Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ilustratīvs foto. (Foto: Panthermedia/Scanpix)

Mazītiņš bumbulītis, kas pavisam negaidīti pārvērtās par vēzi. Covid-19 laiku realitāte Latvijā 4

Sabiedrība
7. maijā 06:35 2021. gada 7. maijā 06:35
  Jauns.lv
Jau vairāk nekā gadu Latvijas medicīnā visvairāk runā par Covid-19 infekciju. Bet tās ēnā palikušas dažādas citas smagas saslimšanas, kas, iespējams, pandēmijas laikā nav laicīgi pamanītas un pietiekami ārstētas, tāpēc ir pamatīgi ielaistas. Piemēram, laikus nepamanīts mazītiņš bumbulītis krūtīs vai zarnās pandēmijas laikā jau paguvis pārvērsties par ļaundabīgu audzēju.

Vairāki mediķi sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā koronavīrusam pievērsta vislielākā uzmanība un pārējās saslimšanas palikušas novārtā. Mediķi stāstīja, ka pēdējā gada laikā daļa cilvēku nerisinājuši citas veselības kaites un tās atstātas novārtā, tāpēc tagad slimnīcās un poliklīnikās nonāk arvien vairāk pacientu ar ielaistām saslimšanām.

Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska sarunā ar portālu Jauns.lv apstiprināja, ka ģimenes ārstiem nākas saskarties ar dažādām ielaistām pacientu kaitēm.

Daudzi slimo ar Covid-19

Pirmkārt, daļa pacientu nav devušies pie ārsta, jo viņu mājsaimniecībā nepārtraukti kāds slimoja ar Covid-19. Ir gadījumi, kad viens kontakts beidzās, bet otrs jau sākās. Lielākā daļa pacientu šādos gadījumos konsultējas pa telefonu.

Mazāk profilakses pārbaužu

Otrkārt, jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās profilaktiskās pārbaudes valsts apmaksātajās programmās, kas iepriekš strādāja ierastā ritmā, kaut arī aptveres rādītāji vēl nebija sasniegti pietiekoši normālā līmenī.

Pandēmijas laikā profilaktiskās apskates sirds veselības jomā veiktas daudz retāk. Iepriekš tajās piedalījās vairāk cilvēku, vecumā no 40 līdz 65 gadiem reizi piecos gados pārbaudot sirds veselību. Taču sirds asinsvadu slimības Latvijā ir pirmajā vietā gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Tāpēc šīs regulārās kontroles ir ļoti vajadzīgas.

Ģimenes ārsta rokas, acis un ausis ir svarīgs darba instruments

Lai gan telefoniski var saskaņot ārstēšanu ar dakteri, bet "ģimenes ārsta rokas, acis un ausis ir ļoti svarīgs instruments, lai pacientu novērtētu kopumā".

Piemēram, kad kāda sieviete devās pie ģimenes ārsta, viņas krūtīs sataustītais bubulis jau bija diezgan liels un vairs neizskatījās labi.

"Viņas vērtējumā bumbuļa lielums ir pavisam cits, bet manā vērtējumā tas vairs neizskatās labi."

Turklāt šī sieviete nav vienīgā paciente, kas vērsās pie ģimenes ārsta novēloti. "Tādu piemēru ikdienā ir ļoti daudz ar ļoti daudzām slimībām."

Ielaisti ļaundabīgi audzēji

Aizdomīgais veidojums šīs sievietes krūtīs gandrīz 99% ir ļaundabīgs audzējs, ārste teica un atzina, ka ielaisto slimību klāstā bieži vien ir onkoloģiskas kaites. Arī ar zarnu problēmām ļaudis mēdz vērsties pie ārsta tikai tad, kad vēderā sataustāms kārtīgs bumbulis. "Tas liek domāt, ka stadija vairs nebūs laba."

Arī asiņošana menopauzē var raisīt aizdomas par dzemdes audzēju. "Atkal ir sarkanā karoga simptomi, ar kuriem pacients jau atnāk uz praksi tad, kad īstenībā tā skaitās novēlota diagnoze. Diemžēl iespējama trešā ceturtā nākotnes stadija."

