Reģionu komitejas priekšsēdētājs Dzidzikosts par Eiropas attīstības vīziju, izaicinājumiem un situāciju Latvijā

Viena no Reģionu komitejas politikas prioritātēm līdz 2025. gadam ir padarīt Eiropu tuvāku tās iedzīvotājiem un nostiprināt Eiropas demokrātiju visos pārvaldes līmeņos. Vai jūs uzskatāt, ka demokrātija tiks nostiprināta administratīvi teritoriālās reformas gaitā, izveidojot lielākas pašvaldības?

Kā jūs zināt, lēmumi attiecībā uz reģionālajām un vietējām struktūrām un pašvaldībām ir dalībvalsts kompetencē, tātad mūsu komiteja pilnībā respektē šo nacionālo kompetenci. Kopumā lielāku pašvaldību izveidošana, apvienojot mazākas, ir uzlabojusi demokrātiju vietējā līmenī vairākās valstīs, tomēr rezultāti bija mērenāki citās dalībvalstīs. Zinu, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs mazāks pašvaldību skaits, un noteikti ceru, ka reforma būs sekmīga visos aspektos, tostarp demokrātijas un līdzdalības nostiprināšanā. Tomēr nav vienas brīnumnūjiņas, kas uzlabotu līdzdalību demokrātiskajos procesos un nodrošinātu, lai pilsoņiem būtu izjūta, ka nacionālās, vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes viņus pārstāv.

Mēs uzskatām, ka demokrātija jānostiprina, uzlabojot institucionālās attiecībām starp visiem dažādajiem pārvaldes līmeņiem neatkarīgi no lieluma un struktūras, vienmēr respektējot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un administratīvo organizāciju katrā ES dalībvalstī.

Izšķiroša nozīme šī mērķa sasniegšanai būs Konferencei par Eiropas nākotni. Mūsu Eiropas demokrātijas mājai ir stingrs pamats, un tās ir reģionālas un vietējās pašvaldības, stipras sienas – dalībvalstis un sargājošs jumts – ES. Mēs gribam nostiprināt šo māju, un jāsāk no tās pamatiem. ES līmenī ir jāpārdomā loma, kāda ir vietējām vēlētajām pašvaldībām. Citiem vārdiem – mums jāizveido jauns Eiropas demokrātijas modelis, kas labāk atbilstu reālajiem izaicinājumiem, reālajiem jautājumiem un konkrētajiem risinājumiem, kas vajadzīgi pilsoņiem.

Politikas prioritātēs arī solīts, ka Reģionu komiteja identificēs risinājumus, lai nodrošinātu, ka ES sniedz pietiekamu atbalstu vietējām pašvaldībām un reaģē uz ārkārtējām situācijām nākotnē. Kāds varētu būt šis atbalsts un kā to plānots sadalīt?

Eiropas reakcija uz pandēmiju vērtējama ļoti pozitīvi, protams, izņemot dažas kļūdas, kas bija pašā sākumā. Lai stāstos pretī veselības un sociālekonomiskajai krīzei, ES spējusi attīstīt un iedarbināt lielāko investīciju un atbalsta plānu dalībvalstīm visā savā vēsturē.

Nākamais ES budžets un ekonomikas atveseļošanas plāns padarīs pieejamus 1,8 triljonus eiro, kas jāinvestē visos ES reģionos, lai varētu restartēt mūsu ekonomiku, saglabāt darbavietas, atbalstīt uzņēmumus un nostiprināt veselības aprūpes sistēmas, uz kurām gulstas viss cīņas ar pandēmiju smagums.

Tātad Reģionu komitejas uzdevums ir nodrošināt, lai gan kohēzijas politika, gan ekonomikas atveseļošanas plāni tiek sekmīgi īstenoti katrā vietā, un, lai to panāktu, mums jāuzlabo sadarbība starp visiem pārvaldes līmeņiem, kā iepriekš teicu, ES, nacionālo, reģionālo, vietējo.

