Kurās Latvijas pašvaldībās valdīs sievietes, kurās – vīrieši?
No 40 šajās vēlēšanās ievēlētajām pašvaldībām tikai divās vairāk nekā puse jaunievēlēto deputātu ir sievietes, pārējās 38 pilsētu un novadu domēs lielāks vai mazāks pārsvars ir vīriešiem. Vispatriarhālākā pašvaldība sēdēs Valmierā, vismatriahālākā - Kuldīgas rātsnamā. Jauns.lv skaidro, kurās Latvijas pašvaldības velētāji visvairāk pārkāpuši dzimumu līdztiesības robežas.
5. jūnijā vēlētāji izvēlējās tos 664 deputātus no kopumā 5448 kandidātiem, kuri turpmākos četrus gadus mūs pārstāvēs 40 pašvaldībās (izņemot Rīgu, kur vēlēšanas notika jau pērn, un Varakļānu un Rēzeknes novadu, kur vēlēšanas administratīvi teritoriālās reformas “putras” dēļ notiks tikai septembrī). No 318 partiju sarakstiem, kas startēja visās pašvaldībās, jaunajās vietvarās pārstāvēti būs 211 saraksti, un pašvaldībās toni dominējošā vairumā noteiks vīrieši: visā valstī jaunajās vietvarās ievēlēti 446 vīrieši (70,2%) un 198 sievietes (29,8%). Kaut gan uz vēlēšanu starta līnijas nostājās procentuāli vairāk sieviešu – starp deputātu kandidātiem 61,6% bija vīrieši un 38,4% sieviešu.
Izrādās, ka mūsu vēlētājs balsošanas listēs vairāk ir svītrojis sievietes, vai arī viņas daudzviet bijušas sarakstu apakšgalā, kas viņām nav ļāvis “pārlekt” vīriešus. Tā kā tagad pašvaldību domju sēžu zālēs trijām sievietēm būs jācīnās pret septiņiem vīriešiem. Tomēr ne visur, jo divos novados pārsvars ir sievietēm: Kuldīgā izteikts, Ādažos minimāls. Bet šajās vēlēšanās ar savu patriarhālismu izcēlies Valmieras novads, kurš ir vienīgais novads valstī, kur pašvaldībā ievēlēta tikai viena sieviete.
Vidzeme: Valmiera pret sievietēm
Valmieras novada pašvaldībā starp 18 vīriešiem cēlā vientulībā sēdēs vienīgā dāma – Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāja Guna Ķibere, kura ievēlēta no partijas “Valmierai un Vidzemei” saraksta, kurai vēlētāji izteikuši pamatīgu uzticību, viņu no saraksta 18. vietas ar 970 plusiņiem pabīdot uz 6. vietu.
Ādažu novadā ar nelielu balsu vairākumu pie teikšanas būs sievietes – astoņas no 15 ievēlētajiem.
Latgale: Balvu dāmu uzvara
Zilo ezeru zemē vismazāk sieviešu būs pārstāvēts Augšdaugavas (pēc novadu reformas tajā apvienojušies Daugavpils un Ilūkstes novads) un Krāslavas novadā – tikai divas no piecpadsmit domniekiem. Augšdaugavā dāmas ievēlētas no vietējām partijām – Latgales partijas un Daugavpils novada partijas, Krāslavas pusē abas kundzes pārstāvēs Latvijas Zemnieku savienību.
Vislabvēlīgāk pret daiļo dzimumu Latgales pusē bijuši noskaņoti Balvu puses ļaudis, kuri vietējā domē ievēlējuši septiņas sievietes un astoņus vīriešus. Dāmas pārstāvēs visai plašu politisko spektru – Latgales partiju, “Saskaņu”, Nacionālo apvienību, Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo partiju.
Kurzeme: Kuldīgas matriarhāts
Visnotaļ maz dāmu ir Dienvidkurzemes novadā, kurā tagad apvienojušies astoņi uz bijušā Liepājas rajona bāzes reiz izveidotie novadi ar sēdekli Grobiņā. Tikai trīs no 19 domnieku krēsliem atvēlēti daiļajam dzimumam. Bet viņas visas pārstāv šā novada vēlēšanu uzvarētāju – Zaļo un zemnieku savienību, tā ka viņu balsis var izrādīties noteicošās nākamajā koalīcijā.
Uz visu pārējo Latvijas vietvaru fona izceļas Kuldīgas novads, kurā pie teikšanas būs 11 sievietes un tikai četri vīrieši (procentuāli – 73,3% dāmu pret 26,7% kungu). Kaut gan šajā Viduskurzemes novadā tas nav nekas neparasts, jo arī pirms novadu apvienošanas tur visus trīs – Kuldīgas, Alsungas un Skrundas – novadus vadīja dāmas.
Zemgale: Aizkraukle pret Tukumu
Zemgalē vismazāk sieviešu pie teikšanas būs Aizkraukles novadā – trīs pret 16. Divas no viņām pārstāvēs novadā dominējošo – Vidzemes partijas un partijas “Latvijas attīstībai” apvienoto sarakstu, viena – zaļzemniekus.
Pret kundzēm vislojālāk Zemgalē izturējušies Tukuma pusē: Tukuma novada domē būs deviņas sievietes un desmit vīrieši.
Jāteic, ka sievietēm Latvijas pašvaldību vēlēšanās šajā gadsimtā veicas aizvien mazāk. Vēl pirms 20 gadiem viņām izdevās iegūt vairāk nekā trešdaļu balsu vietvarās, tagad, gadiem ejot, viņas šo latiņu vairs nespēja noturēt.
2001. gada pašvaldību vēlēšanās no 4335 mandātiem sievietes ieguva 1784 mandātus, 2005. gadā no 4179 – 1766 mandātus, 2009. gadā no 1765 – 627 mandātus, 2013. gadā no 1618 – 505 mandātus, 2017. gadā no 1614 – 549 mandātus.
