Sabiedrība
2021. gada 1. jūnijs, 16:11

Negaidīts pavērsiens Māras dīķa putnu cīņās - izrādās, ka saknābtais lauču tēvs ir dzīvs

Jauns.lv

Pēc svētdien Māras dīķī notikušā putnu cīniņa, kura laikā gulbis saknāba lauču tēviņu, lauču mamma kopā ar putnēniem ir patvērusies nokrituša koka dobumā un šobrīd īsti nespēj pabarot mazuļus. Publiski izskanēja, ka lauču tēviņš pēc atkārtotas saķeršanās ar gulbi ir miris, taču, kā noskaidroja Jauns.lv - tā nav patiesība.

Māras dīķis un putnu cīņas pie tā

Pēc svētdien Māras dīķī notikušā putnu cīniņa, kura laikā gulbis saknāba lauču tēviņu, lauču mamma kopā ar putnēniem ir patvērusies ...

gallery icon

Jau ziņojām, ka aprīļa vidū agresīvais gulbis no ligzdas izdzina perējošo lauci, saplēsa četras viņa ieperētas olas un pats iekārtojās uz palikšanu lauča ligzdā.

Izdzītais laucis uzvija jaunu ligzdu apmēram metra attālumā no ligzdas, ko nu bija okupējis gulbis, un sāka audzināt savus pāri palikušos trīs cāļus. Bet mierīga līdzāspastāvēšana neiznāca.

Gulbja un lauča cīņa uz dzīvību un nāvi Māras dīķī

Rāmas svētdienas pastaigas cienītāji svētdien, 30. maijā, Pārdaugavā, Māras dīķa Torņakalna pusē, varēja novērot dramatisku putnu cīņu – gulbis noknāba ...

gallery icon

Pārdaugavietis, Rīgas domes deputāts Valdis Gavars, kurš bija liecinieks dramatiskajai putnu cīņai, Jauns.lv pastāstīja: “Kaut kad aprīļa vidū Māras dīķī gulbis no ligzdas izdzina lauču mammu ar trim cālēniem un saplēsa četras olas, kuras viņa vēl perēja. Laucis apmēram metru no savas bijušās mājas uzvija jaunu ligzdu, bet gulbji nu perē sešas olas. Tomēr nekāda mierīga līdzāspastāvēšana nesanāca. Svētdien gulbis sāka knābāt un dzīt prom lauci. Kāds saknābāto lauci bija aizvedis uz veterināro klīniku un viņa ievainojumus apārstēja. Pēc pāris stundām lauci atveda atpakaļ, bet viss beidzās ar to, ka tūlīt pat gulbis lauci noknāba [...]”.

Šodien aculiecinieks jau ziņo, ka Māras dīķa gulbju un lauču cīņa par dzīvestelpu turpinās: “Šobrīd gulbju pāris vēl perē. Lauču ģimenē trīs mazuļi. Dramatiskā gulbju papu cīņā gāja bojā lauču tēvs, mamma ar mazuļiem tika patriekta no ligzdas, paslēpās vītola dobumā. Lauču mamma sargā savus mazuļus, bet nav papa, kas piegādātu ēdamo. Tikko tika aiznestas sliekas lauču mammai, tās tika draudzīgi sadalītas starp mammu un mazuļiem. Laikam jau nu jādodas meklēt sliekas...”

“Facebook” arī izlasāms, ka cilvēki ir sarosījušies un situācijas risināšanai pieaicinājuši Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība “Drauga Spārns”.

Laucis ir dzīvs, atlabst no smadzeņu satricinājuma

Jauns.lv sazinājās ar biedrību, kur atklājās, ka saknābtais laucis tomēr ir izdzīvojis un šobrīd atlabst no smadzeņu satricinājuma.

Pati biedrība par notiekošo Māras dīķī un cilvēku iesaisti izsakās šādi: "Mēs dabas procesos pēc iespējas cenšamies neiejaukties un, ja konkrētais pāris ir izvēlējies šo ūdenstilpni, tad tam noteikti ir kāds pamatots iemesls. Taču, cilvēkam pieliekot savu roku un otru ligzdu uztaisot tik tuvu gulbju ligzdai, ir radīta šī nelabvēlīgā situācija.

Lielākajā daļā gadījumu ar nelaimē nonākušiem putniem cilvēks ir problēmas cēlonis, tiešā vai netiešā veidā, kā tas ir arī šoreiz.

Labu gribot, ir radīta šī situācija, kas izprovocējusi gulbju tēviņu uz agresiju, jo tiešām nav normāli, ka ligzdas atrodas viena no otras pusmetra attālumā. Ja Dievs dos lauču tēvam atlabt, tad, protams, laidīsim pie ģimenes, taču, kad tas būs – pagaidām grūti prognozēt."

Iepriekš Latvijas Dabas muzeja ornitologs, gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko dramatisko cīņu Māras dīķī Jauns.lv komentēja šādi: “Māras dīķī, pēc visa spriežot, šī bija vienīgā vieta, kur gulbis varēja ligzdot, tāpēc viņš arī aprīļa vidū no turienes padzina salīdzinoši mazo lauci. Citur dabā tā būtu ikdienišķa parādība, tikai šoreiz tas notika Rīgā, un visi to varēja redzēt kā novērošanas kamerā. Tur laucis ar gulbi konkurēja, jo gulbim jau citur nebija, kur ligzdot – krastā suņi, cilvēki, varbūt arī kāda lapsa… Savukārt lauci viņš noknāba tādēļ, ka viņu uzskatīja par apdraudējumu saviem mazuļiem. Tā dabā notiek. Tas nekādā mērā nebija saistīts ar to, ka cilvēki putnus šai vietai varētu būt piesaistījuši, piemēram ar piebarošanu”.