Mums jāizmanto pandēmija kā iespēja palīdzēt reģionālajām, vietējām pašvaldībām risināt sabiedrības problēmas. Lai stātos pretī veselības krīzei, prioritāte ir gatavība, bet vienlaikus ir arī svarīgi tikt galā ar klimata, demogrāfiskajiem, digitālajiem izaicinājumiem.

Mums jānodrošina, lai ES resursi tiktu izmantoti atbilstoši cilvēku vajadzībām un jāpalielina vietējo pašvaldību gatavība atbilstoši reaģēt uz ārkārtējām situācijām nākotnē. Tas attiecas uz medicīniskā aprīkojuma iepirkšanu, kā arī pasākumiem darbavietu glābšanai, nodarbinātības iespēju radīšanai un, protams, uzņēmējdarbības atbalstīšanai.

Mūsu komiteja, Reģionu komiteja, strādā, lai pārstāvētu viena miljona vietējā līmenī ievēlēto politiķu intereses visā Eiropā un lai panāktu, ka resursi ekonomikas atveseļošanai sasniedz ikvienu reģionu un cilvēku. Tātad visi pārvaldes līmeņi – ES, nacionālais, reģionālais, vietējais – šodien tiek aicināti apvienot spēkus. Ja mēs gribam pārvērst šīs 1,8 triljonu eiro investīcijas realitātē, mums vajadzīga taisnīga, digitāla un zaļāka valdība. To sagaida mūsu pilsoņi, tas mums visiem jāpanāk, lai pārvērstu izaicinājumus iespējās.

Kāda būs Eiropas stratēģija, lai uzlabotu vietējo un reģionālo masu mediju situāciju? Šie masu mediji šodien ir īpaši svarīgi, ņemot vērā dezinformācijas daudzumu.

Jūs zināt, ka reģionālie un vietējie masu mediji ir vārda brīvības mugurkauls un ka tiem ir izšķiroša nozīme cīņā pret dezinformāciju. Kā reģionālās valdības vadītājs, kuru tieši ievēlējuši cilvēki, es ļoti labi zinu, cik svarīga loma ir reģionālajiem un vietējiem masu medijiem, sniedzot noderīgu informāciju, kas balstīta vietējos jautājumos.

Brīva un droša masu mediju vide ir izšķiroši svarīga, lai aizstāvētu demokrātiju. Tas ir skaidrs. Un tāpēc ES atbalsta mediju brīvību un finansē projektus 78 miljonu eiro apmērā pašreizējā budžeta ietvaros. Pirmo reizi ir arī īpaši paredzēti līdzekļi mediju plurālismam, žurnālistikai un medijpratībai, kas domāti arī reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem.

Mērķis ir veicināt masu mediju sadarbību un fiksēt preses brīvības pārkāpumus, lai atbalstītu apdraudētos medijus. Mūsu komiteja stingri atbalsta reģionālos un vietējos medijus, un gadu gaitā esam izveidojuši daudzas partnerības, lai tie mums palīdzētu nodot vēstījumu par Eiropu tieši reģionu iedzīvotājiem, ciematu iedzīvotājiem visā Eiropā. Tātad reģionālajiem un vietējiem medijiem arī ir izšķiroši svarīga loma cīņā pret dezinformāciju, un tie ir būtiski svarīgi partneri darba grupām, kas izveidotas ES līmenī, lai risinātu šo problēmu, tostarp saistībā ar Krievijas dezinformācijas kampaņām.

ES informācijas portālos sešu gadu laikā atmaskoti vairāk nekā 11 000 “prokremliskas” dezinformācijas gadījumu, septiņi procenti no tiem – viltus ziņas saistībā ar Covid-19 pagājušā gada laikā vien. Tātad problēma ir reāla, un mums vajadzīga reāla rīcība. Reģionālajiem un vietējiem medijiem uzticas, un tie ir ļoti tuvi cilvēkiem – tieši tur, kur viņi dzīvo, un tāpēc tie palīdz atmaskot dezinformāciju un propagandu.

