Rūķi prāto par pornogrāfiju, nospiedumu spēle un Baltkrievijas revolūcija: izstāžu ceļvedis
Lai arī pandēmijas ierobežojumi ir ietekmējuši klasisko izstāžu telpu, tā ir transformējusies jaunās dimensijās, vēl vairāk izceļot mums nepierastākas ekspozīciju demonstrācijas. Tā, piemēram, Rīgas Fotomēnesis visā Avotu ielas garumā piedāvā saprast, kāda tad ir pēckovida dzīve.
Laukumā pie Nacionālā mākslas muzeja varam iedziļināties baltkrievu revolūcijas gaisotnē, bet hipsterīgajā Miera ielā iziet cauri Ņujorkas Bruklinas atmosfērai. Savukārt Cēsu Ruckas mākslas rezidenču parkā brīvdabas izstādē varam atrast apslēptos dārgumus.
Klasiskās izstāžu telpas un muzeji pagaidām vēl ir slēgti, bet tas nenozīmē, ka izstādes nav ierīkojamas vietās, kas ir atvērtas un kur notiek atļautā tirdzniecībā ar “gara mantām”, piemēram, literatūru un gleznām. Tā mākslas galerija “Bastejs” par šo tirdzniecības reliģisko trakumu reflektē Andreja Prigačeva darbu izstādē “Rūķi prāto, kas ir pornogrāfija”. Bet Alise Mediņa (starp citu, izcilā skaņraža Jēkaba Mediņa mazmazmeita) uzmundrinošos mehānismus sājā pandēmijas uzlikto ierobežojumu laikā izstāda galerijā “Jēkabs”. Savukārt grāmatu namā “Valters un Rapa” mākslinieks Mareks Gureckis spēlējas ar nospiedumiem.
Mareka Gurecka izstāde “Nospiedumi kā spēle” grāmatu namā “Valters un Rapa”
Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) galerijā atklāta mākslinieka Mareka Gurecka (1974) jaunāko darbu izstāde “Nospiedumi kā ...
* Vēl nedēļu, līdz 6. jūnijam, Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) galerijā skatāma mākslinieka Mareka Gurecka (1974) jaunāko darbu izstāde “Nospiedumi kā spēle”. Izstādes autors Mareks Gureckis saka: “Tie nospiedumi, ko atstāj skaņa vēl ilgi vibrē galvā, sirdī, rokās. Līdzīgi klavieres stīgām, tie turpina pildīt telpu, kad pati skaņa jau sen pagaisusi. Savā darbā atstāju nospiedumus uz audekla, iekustinot skatītāja uztveri un maņas. Tā ir tā izjūta, ko vēlos nodot tālāk, pasaules izjūta, kas skan cauri gleznām, veidojot manu pasauli”.
Atsakoties no jebkāda sižetiskuma, gleznotājs nenonāk līdz pilnīgai abstrakcijai. Krāsu laukumi saglabā realitātes nospiedumus, kā miglainas atmiņas par rakstiem, ko bērni pēta pirms aizmigšanas, kas saplūst ar pasaku tēliem un turpina savu dzīvi sapņu pasaulē. Mākslinieka gleznās šie nospiedumi kārtojas ar krāsas slāņiem, saplūst un atkal atdalās, katrā no laukumiem iegūstot pašvērtību, vienlaikus turpinot nebeidzamu stāstu sēriju.
Mareks Gureckis Latvijas Mākslas akadēmijā izglītojies restaurācijas jomā, mākslas vidē aktīvi darbojas kopš 1994. gada, piedalījies kopizstādēs un rīkojis personālizstādes Latvijā, Igaunijā, Vācijā un Francijā. Viņa jaunāko darbu izstāde skatāma grāmatu nama “Valters un Rapa” darba laikā: darba dienās no pulksten 10.00 līdz 19.00. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.
* Vecrīgas mākslas galerijā “Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 2. jūlijam skatāma gleznotājas Alises Mediņas jaunāko gleznu izstāde. Tās darbi tapuši pēdējā laikā, kas iezīmējies ar pandēmijas uzliktajiem ierobežojumiem, kurus māksliniece pārvarējusi atrodot uzmundrināšanas mehānismus, radot “subjektīvu, neobjektīvu un rāmu pilsētas skici”.
Reflektējot par periodu, kura laikā tapa šie darbi, autore saka: “Dabā intensīvi norit pavasaris, dzīvība visapkārt mostas un arī pavasara gammas, toņi un pustoņi atklājas uz audekliem eļļas krāsu triepienos. Sanākusi tāda subjektīva, neobjektīva, rāma pilsētas skice. Toņu gammas sinhronizējas krāsu oktāvās - vai tās būtu siltas saulrieta noskaņas, vai karaliski zilās vakara intonācijas. Līdzīgi kā mūzikā, gammu spēlēšana trenē pianista pirkstu veiklību un kādu aizved līdz virtuozitātei, arī glezniecībā - mērķis jau ir pats ceļš, kuru ej - uz netveramo un mainīgo pilnību”.
