Karostas ūdenstorņa mākslinieciskās pārvērtības, vēsturiskā šokolāde un jūgendstila magones: izstāžu ceļvedis

Savukārt Sarkandaugavas Dauderos apskatāma mākslinieces Ineses Brants apgleznotā porcelāna darbu izstāde “Vecmāmiņas glamūrs”, bet Rīgas Porcelāna muzejā skatāma Andra Vēža personālizstāde “Pāreja”, kas ir arī viens no Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles ieskaņas notikumiem. Nu atkal durvis vēris renovētais „Laimas” Šokolādes muzejs un tajā noteikti radīsim iedvesmu, ar ko tad īsti varam piepildīt traukus, salduma šķīvjus un kafijas tases.

Bet Liepājas Karostas ūdenstornī šovasar jau otro gadu pēc kārtas norisinās atvērtā mākslinieku rezidences telpa, kurā ikviens var apskatīt atzītu latviešu mākslinieku izstādes un novērot mākslinieku radošo procesu. Tas ir “tāds mākslinieku safari, kurā var redzēt mākslinieku tā dabīgajā vidē”, uzsver ūdenstorņa mākslas rezidences kurators.

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11) līdz 1. augustam skatāma Andra Vēža personālizstāde “Pāreja”, kas ir arī viens no Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles ieskaņas notikumiem.
 
Mākslinieks Andris Vēzis radoši darbojas gan mākslas, gan dizaina laukā, veiksmīgi sapludinot to robežas. Izteiksmīgas formas, silueti, ekspresīva virsmas faktūra – tikpat labi tā var būt dekoratīva vāze vai tases paliktnis kā neliela glezna. Neatkarīgi no funkcionalitātes, Andra Vēža radītie priekšmeti ir paredzēti, lai – kā to saka pats autors – “priecētu gan sirdi, gan acis”. Mākslinieka darbu estētika plūst un mainās starp izsmalcinātām, elegantām formām, marmorējumiem, zelta akcentiem un neregulārām, asimetriskām brīvām formām, sabirzušiem plīsumiem, matētas un spožas virsmas saspēles un pārsteidzošām krāsu gammām.
 
Izstādē “Pāreja” skatāma darbu grupa, kas radīta 1995. gadā, laikā, kad Andris Vēzis spilgti sevi pieteica porcelāna mākslas jomā, kā arī pēdējo divu gadu laikā tapušie autora jaunākie darbi. Izstādē ir iespēja novērot, kā, laikam ejot, elementi mainās, transformējas, taču citi – izkristalizējas un turpina būt klātesoši, neatkarīgi no laika, piemēram, drošie un drosmīgie eksperimenti ar glazūru un virsmas estētiku, augšupejošas formas, kā arī siluetu variācijas. Andris Vēzis Rīgas Porcelāna muzejā jau ir izstādījies 2013. gadā, tolaik viņa personālizstāde “Pelēkā akmens stāsti” dzirkstīja krāsu bagātībā, savukārt šajā skatē dominēs nekrāsa – monohroma baltā, melnā un pelēkā gamma. Porcelāns talantīgā autora rokās pārvēršas par rīku nepārtrauktiem meklējumiem un atklājumiem: jaunas formas un izteiksmīgi silueti, virsmas faktūras un kontrasti – Andra Vēža darbi modina jutekļus, rosina iegrimt poētiskā noskaņā un izbaudīt daili.
 
Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles 2021. gada programmu Rīgas Porcelāna muzejā turpinās Āra Segliņa personālizstāde, kas muzeja skatlogos un izstāžu telpā būs skatāma no 6. augusta. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.

* Rīgas Jūgendstila muzejā (Alberta ielā 12) līdz 3. oktobrim skatāma izstāde “Magones”, kas uzbur šo vasaras ziedu maģiju. Elegantā un krāšņā magones zieda daudzveidība atainota gan 20. gadsimta sākuma stikla, porcelāna un tekstila lietišķās mākslas darbos, gan latviešu glezniecībā. Izstādē, kura tapusi sadarbībā ar vairākiem Latvijas muzejiem, kopā apskatāmi vairāk nekā 200 priekšmeti:

“Magones tēls ar smalkām, izliektām formām, līganu kātu un izteiksmīgu ziedu jūgendstila perioda lietišķās mākslas priekšmetos reprezentē jūgendstila vizuālo identitāti. Izstādes mērķis ir parādīt daudzveidīgo magones atveidojumu dažāda materiāla priekšmetos un mākslas darbos. Magones tēls pārstāv ne tikai spilgtu vizualitāti, magone kā opiātu grupas augs saistīta ar sapņu un zemapziņas pasauli, kam 19./20. gadsimtu mijā pievērsās dzejnieki un mākslinieki.