Runājot par finansējumu ekonomikas atveseļošanai – kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām ES valstīm? Vai mūsu vēlmes atbilst noteiktajiem mērķiem? Vai nav tā, ka neapgūstam atvēlētos līdzekļus?

Latvija ir viena no turpat divdesmit valstīm, kas Eiropas Komisijai (EK) jau iesniegusi nacionālo atveseļošanas un noturības plānu. Latvijai bijusi iespēja lūgt grantus līdz divu miljardu eiro apmērā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros. Valdība nolēma lūgt nedaudz mazāk – 1,8 miljardus eiro, kā arī nelūgt aizdevumus. Būs vajadzīgs līdz trim mēnešiem, lai to apstiprinātu EK, dodot iespēju izmaksāt priekšfinansējumu 13% apmērā. Visas pārējās izmaksas būs balstītas uz mērķu apmierinošu izpildi, taču mūsu sarunai par to jābūt skaidrai, pievēršot uzmanību tam, lai nesajauktu dažādus fondus.

ANM ir pagaidu pasākums, lai mazinātu pandēmijas ietekmi, savukārt kohēzijas politikai atvēlēta trešdaļa ES budžeta, tie ir struktūrfondi, kurus kopīgi pārvalda EK un ES valstis un reģioni.

Saskaņā ar kohēzijas politiku, piemēram, Latvija nākamajā programmu periodā – no 2021. līdz 2027.gadam – saņems 4,6 miljardus eiro. Tātad mums katrā ziņā jāizvairās no jebkādas struktūrfondu un ANM konkurences vai pārklāšanās, kas varētu kaitēt abu ietekmei. Tāpēc ir svarīgi, lai reģionālās un vietējās pašvaldības tiktu pilnībā iesaistītas ES atveseļošanas plānu īstenošanā.

Kādos virzienos būtu labāk šos līdzekļus izlietot, lai tas ļautu valstij ātrāk iegūt ekonomisko uzrāvienu pēc Covid-19 krīzes?

Kā jūs zināt, katram nacionālajam atveseļošanas plānam jāpiešķir ne mazāk kā 37% līdzekļu ar klimata jautājumiem saistītajām investīcijām un vismaz 20% - digitālajai transformācijai. Tieši tā jums jārīkojas. Protams, ka tagad EK jāizvērtē Latvijas plāns. Tomēr – būšu ar jums ļoti atklāts – bez reģioniem un pilsētām nacionālās atveseļošanas īstenošanas plānošanai ir ļoti ierobežotas iespējas būt sekmīgai.

Līdzdalības trūkums arī spēcīgi ietekmē koordināciju starp kohēzijas politiku un ANM kaitējot abiem. Diemžēl dalībvalstīm nav juridisku saistību izveidot struktūru konsultāciju procesam ar reģioniem, bet mēs esam lūguši iesaistīt reģionus un pilsētas jau pašā atveseļošanas plāna īstenošanas sākumā.

Mūsu komiteja pašlaik strādā, lai izveidotu patiesu partnerību starp ES, nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem spēlētājiem, jo mēs vienkārši saprotam, ka tas ir vienīgais ceļš, kā mēs, ES, spēsim panākt ekonomikas atveseļošanu, kas mūsu pilsoņiem ir tik ļoti vajadzīga.

Runājot par kopīgo stratēģiju, vakcinācijas veicināšanu un cīņu pret dezinformāciju, vai varētu būt spiediens, lai aktivizētu vakcināciju īpaši sarežģītos reģionos, kāds Latvijā ir Latgale, kur notiek cīņa pret Krievijas propagandu un “Sputnik V” slavināšanu ir grūti pārspēt?