Smagas sekas pēc Covid-19

Kozlovska arī vērsa uzmanību, ka Covid-19 mēdz atstāt dažādas nepatīkamas un smagas sekas. "Pārslimotie kovidi ar vai bez simptomiem dod, attīsta ļoti smagas hroniskas kaites, ieskaitot spondilozes, osteohondrozes, kas jau tāpat liekas gadsimta slimība. Piemēram, darba nespējas lapas mums Latvijā visvairāk tieši ir ar šīm slimībām.

Bet tas gan nebeidzas. Tagad ir arī starpribu neiralģijas. Tur, kur bijis Covid-19 plaušu karsonis, cilvēkam visu laiku dur, spiež un sāp. Šoreiz varbūt nav vainīgas plaušas un sirds, bet starpribu nervs un krūšu skriemeļu slimību saasinājumi."

Depresijas noteikšana pa telefonu

Tāpat jārunā par atmiņu traucējumiem, ļoti smagām depresijām.

"Depresija pati par sevi Covid-19 pandēmijas laikā ir melnais zirdziņš."

Ja ģimenes ārsts labi pazīst pacientu un viņa balsi, pa telefonu var atpazīt zvanītāja nomāktību vai tieši otrādi - paniku un trauksmi, kā arī nozīmēt zāles. Bet daudz vērtīgāk, ja pacientu redz klātienē - tad atklājas viņa kontaktēšanās, ķermeņa valoda, acu skatiens.

Ja pacients ir aizgājis pie ārsta klātienē, nevis sazinājies tikai pa telefonu, medicīnas iestādē var operatīvi veikt dažādas manipulācijas un izmeklējumus, piemēram, veikt kardiogrammu, ja spiež krūtīs, vai noteikt cukura līmeni un plaušu pārbaudi.

Tik milzīga slodze, ka profilaksei gandrīz nav laika

Tagad ģimenes ārstu pārslodze ir tik liela, ka profilakses darbam vairs gandrīz neatliek laika. Labi, ja izdodas bērnu vakcinācija, kā paredzēts valsts programmā.

"Īstenībā citu mēs vienkārši nespējam veikt paralēli vakcinācijai."

Kozlovska atgādināja, ka ģimenes ārstu darba uzlabošanai vajadzīgs arī valsts atbalsts. Piemēram, valsts puses netika atbalstīts trešās medmāsas darbs lielajās ģimenes ārstu praksēs.  Ja ģimenes ārsta komandā būtu trešā medmāsa, slodze samazinātos.

Ko darīt, lai ielaisto slimību būtu mazāk?

Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente uzskaitīja vairākas lietas, ko vajadzētu darīt, lai ielaisto slimību skaits un posts samazinātos. Pirmkārt, lielajās ģimenes ārstu praksēs, kur ir daudz pacientu, īpaši hronisku slimnieku un paliatīvu klientu, vajadzīga trešā medmāsa. Eiropas attīstītajās valstīs atbalsts komandu veido pieci seši cilvēki. 

Ne vienmēr atbalsta komandai jābūt pašā ģimenes ārstu praksē. Piemēram, par psihiatriskās aprūpes medmāsas nepieciešamību runā jau daudzus gadus - viņa ir ļoti nepieciešama. Viņa varētu palīdzēt arī gulošiem pacientiem, kas ir smagi slimi un kopjami. Arī aprūpe mājās vajadzīga daudziem cilvēkiem.

Arī psiholoģiskā atbalsta programmai pandēmijas apstākļos ir iedota salīdzinoši liela nauda un ļaudis var saņemt desmit valsts apmaksātas konsultācijas pie speciālista. Bet ģimenes ārsti šajā ziņā esot apdalīti - viņiem tikai jāizdod nosūtījumi, bet "visi algoritmi tiek strādāti pret viņu - lai būtu pamatīga konsultācija, lai pacients sagatavots aizietu pie viena, otra vai trešā speciālista. Izpratne par lietām valsts mērogā ir nosacīta".

Vienlaikus Kozlovska norādīja, ka paralēli notiek darbs pie jauniem vēža skrīningiem. Piemēram, šogad paredzēts jauns prostatas vēža skrīnings. Arī dzemdes kakla vēža programma paredz jaunu onkocitoloģiskās iztriepes paņemšanas metodiku. Tas paredz mācīšanos un lielu informācijas apjomu.

