Leģendārā Vides aizsardzības kluba valde šokā par prezidenta Arvīda Ulmes sadarīto, protestējot pret Covid-19 ierobežojumiem

Kopš pandēmijas sākuma Latvija uz Eiropas Savienības (ES) fona nav izcēlusies ar īpaši lielām un agresīvām Covid-19 ierobežojumu kritiķu un noliedzēju izpausmēm.

Vērienīgākā protesta akcija pie mums bija pērn 12. decembrī notikusī “tautas sapulce” Rīgā.

Tās laikā vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās galvaspilsētas centrā, lai paustu neapmierinātību ar valdības un Saeimas darbu Covid-19 laikā, kā arī apšaubītu jaunā koronavīrusa izraisīto kaiti kā attaisnojamu iemeslu ierobežojumu ieviešanai.

Salīdzinot ar protestiem citās valstīs, “tautas sapulce” Rīgā noritēja samērā miermīlīgi, taču tās laikā tika sistemātiski pārkāpti tolaik vēl spēkā esošas ārkārtējās situācijas laikā ieviesti Covid-19 drošības noteikumi.

Dārgi par šiem pārkāpumiem, kurus fiksējusi Valsts policija (VP), var nākties samaksāt Vides aizsardzības klubam, kurš 12. decembra akciju oficiāli organizējis, tādējādi uzņemoties atbildību kā juridiska persona.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska Jauns.lv darīja zināmu, ka, saistībā ar notikušo piketu, kur pulcējās vairāk nekā tobrīd atļautie 25 cilvēki, pret nodibinājumu Vides aizsardzības klubs pēc Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta 1. daļas bija uzsākti divi administratīvie procesi.

Saskaņā ar VP abās administratīvo procesu lietās ir piemērots 5000 eiro liels sods, tātad, kopumā – 10 000 eiro.

Visa pamatā – kluba ilggadējā prezidenta Arvīda Ulmes aktivitātes

Tas, ka pagājušā gada 12. decembra pasākumu Rīgas domē ir pieteicis Vides aizsardzības klubs (VAK), kļuva zināms dienās pirms akcijas.

VAK 1986. gadā bija viens no Latvijas Trešās Atmodas dzinējspēkiem un faktiski ir būtiska daļa no Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības.

Ulme ir balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, bijis Augstākās padomes un divu Saeimas sasaukumu deputāts, saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, 1995. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2000. gadā — ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni kā persona, kura pielikusi roku Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai.

Kā noskaidrojās 2018. gadā, pasprūkot vaļā čekas maisu striķiem, VDK kartotēkā Arvīds Ulme atrodams ar segvārdu “Zāle”.

Jauns.lv izdevās sazināties ar Arvīdu Ulmi, kurš, vaicāts par uzliktajiem sodiem, norādīja, ka “par vienu un to pašu notikumu tiek uzlikti arvien jauni sodi”.

Pretēji VP informācijai, Ulme pats gan apgalvo, ka 10 000 eiro sodu summa daloties uz pusēm – daļa viņam kā privātpersonai (kopējā sodu summa) un daļa klubam kā juridiskai personai.

“Mēs, protams, rīkosim tiesvedību un šos sodus apstrīdēsim. Tik milzīgi sodi par šādu nodarījumu – tas neatbilst nekādiem elementāriem vārda brīvības nosacījumiem,” pauž Ulme.

“Ziedošana ir tāda smalka lieta. Sākumā neaicinājām to darīt, domājām, ka paši organizatori izķepurosimies. [...] Dabīgi, ka valdē daudzi ir neapmierināti, ka tā ir noticis, un iebilda arī pret pasākuma rīkošanu, kā arī ziedošanu. Nu, kā saka, tas ir normāli, ka ir dažādi viedokļi. Covid-19 būšana ir sašķēlusi visu Latviju, arī ģimenes, kur nu vēl sabiedriska organizācija... Bet tā, ka būtu viennozīmīgs “pret” vai viennozīmīgs “par”, to nevarētu teikt. Saistībā ar ziedojumiem – izdarīts ir, tiesvedība jārīko, nauda ir jāsavāc. Ne no viena projekta, neviens personīgi jau nekādus tūkstošus nevar savākt,” par ziedošanu un kluba valdes nostāju šajā sakarā izsakās Arvīds Ulme.

Valdes pārstāve šokēta – par sodiem nav zinājusi

Vides aizsardzības kluba valdes pārstāvji tolaik publiski asi kritizēja Arvīda Ulmes rīcību.

Viņu starpā bija vides žurnāliste Anitra Tooma, Zaļās Atmodas muzeja vadītāja Lelde Stumbre un Elita Kalniņa, kura klubā ir kopš pašiem pirmsākumiem.

Šonedēļ, sazvanīta saistībā ar sodu, kas uzlikts VAK, viņa atzīst, ka ir šokēta, jo par to dzird pirmo reizi.

“Arvīds mums to iepriekš nav teicis, uzzinu to šobrīd, no jums. Kopš 12. decembra regulāri interesējos gan pie Arvīda, gan publiski pieejamajos avotos, vai Vides aizsardzības klubam ir piemērots sods par to, kas todien notika. Līdz šim par to nebiju dzirdējusi,” telefonsarunā saka Lelde Stumbre.