Magones izliektās līnijas interesējušas ne tikai jūgendstila perioda māksliniekus, tās greznojušas priekšmetus arī gan pirms, gan pēc jūgendstila. Tomēr īpašais magones vijīgums izcelts tieši jūgendstila periodā mākslā, kur magones kāta izteiksmīgās līnijas izceļ krāšņo ziedu, un pogaļa aicina iegrimt sapņu valstībā. 19. gadsimta priekšmetos magones savu vietu radušas krāsainos vasaras ziedu pušķos, 19./ 20. gadsimtu mijā vairāk tiek izcelta zieda īpašais smalkums un dekorativitāte, savukārt 20. gadsimta otrās puses Rīgas porcelāna fabrikas priekšmeti demonstrē izteiksmīgu magones zieda stilizāciju. Daudzveidīgo priekšmetu klāstu izstādē papildina pagājušā gadsimta gleznu, grafiku un akvareļu ekspozīcija - Gustava Šķiltera, Jāzepa Grosvalda, Leo Svempa, Leonīda Āriņa, Kārļa Neiļa, Ģederta Eliasa, Mildas Šaltiņas un citu mākslinieku darbi,” informē izstādes rīkotāji.

Izstādē apskatāmi priekšmeti no Rīgas Jūgendstila, Rīgas Porcelāna, Nacionālā mākslas muzeja, muzeja “Rīgas Birža”, izstāžu zāles “Arsenāls”, Rundāles pils, Kara, Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures, Gulbenes novada vēstures un mākslas, Jelgavas Vēstures un mākslas, Jūrmalas pilsētas un Tukuma muzeju krājumiem, kā arī darbi no vairākām privātkolekcijām. Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

* Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) līdz 15. augustam apskatāma mākslinieces Ineses Brants apgleznotā porcelāna darbu izstāde “Vecmāmiņas glamūrs” - stāsts par cilvēka atmiņas gaistošo dabu un lietu sentimentālo vērtību. Tās pamatā ir novērojums, ka vēsturiski priekšmeti mūsos uzjundī atmiņas un caur tiem saglabājas emocionālā saikne ar tuviem cilvēkiem un pagātnes notikumiem. Māksliniece iedvesmu radusi savas bērnības estētiskajā pieredze, kas gūta, atrodoties vecmāmiņas jaunības laiku priekšmetu vidē. Šo lietu stilu raksturo pilsoniskās modes apvienojums ar vienkāršās tautas ilgām pēc tīrā un skaistā. Tajā ietilpst gan Aspazijas dzeja un Emīla Dārziņa mūzika, gan galdauti rišeljē izšuvumā, ķēdes dūrienā šūti dvieļu galu izrotājumi un pieliekamā kambara rūķīšu stāsti.

Izstādi veido mini instalāciju sērija un citi darbi. Mazās instalācijas rada pagātnes elpu, optisku ilūziju par priekšmetu materialitāti un realitātes iluzoro dabu. Tās ir komplektētas no dažādiem rūpnieciski ražotiem un mākslinieces pašas veidotiem porcelāna priekšmetiem, kuri apgleznoti trompe l’oeil tehnikas un iluzionisma stilā imitējot gan priekšmeta izcelsmi, gan materialitāti. Skatītāju emociju provocēšanai Inese Brants savās kompozīcijās ir iesaistījusi arī dažus vēsturiskus priekšmetus.
Pēc ceļojuma atmiņu pasaulē muzeja apmeklētāji tiks mudināti pārdomāt, cik lielā mērā ir vērts ļauties rotaļai ar pagātni? Cik daudz var uzticēties tās izjūtai un personīgām atmiņām? Kas un kā šīs sajūtas spēj radīt?

Izstādes laikā Dauderu muzeja telpu vēsturiskajos interjeros arī ārpus izstāžu zāles būs meklējami daži muzeja ekspozīcijas kontekstam vizuāli un saturiski atbilstoši, bet laikmetīgi apgleznotā porcelāna darbi. Tādējādi māksliniece piedāvā gan atraktīvu eksponāta meklēšanas piedzīvojumu, gan arī izaicina skatītāja spēju atšķirt moderno no vēsturiskā.

Inese Brants ir viena no Latvijas atzītākajām speciālistēm keramikas un porcelāna jomā, daudzu zinātnisku publikāciju autore. Māksliniece nodarbojas arī ar pedagoģiju – viņas vadībā regulāri notiek dažādas meistarklases un simpoziji. Sīkāk internetā: www.lnvm.lv.