Pilns e-pasts ar dažādu informāciju

Kopumā ģimenes ārsti saņem ļoti daudz informāciju, bet diemžēl bieži informācija no daudzām valsts iestādēm ir fragmentāra. Tas apgrūtina mediķu darbu.

Pēc "trakajām pieņemšanām" ģimenes ārstus sagaida pilns e-pasts ar dažādu informāciju, tāpēc nereti mediķi vispirms atlasa, "vai to lasīs, vai to nelasīs vai tam vairs nav spēka".

Lai samazinātu ielaisto slimību daudzumu, jāpalielina arī kopējais valsts finansējums veselības aprūpes sistēmai.  Tā paliks galvenā prioritāte, ko prasīs visi mediķi, arī veidojot nākošā gada budžetu. Tad, mediķiem saņemot samaksu par darbu, vispār ir iespēja domāt, vai spēj pastrādāt. Bez valsts finansējuma palielināšanas nav iespējama arī ģimenes ārsta komandas paplašināšana.

Kā situāciju skaidro Veselības ministrijā?

Par ielaistajām slimībām Covid-19 pandēmijas laikā portāls Jauns.lv jautāja arī Veselības ministrijas pārstāvjiem. Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidroja, ka plānveida veselības aprūpe iedzīvotājiem ir tikusi nodrošināta, neskatoties uz sarežģīto situāciju slimnīcās 2020./2021.gada ziemā, kad bija visaugstākā saslimstība ar Covid-19. Tādējādi situācija bija atšķirīga nekā 2020.gada martā un aprīlī, kad plānveida palīdzība dažas nedēļas bija apturēta, lai mazinātu riskus Covid-19 izplatībai.

Slimnīcās izvērtēja situāciju un iespējamos risinājumus darbības pārorganizēšanai. Ja 2020.gada pavasarī lēmums par plānveida pakalpojumu mazināšanu bija vienots un attiecināts uz visām ārstniecības iestādēm, tad 2020./2021.gada ziemā lēmumu pieņēma katra ārstniecības iestāde pati, izvērtējot situāciju reģionā, pacientu plūsmu un citus aspektus.

Vienlaikus Šneiders uzsvēra, ka tāpat kā iepriekš tika nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Slimnīcās turpināja sniegt onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tāda veida operācijas, kuru atcelšanas rezultātā varēja iestāties invaliditāte. Visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību saņēma grūtnieces, “zaļā koridora” pacienti un citi. 

Lai Covid-19 pacienti varētu saņemt pakalpojumus

Tāpat ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka ārstniecības iestāžu darbs tika organizēts tā, lai Covid-19 pacienti varētu saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus ambulatori. Viņš vērsa uzmanību, ka Nacionālā veselības dienesta mājas lapā ir publicēts ambulatoru ārstniecības iestāžu saraksts, kur šie pacienti, iepriekš sazvanoties un piesakoties, var vērsties, lai saņemtu nepieciešamo palīdzību. Tas būs risinājums Covid-19 pacientiem, kuri ārstējas mājas, bet ir nepieciešams, piemēram, kāds izmeklējums. 

Stacionāros primāri bija jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana un ārstniecība Covid-19 pacientiem. Izvērtējot pieejamos personāla resursus, ārstniecības iestāde varēja turpināt sniegt arī plānveida palīdzību noteiktā apjomā. Vienlaikus viņš atzina, ka līdz vakcinācijas uzsākšanai pret Covid-19 ārstniecības iestāžu personālam sarežģītu situāciju radīja tieši personāla trūkums saistībā ar darbinieku slimošanu ar Covid-19 vai viņu atrašanās karantīnā. Šobrīd līdz ar vakcināciju darbinieku slimošana ir ļoti būtiski sarukusi.

Citi šobrīd lasa

Viena no lielākajām sazvērestības teorijām Latvijas vēsturē - ko tautieši sprieda, kad uzradās radiofons 3
Futboliste iesūdz tiesā "Pornhub" un apgalvo, ka bez atļaujas publicētā video dēļ nekad neatradīs vīru 1
Izdevies lokalizēt septiņus hektārus lielo meža ugunsgrēku Jaunciemā 6
Skatīt visus komentārus

Сутки душили полотенцем, четыре раза терял сознание: гражданина Латвии похитили и пытали в Киеве 2

"Прошу адекватности": Подольская пожаловалась на новый конфликт с няней, которую пришлось уволить