Pirmkārt, lai atbalstītu vakcinācijas procesu, cilvēkiem jābūt informētiem un motivētiem. Pilsoņiem jāuzskata dalība vakcinācijā par pievienoto vērtību viņiem pašiem un protams, viņu kopienai kopumā. Dažādi spiediena veidi, lai uzspiestu vakcināciju, varētu būt bumerangs, kas atgriežas. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ES dalībvalstis nolēmušas, ka vakcinācijai nav jābūt obligātai.

Mūsu komiteja ir pilnībā iesaistīta ES informācijas kampaņā par vakcīnām, un mēs sniedzam savu ieguldījumu godīgā un caurskatāmā informācijā ar savām Covid-19 informācijas apmaiņas platformām. Mēs to arī atbalstām kā organizācija un ar savu dalībnieku – reģionālo un vietējo līderu – starpniecību. Lai sasniegtu pēc iespējas vairāk kopienu visā Eiropā.

Šī stratēģija sevi apliecina kā iedarbīga vairākumā ES reģionu. Gatavība vakcinēties stabili pieaug. Kā mēs varam sagaidīt, ar to būs pietiekami, lai sasniegtu 70% mērķi lielākajā daļā teritoriju. ES Covid-19 sertifikāts, par kuru ir panākta vienošanās, stimulēs vakcināciju ļoti daudzos reģionos, jo vasaras periodā dos iespēju brīvi ceļot Eiropā.

Kā kopumā tiek vērtēta pašvaldību zemā aktivitāte un centralizētā lēmumu pieņemšana attiecībā uz Covid-19 ierobežošanu Latvijā?

Lēmumu pieņemšana attiecībā uz Covid-19 ierobežošanu ir ļoti atkarīga no katras ES dalībvalsts institucionālās struktūras. Valstīs, kurās veselība ir reģionu kompetencē, izšķirošie lēmumi tika pieņemti reģionālajā līmenī. Kur tā bija, iespēja reģioniem pieņemt lēmumus par Covid-19 ierobežojumiem palīdzēja labāk piemēroties situācijai uz vietas. Tāpēc reģionālie un vietējie līderi ir vislabākajā pozīcijā, lai pieņemtu šādus lēmumus atbilstoši inficēšanās līmenim, vietu skaitam slimnīcās viņu teritorijā.

Reģionu komiteja aicina dot iespēju reģioniem sekot vakcīnu saņemšanai un izplatīšanai, lai uzlabotu koordinācijas caurskatāmību kā instrumentu, kas palīdz identificēt trūkumus. Tās valstis, kurās tiek sekots datiem un publicēta statistika vietējā līmenī, kopumā spēj reaģēt ātrāk un efektīvāk uz atšķirībām starp dažādām teritorijām. Tāpēc mūsu komiteja ir lūgusi EK izstrādāt reģionālo vakcīnu “tablo”, kas darbotos kopā ar nacionālajiem “tablo” un dotu iespēju dziļāk analizēt situāciju.

Pēc jūsu domām – kā motivēt cilvēkus vakcinēties?

Tikai rādot piemēru, mēs varam pārliecināt savus līdzpilsoņus vakcinēties. Es uzskatu, ka, laikam ejot uz priekšu, kad ES pilsoņiem būs pieejams vairāk vakcīnu, interese par vakcināciju pieaugs.

Es esamu optimistisks attiecībā uz to, ka vasaras beigās, rudens sākumā mēs noteikti sāksim sasniegt punktu, kad stingrie pasākumi, kas tika noteikti mūsu ekonomikai un mūsu sabiedrībai, vairs nebūs vajadzīgi. Bet mums visiem jāuzticas cits citam, jāuzticas zinātniekiem, un jāseko vakcinācijas programmas datiem, un tas vienkārši jāpaveic. Tas ir vienīgais veids, kā izkļūt no šīs sarežģītās situācijas.