* Konfekšu fabrikas „Laima” vēsturiskajā ēkā (Miera ielā 22, Rīgā) nesen pēc rekonstrukcijas darbu atsācis Šokolādes muzejs. Muzejs priecēs gan lielos, gan mazos saldummīļus, piedāvājot iepazīt šokolādes un „Laimas” vēstures līkločus ar visām maņām – ieraugot, sagaršojot, sadzirdot un sajūtot.

Šokolādes muzejā ir pilnībā atjaunota pirmā zālē, kas veltīta zīmola vēstures liecībām un attīstībai vairāk nekā 150 gadu laikā. Zāle ir sadalīta vairākās zonās pa dažādām tēmām, kā arī piedomāts par to, lai ekspozīcija būtu ērti apskatāma gan pieaugušajiem, gan bērniem. Rekonstrukcijas laikā ir atjaunotas arī senākās ekspozīcijas, kā arī pilnvērtīgākai muzeja apskatei pieejams audio gids. Pilnveidots darbnīcu piedāvājums – klasiskajai šokolādes konfekšu gatavošanas meistarklasei pievienojas arī jaunā „Gardumu gleznotava” – zefīru un cepumu glazēšanas, apgleznošanas un dekorēšanas darbnīca. Muzeja platība ir 520 kvadrātmetri, pašreizējās ekspozīcijas izveidē ir izmantoti 100 kilogramu īsto kakao pupiņu, savukārt tā vecākajam eksponātam ir vairāk nekā 120 gadu.

Pagaidām muzejs darbojas tikai sestdienās un svētdienās no pulksten 10.00 līdz 18.00. Sīkāk internetā: www.laimasokoladesmuzejs.lv.

* Liepājas Karostas ūdenstornī šovasar jau otro gadu pēc kārtas norisinās atvērtā mākslinieku rezidences telpa, kurā ikviens var  apskatīt atzītu latviešu mākslinieku izstādes un novērot mākslinieku radošo procesu. Tas ir “tāds mākslinieku safari, kurā var redzēt mākslinieku tā dabīgajā vidē,” smej rezidences kurators Egons Peršēvics.

Šogad Karostas festivāla mākslinieciskās daļas kurators Egons Peršēvics ūdenstorņa rezidencē aicinājis piedalīties ievērojamus Latvijas māksliniekus. Viens no tiem ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors – gleznotājs Andris Vītoliņš, tajā viesojas arī divi spožākie mūsu figurālās glezniecības meistari un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji – Elīna Zunde un Atis Jākobsons. Kopā ar viņiem pie sava jaunākā darba strādā arī tēlnieks Egons Peršēvics ar savu radošo komandu.

„Mēs esam ļoti pateicīgi SIA „Liepājas ūdens” par iespēju strādāt šajās lieliskajās telpās. To apjoms, apgaismojums un šarms ir ideāli piemērots lielformāta mākslai, it īpaši glezniecībai, tādēļ nenākas grūti pierunāt pat pašus ievērojamākos māksliniekus uz laiku pārcelt savas darbnīcas uz Liepāju. No tā iegūstam mēs visi, jo šie mākslinieki ir ļoti pieprasīti, un redzēt viņu darbus, kā arī viņus pašus darbībā ir unikāla iespēja, ko neiesaku laist garām nevienam – pat tiem, kam šķiet, ka mākslu nesaprot,” stāsta Egons Peršēvics.

Vēl bez minētajiem māksliniekiem Karostas festivālā šogad piedalās Latvijas mākslas slavenības Helēna, Anna un Ivars Heinrihsoni kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītāju un populāro mākslinieku Kristianu Brekti.

Mākslinieku rezidence Karostas ūdenstornī būs atvērta apmeklētājiem līdz augusta beigām. Līdz jūlija vidum tajā aktīvi darbosies tēlnieks Egons Peršēvics ar savu radošo komandu. Gleznotājs Andris Vītoliņš visas vasaras garumā strādās pie lielformāta gleznu kompozīcijas, bet, iedvesmojoties no ūdenstorņa un tā maģiskās atmosfēras, Atis Jākobsons un Elīna Zunde savā pagaidu darbnīcā nodarbosies ar figurālām studijām un citiem glezniecības eksperimentiem. Visā šajā laikā apmeklētāji ir aicināti baudīt gan māksliniekus darbībā, gan šo mākslinieku darbu izstādi, kā arī pašu ūdenstorni. 

Karostas ūdenstorni var apmeklēt darba dienās no pulksten 15.00 līdz 18.00, kā arī brīvdienās no pulksten 12.00 līdz 16.00 (brīvdienās vizītei iepriekš jāpiesakās pa tālruni 29930936). Sīkāk internetā: www.karostascietums.lv.