Latkovskis; no "Vienotības" – Lolita Čigāne, Inese Lībiņa-Egnere, Laimdota Straujuma, Ojārs Ēriks Kalniņš; no "Saskaņas" – Sergejs Dolgopolovs, Jānis Urbanovičs; no partijas "No sirds Latvijai " – Gunārs Kūtris, Inguna Sudraba un Romāns Mežeckis.