Uzzinot par situāciju, viņa atzīst, ka nu ir raizes par to, ka kādā brīdī Vides aizsardzības kontus neaiztaisa ciet: “Skaidrs, ka lieku tūkstošu, kurus varētu nomaksāt par šiem te absurdo iemeslu dēļ uzliktajiem sodiem, mums nevienam valdē nav. Trakākais jau būtu, ja ciet aiztaisītu arī kluba kontus ar to nožēlojamo naudiņu, kas tur iekšā.”

Lelde Stumbre arī atkārtoti uzsver, ka Vides aizsardzības kluba valde norobežojas no konkrētajām kluba prezidenta Arvīda Ulmes aktivitātēm un paustajiem apgalvojumiem saistībā ar Covid-19 situāciju valstī.

Vienlaikus viņa atzīst, ka valde jau pērn interesējusies par kluba statūtiem un to, vai tie ļauj jebkādā veidā vērsties pret Arvīdu Ulmi un viņa aktivitātēm, tādējādi pasargājot kluba valdi un tā reputāciju.

Diemžēl secinājums esot bijis – nevar vis. Stumbre apgalvo, ka statūti dodot kluba prezidentam lielu rīcības brīvību, bez pienākuma saskaņot aktivitātes ar valdi un biedriem. No tā izriet, ka vismaz šobrīd kluba valde ir nonākusi sava veida gūstā.

Lelde Stumbre gan apgalvoja, ka, uzzinot šo informāciju, nekavējoties meklēs iespējas, kā risināt radušos problēmu.

Atmodas simbols pretrunīgi vērtētu aktīvistu nagos

Jāpiebilst, ka, lai arī oficiāli akciju rīkoja Dziesmotās revolūcijas noskaņu apvītais Vides aizsardzības klubs ar prezidentu Arvīdu Ulmi priekšgalā, vairākums reālo protesta līderu bija līdz tam pretrunīgi vērtēti personāži un aktīvisti ar pagalam neviennozīmīgu reputāciju.

To starpā: SIA “Memory Water” dibinātājs, sazvērestību teoriju izplatītājs Jānis Pļaviņš; bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, uzņēmējs Arnolds Babris, kurš kā komentētājs bieži viesojas Kremļa propagandas medijos; aktīvists Roberts Klimovičs un citi.

Zīmīgi, ka Babris bijis rīkotājs Saeimas opozīcijas deputāta Alda Gobzema (“Likums un Kārtība”) akcijai pagājušā gada 10. oktobrī, kuras laikā Esplanādē sapulcējās vairāki tūkstoši cilvēku.

Arī tā pasākuma apmeklētāju starpā bija vairākas visnotaļ interesantas personības, tostarp pretrunīgi vērtētais garīdznieks un par kristīgo sektu dēvētās “Jaunās Paaudzes” līderis Aleksejs Ļedjajevs, krievu skolu aizstāvis un aktīvists Degi Karajevs, jau pieminētais Jānis Pļaviņš un citi.

Te jāpiemin, ka 12. decembra “tautas sapulci” publiski atbalstīja arī Aldis Gobzems.

Viņš tika arī manīts otrajā tās dienas pasākumā Brīvības pieminekļa laukumā ar līdzīgu ievirzi.

To gan bija organizējusi partija “Alternative”, taču faktiski abu protestu dalībnieki savstarpēji mijās un apmeklēja viens otra sarīkojumus.

Arvīda Ulmes oficiāla saistība ar Jāņa Pļaviņa un viņam pietuvināto cilvēku aktivitātēm gan tolaik nebija pārāk liels pārsteigums.

Portālam Jauns.lv līdz 12. decembrim dažādos protestos vairākkārt sanācās sastapties ar Ulmes dzīvesbiedri, aktīvisti Diānu Ulmi, kura savu saikni ar Jāni Pļaviņu un viņa sekotājiem nebūt neslēpj un vēl 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, taču domē neiekļuva.

Arvīds Ulme, Arnolds Babris, Jānis Pļaviņš un citi, cita starpā, paviesojās arī visnotaļ savādajā 4. maija notikumā Esplanādē, Rīgā.

Iepriekš tur bija plānota kārtējā deputāta Alda Gobzema “iziešana ielās”, taču Rīgas dome to atteicās atļaut. Gobzems par to pauda sašutumu, mēnešus pirms tam gan solot, ka ies ielā “pat ja mūs arestēs”.

Rezultātā 4. maija vakarā Gobzems it kā spontāni ieradās “pasēdēt” pie Raiņa pieminekļa Esplanādē, kur ap viņu tikpat it kā spontāni sapulcējās pieminētie Ulme, Babris, Pļaviņš un citi – kopumā ap 100 – aktīvisti, tostarp arī populārais mediķis, TV raidījumu vadītājs un bijušais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš pabija arī 2020. gada 10. oktobra Gobzema akcijā.

Sanākšana bija miermīlīga, Gobzems ar cilvēkiem sveicinājās personīgi un teica īsu runu, pirms tam vēršoties pie atbalstītājiem iekš “Facebook”, video tiešraidē, kura nu portālā vairs nav atrodama.