Katrs no mums šajos neparedzamajos laikos, kad ierastas lietas ir liegtas, atrod sevis uzmundrināšanas mehānismus, un šajā laikā vienu no prieka mirkļiem, iespējams, varētu gūt, ielūkojoties Ailses Mediņas gleznās, kas izstādītas “Jēkabā”, mudina izsoļu nama/galerijas pārstāvji. Alise Mediņa (1984) ir izcilā latviešu komponista un diriģenta Jēkaba Mediņa mazmazmeita - talantīga un profesionāla gleznotāja, ko pierāda arī viņas neskaitāmās izstādes un atzinīgais novērtējums gan dzimtenē, gan ārpus tās.
Galerijas “Jēkabs” darba laiks: darba dienās – no pulksten 11.00 līdz 18.00; sestdienās – no 11.00 līdz 15.00. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.
* Rīgas galerijā “Bastejs” (Alksnāja ielā 7) līdz 13. jūnijam skatāma Andreja Prigačeva darbu izstāde “Rūķi prāto, kas ir pornogrāfija”. Tās autors par to saka: “Mūsdienās, kad abstraktā domāšana nonākusi sen nodilušās klišejās, dzīve tiek modelēta pēc vispārpieņemtiem standartiem. Individuālā psihiskā enerģija tiek organizēti bloķēta, līdz ar to tiek bloķētas arī intelektuālās spējas analizēt. Samazinoties mentālai platībai, to kompensējam, radot iluzoru pasauli. Inficējamies ar Ziemassvētku anahronismu.
Apziņas funkcijas tiek pārplānotas, un par mūsu pamatmērķi kļūst dāvanas, nevis izpratne par svarīgāko kristīgās kultūras notikumu. Uz patērētāju bāzes mēs izveidojam jaunu svētku arhetipu “Saņemt, atplēst, apdullināties”. Manu darbu saturs nav izsmiet, zaimot vai pazemot. Katra objekta aina ir reāla vairāku dzīves situāciju attēlojums, rekonstruējot atmiņas un notikumus, kuros esmu bijis iesaistīts kā sabiedrības sastāvdaļa, mēģinot ievērot uzstādītos etalonus.
Kritiskās domāšanas procesā konstruējās notikumi, kas vairāk ir simboliski. Ziemassvētku tradīcijas neizzūd, bet atgriežas mūslaikos, iegūstot citādas formas un funkcijas. Vai vēstures grāmatās 20. un 21. gadsimts tiks nosaukti par Dāvanu kulta vai Modernā patēriņu kiča laikiem un par tiem liecinās sižeti internetā par dāvanu izsaiņošanas histēriju?”
Pagājušā gada decembrī un šī gada janvārī Andreja Prigačeva darbu izstāde “Rūķi prāto, kas ir pornogrāfija” jau bija apskatāma Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, nu tā atceļojusi arī uz galvaspilsētu.
Izstādes ekspozīcijā skatāmas aptuveni 40 mākslinieka radītās miniatūras - Ziemassvētku vakars ar kaimiņiem, Ādams un Ieva, Dāvana nr.1, Pēdējā Baltā tīģera iznīcināšana un citas. Andrejs Prigičevs (1965) dzīvo un strādā Liepājā, ir restaurators, interjerists, gleznotājs, darbojas dažādās multimediālās mākslas formās.
Galerijas “Bastejs” darba laiks: no trešdienas līdz piektdienai – no 14.00 līdz 18.00; sestdiena – no 12.00 līdz 16.00. Sīkāk internetā: www.bastejs.lv.
* Ar vairākām ārtelpas izstādēm sācies ikgadējais fotomākslas festivāls “Rīgas Fotomēnesis”:
Līdz 4. jūlijam visā Avotu ielas garumā, sākot no Lāčplēša stūra līdz pat Jāņa Asara ielai izvietota izstāde publiskajā telpā “Dzīve pēc Covid?”, kurā piedalās mākslinieki, kuru darbi tika izvēlēti Rīgas Fotomēneša konkursā. Darbi atrodas afišu stendos, reklāmas stabos, skatlogos, ēku logos un uz sienām. Izstādes fotomākslinieki pārstāv Latviju, Igauniju, Somiju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Portugāli, Ziemeļmaķedoniju, Itāliju, Franciju un Brazīliju.
Tāpat līdz 4. jūlijam Miera ielā 41 skatāms Filipa Šmita foto projekts “Post No Bills” (tulkojumā - “Nelīmējiet afišas”), kas aicina izjust Bruklinas rajonu, Ņujorkā, izejot tam cauri no autora radītās perspektīvas. Darbam atrodoties vidē, rodas unikāls dialogs starp Ņujorkas un Rīgas urbāno ainavu. “Šajos neskaidrajos apstākļos mēs nonācām interesantā situācijā, kad noteikto ierobežojumu dēļ esam spiesti smelties iedvesmu no pagātnes ceļojumiem. Vairs nebija iespējams pamest pazīstamo ainavu, lai rastu jaunus iespaidus. Instalācija ilustrē starpstāvokli, kad fiziski esam spiesti atrasties šeit, taču mentāli cenšamies sakopot atmiņu fragmentus no laika posmiem, kas ir pavadīti citur,” vēsta foto projekta aicinājums.
Savukārt laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Jaņa Rozentāla laukumā) līdz 4. jūlijam atradīsies transformatoru būdiņas modelis ar Jauhena Otcetska fotogrāfijām, kas tapušas astoņu mēnešu garumā dokumentējot notikumus “Pārmaiņu laukumā” – vietā, kas kļuva par simbolu baltkrievu cīņai par savām tiesībām. 12. augustā Minskas Červjakova ielas nama iedzīvotāji uz transformatoru būdiņas uzlīmēja Baltkrievijā notiekošā simbolu – plakātu ar “Pārmaiņu dīdžejiem” Vladimiru Sokolovski un Kirilu Galanovu. Skaņas inženieri mītiņā, kuru steidzīgi organizēja valsts struktūras, lai vēlēšanu dienas priekšvakarā, 9. augustā, Svjatlana Cihanouska nevarētu tikties ar vēlētājiem, atskaņoja Viktora Coja dziesmu “Pārmaiņas”. Šī dziesma jau vairāk nekā 30 gadus ir pārmaiņu simbols, un tagad tā atkal ir kļuvusi aktuāla īpaši baltkrieviem. Pat tik ļoti, ka dziesmas laikā viens no Minskas rajonu vadītājiem, skanot vārdiem “Mēs gaidām pārmaiņas”, centās nevis izslēgt mūziku, bet uzreiz izraut vadus no tumbām. Dīdžeji nekavējoties tika arestēti, piekauti un ieslodzīti cietumā uz 10 dienām, pēc kuru atsēdēšanas viņi emigrēja no Baltkrievijas. Šis objekts/izstāde ir veltīta “Pārmaiņu laukuma” iedzīvotājiem un visai baltkrievu tautai, tūkstošiem ieslodzīto, 40 tūkstošiem cilvēku, kuri pēdējo astoņu mēnešu laikā izgājuši cauri Baltkrievijas cietumiem.
Sīkāk internetā: www.rigasfotomenesis.lv.
* Cēsīs, Ruckas parkā (Piebalgas ielā 19), atklāta brīvdabas izstāde “Apslēptie dārgumi”, kura būs skatāma līdz tūrisma sezonas noslēgumam – 30. septembrim.
No šī gada marta līdz maijam Ruckas mākslas rezidenču centrā norisinājās divas mākslinieku rezidences, kurās piedalījās 13 mākslinieki no desmit valstīm. Viņu uzmanības lokā bija Cēsu vēsture un ikdiena, vides jautājumi, alternatīvi pārtikas avoti un citas saistītās tēmas, arī Ruckas muiža un parks. Mākslinieku radītie darbi nu skatāmi šajā brīvdabas izstādē.
“Pandēmijas apstākļi ir pilnībā mainījuši spēles nosacījumus mākslas un kultūras jomā. Ir slēgti muzeji, izstāžu zāles, nav iespējama liela cilvēku pulcēšanās vienkopus un vienīgais epidemioloģiski drošais mākslas baudīšanas veids ir individuāli vai mazās grupās un ārtelpās.
Tai pat laikā publiskajā diskursā arvien lielāku lomu ieņem dabas un cilvēku mijiedarbības jautājumi. Mākslai ir jāspēj reflektēt par šīm tēmām un būt pieejamai jaunajos apstākļos” saka izstādes kuratore Līga Lindenbauma.
Atbildot uz šiem izaicinājumiem, Ruckas mākslas rezidenču centrā rezidējošie mākslinieki strādāja pie mākslas darbiem brīvdabas izstādei, kas ir mēģinājums ar laikmetīgās mākslas metodēm vēsturiskā parkā pievērst sabiedrības uzmanību cilvēka un dabas mijiedarbības tēmām, vienlaikus turpinot Ruckas parka kā lokālas kultūrvietas attīstību.
Mākslas darbu tēmas atklāj maz zināmus vai piemirstus faktus un acīm slēptas vērtības. To meklēšana ir īsts piedzīvojums, jo tie ir izkaisīti pa visu Ruckas parka teritoriju. Savukārt pats parks, kurš atrodas Cēsu pilsētas centrā, joprojām ir maz zināms un atklāšanas vērts dārgums. Sīkāk internetā: www.rucka.lv.
